Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Arājs, klīnikas EGV (reproduktīvās veselības aprūpe un neauglības ārstēšana) vadītājs:
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Būt par ārstu un palīdzēt cilvēkiem ir mana bērnības sapņa piepildījums, jo pats kā pacients esmu izgājis sarežģītam ārstēšanas procesam. Manā ģimenē nav neviena mediķa, tāpēc vecāki bija patīkami pārsteigti, kad uzzināja, ka stāšos Rīgas Stradiņa universitātē un studēšu medicīnu.
Studiju laikā biju pārliecināts, ka kļūšu par ķirurgu, tomēr, pateicoties, Dr. med. Voldemāram Lejiņam - manam pasniedzējam un arī ģimenes draugam -, kas mērķtiecīgi virzīja mani uz ginekoloģu, jau vairāk nekā piecus gadus esmu ginekologs.
Kaut arī pēc studiju beigām mani saistīja gan onkoloģija, gan reproduktīvā veselība, savu specializāciju izvēlējos turpināt tieši neauglības ārstēšanas jomā.
Es apzināti izvēlējos par labu privātajai medicīnai, jo vēlos attīstīties, virzīt un attīstīt nozari, kurā strādāju, ieviešot jaunākās un inovatīvas izpētes un ārstēšanas metodes. Diemžēl valsts sistēmā, ierobežoto finansiālu līdzekļu un sarežģīto birokrātisko procesu dēļ, tas nav iespējams.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Mani priecē tas, ka Latvijā ir jau piecas reproduktīvās veselības klīnikas (netālajā kaimiņvalstī Dānijā tādas ir pat 23), kas nozīmē veselīgu konkurenci, klīniku attīstību, piedāvātās veselības aprūpes kvalitātes augsto latiņu, pieejamību.
Bet tai pat laikā kā klīnikas vadītājs es apzinos, cik specifiska ir mūsu pārstāvētā nozare. Ne katrs izskolots ginekologs var strādāt neauglības ārstēšanas jomā, jo nepieciešama attiecīgā specializācija, ko universitātē nemāca, kā arī pieredze un, protams, vēlme šeit būt.
Kaut arī no valsts budžeta līdzekļiem jau trešo gadu pēc kārtas tiek piešķirts finansējums medicīniskās apaugļošanas procedūrām, mani apbēdina Latvijas nesakārtotā likumdošana reproduktīvās veselības jomā. Vēl joprojām nav izveidota vienota pieteikšanās sistēma valsts apmaksātajām procedūrām, lai mūsu pacientiem nebūtu jātērē papildu laiks un līdzekļi, lai gaidīšanas rindā pieteiktos pat visās piecās klīnikās. Tas nav normāli!
Līdzīga situācija ir arī ar donoru dzimumšūnu vienoto sistēmu jeb reģistru. Jābūt vienotajai sistēmai, kas koordinē un kontrolē donoru dzimumšūnu pieņemšanu, izmantošanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?
Man ir gandarījums, ka viens no galvenajiem klīnikas mērķiem ir kļūt par līderi starp reproduktīvās veselības privātklīnikām Latvijā.
Tai pat laikā kā klīnikas vadītājs es saprotu, cik sarežģīta mūsu nozares specifikas dēļ ir jauno darbinieku piesaiste, jo mūsu jomā speciālistu nav iespējams atrast pēc pāris darba intervijām.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Klīnikā darbinieku trūkumu neizjūtu. Ļoti cienu savus kolēģus, viņi visi ir pieredzējuši speciālisti, bet vados pēc principa – neaizvietojamu darbinieku nav. Dzīve ir mainīga un mums jāspēj tai pielāgoties. Ja radīsies nepieciešamība pēc jauna kolēģa, noteikti šo jautājumu arī atrisināsim.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?
Protams, pirmkārt, cilvēkam jābūt izglītotam vai nu medicīnā, vai nu bioloģijā.
Otrkārt, cilvēkam ir jājūt aicinājumu vai jābūt vēlmei strādāt neauglības ārstēšanas jomā. Nereti pacienti pie mums nonāk ar ļoti lielu emocionālo fonu, kas mums jāspēj kliedēt. Katrs ārsts, katrs speciālists mūsu klīnikā strādā ar lielu atbildību – pieņemot lēmumu par pareizu neauglības ārstēšanu, rūpējoties par jaunajām šūnām, utt. Mēs nedrīkstam kļūdīties ne mirkli, jo aiz tā visa ir dzīvība, cerība un gaidas.
Un, treškārt, noteikti ir jāņem vērā mūsu medicīnas nozares delikātums un konfidencialitāte. Klīnikā EGV ārstējas dažādi cilvēki, tai skaitā Latvijā un ārpus tās pazīstamās personas. Līdz ar to ar katru darbinieku tiek slēgts konfidencialitātes līgums un tā ievērošana tiek stingri uzraudzīta.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Uzņēmuma tuvākie mērķi ir dinamiska klīnikas attīstība, ieguldot tajā nozīmīgas investīcijas. Plānojam kļūt par līderprivātklīniku reproduktīvās veselības jomā.
Tāpat līdz gada beigām klīnika pārcelsies uz jaunām telpām, kas noteikti būs plašākas.
Viens no tālākajiem un ilglaicīgākajiem mērķiem ir pastiprināta ārzemju pacientu piesaiste, piedāvājot ar citām pasaules valstīm konkurētspējīgu reproduktīvās veselības aprūpi.
- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?
Latvijai pievienojoties eirozonai, gūstam labumu kā ikviens uzņēmējs – eiro ir vienota Eiropas valūta. Mūsu gadījumā tas nozīmē vēl lielāku medicīnas tūrisma potenciālu, jo ārzemju pacientiem norēķināšanās kārtība klīnikā EGV ir kļuvusi ērtāka.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.
Kā jau minēju sākumā, tam, ka esmu ginekologs, lielā mērā ir jāpateicas izcilam ārstam, manam pasniedzējam un ģimenes draugam Dr.V.Lejiņam.
Savukārt, ceļš uz klīnikas vadītāju patiesi bija grūts un darba pilns.
Kad studēju rezidentūras 1.kurā (2007.gads), paralēli sāku darboties klīnikā EGV. Sākumā pieteicos kā voluntieris uz prakses darbu, palīdzot dažādos klīnikas tehniski administratīvajos darbos, piemēram šķidrā slāpekļa piegāde. Vēlāk man uzticēja ārzemju pacientu koordinēšanu, kas bija jau tuvāk izvēlētajai profesijai.
Rezidentūras 5.kursā (2011.gads) vienlaicīgi strādāju trijās vietās: klīnikā EGV, Latvijas Onkoloģijas centrā un Vidzemes slimnīcā Valmierā. Tas bija darba pilns laiks, bet es guvu milzīgu pieredzi ginekoloģijā un ķirurģijā.
Kā jau teicu, darbs mani saistīja gan onkoloģijā, gan reproduktīvajā veselības jomā, tomēr kopš 2012. gada pavasara pilnībā pārgāju uz klīniku EGV, no decembra kļūstot par klīnikas vadītāju.
- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Klīnikas EGV nosaukumu veido triju klīnikas dibinātāju - ārstu vārdu iniciāļi: Egils Spīguls (anesteziologs), Gunārs Ūbele (ginekologs) un Voldemārs Lejiņš (ginekologs).
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Es noteikti vēlētos, lai tiktu izveidota vienota rinda – sistēma pieteikšanai valsts apmaksātajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām. Tāpat, lai tiktu sakārtots un dzīvē realizēts Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, izveidojot arī vienotu datubāzi par Latvijā pieejamām dzimumšūnām.
Tāpat ir būtiski pārdomāt dažus aizliegumus reproduktīvās veselības jomā kaut vai no valsts ekonomiskā izdevīguma. Piemēram, Latvijā ir aizliegta surogācija, bet no tā ģimeņu skaits, kas to vēlas izmantot, nemazinās. Līdz ar to procedūras veikšanai ārzemju pāri dodas uz kādu citu valsti, piemēram, Ukrainu.
- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Man nav konkrētas personas vai uzņēmuma. Uzskatu, ka veiksminieki ir visi, kas rada, neapstājas pie sasniegtā un attīstās. Īpaši man prieks par pašmāju un Baltijas uzņēmējiem un ražotājiem, kuru idejas gūst plašu rezonansi arī pasaules mērogā.
Par neveiksminiekiem uzskatu visus, kas apstājas savā attīstībā, padodas un kurus vairs nekas neinteresē.
- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Man mīļākais ēdiens ir steiks. Ikreiz, iegriežoties kādā jaunā restorānā, obligāti pasūtu steiku. Ja man garšos steiks, tad noteikti patiks arī vieta! Šovasar esmu apņēmies iemācīties pagatavot steiku pats.
Savukārt no dzērieniem labprāt baudu labu Čīles vai Jaunzēlandes baltvīnu.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
No personībām tas noteikti ir dakteris Voldemārs Lejiņš. Filma – Ko vēlas sievietes (What Woman Want). Bet no grāmatām – Grāfs Monte-Kristo (A.Dimā) un Trīs draugi (Ē.M.Remarks).
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Tā kā esmu gan praktizējošs ārsts, gan klīnikas vadītājs, atpūtai tiešām ir maz laika. Tāpēc labprāt to pavadu ar savu ģimeni: sievu un bērniem. Labprāt dodos izbraukumos gan Latvijā, gan ārpus tās. Piemēram, pavisam nesen visi kopā bijām uz Abavas rumbu.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Pavisam nesen bija nepieciešams salabot automašīnas lukturi, kas iekšpusē nekoncentrēja gaismas staru uz ceļu, tāpēc devos uz autoservisu. Pēc ilgiem pūliņiem meistaram izdodas izņemt lukturi, bet tad tiek konstatēts fakts, ka lukturis nav bojāts, vienīgi caur maziem atvērumiem jāfiksē luktura aizmugures daļa. Meistars kļūst dusmīgs un, nezinot, ka es esmu ginekologs, atbild, ka neesot nekāds ginekologs un to nedarīs. Uz ko es atbildēju, ka es esmu ginekologs un pats saremontēju lukturi.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Kā ārsts nevaru iztikt bez latīņu valodas! Mani uzrunā viens teiciens, ko labprāt novēlu arī db.lv lasītājiem: Non progredi est regredi (Neiet uz priekšu nozīmē iet atpakaļ).
#1/6
#2/6
Ar sievu Indru Arāju Parīzē.
#3/6
Kopā ar meitu un dēlu skrituļojot
#4/6
Labākā atslodze no darba - būt kopā ar ģimeni.
#5/6
Kopā ar meitu un dēlu, baudot ziemas priekus.
#6/6
Kad vien iespējams, labprāt visi kopā dodamies dažādos izbraukumos.
