Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Tiešsaistes finanšu tirgum ieņemot pozīcijas, bankas un institucionālie investori draud nostumt mazo investoru .

Lai gan pirmās interneta finanšu platformas Lielbritānijā darbojas kopš 2005. gada, neregulētais jeb alternatīvais tirgus Eiropas valstīs atdzīvojās un kā sēnes pēc lietus sāka augt pēc finanšu krīzes. Pēdējo trīs gadu laikā tas pretendē kļūt par teju vai masveida parādību, un tā darījumu apjoma pieaugums sāk piesaistīt tirgus regulatoru un lielo investoru uzmanību. Ekonomikas pētnieki atzīst, ka alternatīvās platformas uzlabo piekļuvi finansējumam, veicina inovācijas, rada jaunas darba vietas, palielina naudas apriti, rada veselīgu konkurenci un tādējādi sekmē sociālo un ekonomisko izaugsmi.

Piekļuve finansējumam joprojām ir viena no Eiropas MVU aktuālākajām problēmām. Pētījumos konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas MVU vadītāju domā, ka pieejamība banku aizdevumiem kopš finanšu krīzes nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies. Arī Eiropas Banku federācijas ziņojums (EBF Facts & Figures 2014) rāda, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam atsevišķu valstu banku kopējā aizdevumu daļa gan palielinājās – Francijas (+663 mljrd. EUR), Zviedrijas (+205 mljrd. EUR), Polijas, Somijas, Nīderlandes un Dānijas (ap +90 mljrd. EUR katrai), bet lielākā daļā Eiropas valstu šis apjoms ir palicis nemainīgs, savukārt ievērojami samazinājies tādās valstīs kā Spānija (-354 mljrd. EUR), Īrija (-269 mljrd. EUR) un Beļģija (-188 mljrd. EUR). Banku federācija atzīst, ka «ieilgušais vājums» ir radījis ievērojamu MVU aizdevumu apjoma kritumu – 2013. gadā banku aizdevumu apjoms Eiropas MVU kopumā samazinājās par 232 milj. EUR jeb 4,4%. Diemžēl vissāpīgāk tas sit mazos uzņēmumus, kas veido ievērojamu daļu gan Latvijas, gan arī Eiropas uzņēmumu.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas dibināts tikai pirms sešiem gadiem, kopš uzņēmuma darbības sākuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau izsniedzis aizdevumus 1 miljardu eiro apmērā. Aktīvākās nozares, kurās piešķirti aizdevumi ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ražošana un pakalpojumu sniedzēji. Vislielākais klientu pieaugums fiksēts Latvijā un arī Igaunijā.

2022. gads “SME Finance” iesākās ar lieliskiem rezultātiem – 2021. gadā dubultots pārvaldītā kredītportfeļa apjoms, kā arī, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājušies ieņēmumi par 75 % – no 8 līdz 14 miljoniem EUR.

„Nepieciešamība pēc elastīga, ātra finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ērti pieejams elektroniski, ir milzīga. Esam arī piesaistījuši vairāk investīciju, kas ļāvis paplašināt MVU elektronisko finansējuma pieejamību un pakalpojumu klāstu.

“SME Finance” klientu skaits gada laikā pieaudzis no 950 līdz vairāk nekā 2100 klientiem, savukārt kredītportfelis palielinājies no 55 līdz 120 miljoniem EUR. Papildus uzņēmums pārvalda 44 miljonus EUR vērtu kredītportfeli, kas piešķirts Covid-19 skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi u. c.”, stāsta “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Attīstības finanšu institūcijā Altum mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtiski paplašinātas valsts atbalsta iespējas – turpmāk MVU varēs saņemt finansējumu ievērojami lielāka apjoma projektiem, informē MVU.

Tāpat finansējumu varēs saņemt zvejas un akvakultūras projekti, kuriem valsts atbalsta finansējums aizdevumu veidā līdz šim netika sniegts.

Visu nozaru uzņēmēju projektiem Altum aizdevums investīcijām turpmāk būs pieejams apjomā līdz pat 2,85 miljoniem eiro, savukārt apgrozāmajiem līdzekļiem – līdz 1 miljonam eiro (izņemot lauksaimniecības un zvejas nozares uzņēmumus, kuriem maksimālais apgrozāmo līdzekļu aizdevuma apjoms ir 285 tūkstoši eiro).

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: «Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo aizdevumu apjoma palielināšana, kā arī iespēja finansēt arī zvejas un akvakultūras projektus, ļaus Altum vēl labāk sniegt atbalstu uzņēmumu reālajām vajadzībām. Vienlaikus, ieviešot nosacījumu, ka valsts atbalsta aizdevumu virs 100 tūkstošiem eiro uzņēmējam jāsaskaņo ar banku, kurā tam jau ir saistības vai ar savu pamata banku, tiek nodrošināts, ka Altum nekonkurē ar privāta tirgus finansētājiem un fokusējas tikai uz projektiem, kuriem nav pieejams finansējums komercbankās. Mēs turpināsim sekot situācijai finanšu tirgū, lai nodrošinātu, ka Altum piedāvātās valsts atbalsta programmas arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu uzņēmēju aktuālajām vajadzībām.»

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumus par mikro aizdevumu izsniegšanu ar diviem finanšu starpniekiem – SIA Grand Credit un AS Capitalia.

Finanšu starpnieki tika izvēlēti atklātā konkursā, kur uzsvars tika likts uz to pieredzi mikro aizdevumu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām zināšanām šajā jomā, informē LGA.

Pērn Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka līdz 2015. gada 30.novembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas traucē mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tagad tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem. To kopējais apjoms sasniegs 3 miljonus eiro, no kuriem 1.5 miljoni būs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Turpinot attīstību, finanšu tehnoloģiju uzņēmums "SME Finance" ir saņēmis finansējumu 80 miljonu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas paredzēts Baltijas uzņēmumu atbalstam.

Tiek plānots, ka pirmā EIB finansējuma daļa uzņēmējiem būs pieejama jau 2021. gada pirmajā pusgadā.

"SME Finance", kas ir lielākā nebanku finansēšanas sabiedrība Baltijas valstīs, 2020. fiskālā gadā guvis ieņēmumus 7,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 57% vairāk nekā pērn.

"Neskatoties uz Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem Lietuvas un Latvijas finanšu tirgos, 2020. gads uzņēmuma "SME Finance" darbībā izceļas finanšu rādītāju un inovāciju jomā. Tā kā bankas ierobežoja kreditēšanas iespējas un pieauga pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma, mūsu lēmums pievienot ilgtermiņa aizdevumu pakalpojumu mūsu alternatīvo finanšu instrumentu klāstam ne tikai ievērojami palielināja mūsu kopējo finansēšanas portfeli salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet arī mazināja finanšu riska draudus, kas saistīti ar apdrošināšanas uzņēmumu sektora pastiprināto piesardzību uzņemties risku, apslāpējot faktoringa jeb rēķinu kreditēšanas sektoru. 2019. gadā "SME Finance" finansēšanas portfelī dominēja faktoringa pakalpojumi, savukārt 2020. gadā faktoringa īpatsvars samazinājās līdz 27,5%, bet aizdevumi uzņēmumiem veidoja 71,3%," skaidro "SME Finance" vadītājs Mindaugs Mikalajūns (Mindaugas Mikalajūnas).

Attīstības finanšu institūcija Altum ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Eiropas Investīciju Fondu (EIF), kas COSME programmas ietvaros uzņēmējiem piedāvās garantijas 15 miljonu eiro apmērā, informē Altum.

Jaunās programmas garantijas uzņēmumiem, kas nav vecāki par 5 gadiem, sniegs iespēju saņemt Altum aizdevumus bez nodrošinājuma jeb ķīlas.

Beznodrošinājuma aizdevumi ar jaunās programmas garantiju būs pieejami turpmākos trīs gadus, maksimālā aizdevuma summa vienam uzņēmumam būs 150 tūkstoši eiro.

«Jaunā programma fokusēsies uz jauniem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu, kuriem produkta vai pakalpojuma tapšanas stadijā nav nodrošinājuma Altum starta aizdevuma saņemšanai. Vienlaikus strādājam, lai jau drīzumā piedāvātu arī beznodrošinājuma mikroaizdevumus, kuri būs pieejami vēl plašākam uzņēmēju lokam. COSME programmas līgums ir vēl viens veids, kā Latvijas uzņēmēji var izmantot tā dēvētā Junkera plāna finansējuma iespējas,» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijā Altum (Altum) šonedēļ uzsāk īstenot jaunu uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu, kurā mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt mikrokredītus līdz 25 tūkstošiem eiro, kā arī subsīdiju aizdevuma procentu maksājumu segšanai.

Kā informē Altum pārstāvji, aizdevumi tiks piešķirti līdz 2015.gada novembrim, un kopumā šīs programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta līdzekļiem mazajiem un vidējiem nelauksaimniecības uzņēmumiem dzīvotspējīgu projektu īstenošanai mikroaizdevumos tiks piešķirti 3,5 miljoni eiro.

Aizdevuma maksimālā summa jaunajā MVU mikrokreditēšanas programmā ir 25 000 eiro. Aizdevumi investīcijām ir pieejamai ar termiņu līdz 7 gadiem, apgrozāmajiem līdzekļiem – līdz 5 gadiem. Uzņēmējiem pieejama arī aizdevuma procentu maksājumu subsīdija 50% apmērā. Tas nozīmē, ka, izpildot noteiktos kritērijus, pusi no aizdevuma procentos maksājamās summas uzņēmēja vietā segs ALTUM no ERAF resursiem.

Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar visaptverošu reformu kopumu, lai turpinātu stiprināt ES banku noturību, informē EK.

Šis priekšlikums ir balstīts uz spēkā esošajiem ES noteikumiem, kas regulē banku darbību, un tā mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku.

Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes ES sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Šodien iesniegto priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem, kas ir svarīgi, lai vēl vairāk stiprinātu banku izturētspēju iespējamu satricinājumu situācijās. Priekšlikumos, kur tas nepieciešams, arī precizēti daži jaunā regulējuma aspekti, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērīgu ar banku kompleksumu, lielumu un darījumdarbības profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.

Attīstības finanšu institūcija Altum atklātā atlasē izraudzījusies kredītiestādes, kuras ieviesīs jaunu valsts atbalsta finanšu instrumentu uzņēmumu atbalstam – portfeļgarantijas.

Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing.

Portfeļgarantiju programmas ietvaros Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing uzņēmumu kredītiem un izsniegtajam finansējumam, kas ir apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi aizdevumam piemēros zemāku procentu likmi.

Plānots, ka aizdevumus par kopējo summu 50 miljoni eiro ar samazinātu procentu likmi tuvāko divu gadu laikā saņems aptuveni 250 mazie un vidējie uzņēmumi. Līgumi par portfeļgarantiju programmas ieviešanu tiks slēgti tuvākajā laikā. Kredītiestādes aizdevumus ar Altum portfeļgarantijām sāks piešķirt orientējoši šā gada 3. ceturksnī.

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts – uzņēmums «Šlokenbeka» piesaistījis attīstības finanšu institūcijas ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju.

Finansējums uzņēmumam «Šlokenbeka» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Apkures sistēmas modernizācija un efektivizācija ir līdz šim apjomīgākais projekts Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, jo līdz šim katlu māja burtiskā nozīmē tika darbināta «ar rokām». Plānots, ka apkures sistēma tiks nomainīta astoņu nedēļu laikā, un jaunais apkures katls ar augstāku efektivitātes koeficientu savu darbību uzsāks 2018./2019. gada apkures sezonas sākumā, bet ne vēlāk kā šā gada decembrī.

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

AS SEB banka pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gadā sasniegusi 35 miljonus eiro, par 51% vairāk nekā 2014. gadā, informē bankas pārstāvji.

2015. gadā SEB banka piešķīrusi finansējumu 549 miljonu eiro apmērā. No tiem 87 miljoni eiro izsniegti privātpersonām un 462 miljoni eiro – uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem SEB banka 2015. gadā izsniegusi aizdevumus 185 miljonu apmērā jeb par 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc finansējuma auto iegādei, pērn būtiski - par 41% - palielinājies līzingā izsniegtā finansējuma apjoms, 12 mēnešu laikā piešķirot klientiem 114 miljonus eiro. Lielāko izaugsmi līzinga jomā uzrādīja privātpersonu auto darījumi - automobiļu iegādei privātpersonu vajadzībām tika izsniegti 12 miljoni eiro, kas ir par 71% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un noslēgti gandrīz 1200 darījumi, kas ir par 69% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tāpat aktīvi bijuši mūsu klienti, kas nodarbojas ar lauksaimniecību – 12 mēnešu laikā lauksaimniecības tehnikas finansēšanai izsniegti 20 miljoni eiro, noslēgto darījumu skaits palielinājies par 72% un piešķirtā finansējuma apjoms par 29%.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum uzsākusi informatīvu semināru ciklu ar mērķi vairot izpratni par Eiropas Savienības Investīciju plāna jeb tā dēvētā Junkera plāna darbību un veicināt kvalitatīvu investīciju projektu sagatavošanu, informē EK.

Abas institūcijas mudina uzņēmējus, valsts un pašvaldību uzņēmumus un citus interesentus izzināt Junkera plāna iespējas un pieteikt projektus atbalsta saņemšanai.

Potenciālie projektu pieteicēji, bankas un dažādu nozaru pārstāvji cikla pirmajā seminārā interesējās par Latvijas projektu iespējām gūt finansiālu atbalstu, rodot atbildes kā uz teorētiskiem, tā praktiskiem jautājumiem par projektu sagatavošanu un iesniegšanu. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir daļa no Junkera plāna Eiropas ekonomikas attīstībai, ir iespēja Latvijai un Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību piesaistīt investīcijas stratēģisku un augstas pievienotās vērtības projektu finansēšanai un īstenošanai.