Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "SME Finance" reģionālo vadītāju Latvijā iecelts Agris Indričevs, informē uzņēmumā.

Viņa pārziņā būs "SME Finance" izaugsmes veicināšana un paplašināšana Latvijā, kā arī konkurētspējas stiprināšana.

Vienlaikus Indričevs norāda, ka viņa mērķis ir strādāt pie "SME Finance" produktu pilnveidošanas un komunikācijas, lai aizdevumi būtu pieejami plašākai auditorijai.

Kompānijā norāda, ka Indričevs bija viens no diviem pirmajiem darbiniekiem, kuri 2019.gadā pievienojās "SME Finance" jaunatvērtajai filiālei Latvijā. Indričevs sāka darbu kompānijā kā jaunākais pārdošanas projektu vadītājs, vēlāk kļūstot par vecāko pārdošanas projektu vadītāju.

Indričevs iepriekš strādājis "Swedbank" privātpersonu finansēšanas jomā un "Danske Bank" juridisko personu finansēšanas jomā.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas nodrošina jaunas izaugsmes finansējuma iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, noslēdzis partnerības vienošanos ar Baltijā lielāko tiešsaistes tirdzniecības platformu “PHH Group”, kurā ietilpst arī tirdzniecības centrs internetā 220.lv. Partnerības ietvaros “SME Finance” iegūs tirdzniecības platformas pārdevēju apgrozījumu datus. Šāds atvērtās finanšu integrācijas modelis būtiski atvieglos uz ieņēmumiem balstītu finansējuma (revenue-based financing) bez ķīļas izniegšanu ne tikai 220.lv platformas pārdevējiem, kurā darbojas vairāk nekā 4000 uzņēmēju, piedāvājot vairāk nekā 2 miljonus preču, bet arī citiem tiešsaistes tirdzniecības platformu uzņēmumiem.

Partnerības ietvaros “SME Finance” ir izsniegta tūlītēja atļauja piekļūt pārdevēju apgrozījumu vēsturei, kas nepieciešama pieteikumu izvērtēšanai. Tas sniedz “SME Finance” iespēju apstrādāt tirgotāja datus un izsniegt finansējumu uz laiku līdz trim mēnešiem tajā pašā dienā. Savukārt “PHH Group” platformu pārdevēji var ātri saņemt nepieciešamo finansējumu, nemeklējot finansējumu trešo pušu platformās, bet, saņemot uz ieņēmumiem balstītu finansējumu tajā pašā platformā, kurā veic uzņēmējdarbību. Kā arī aizdevuma procenti tiek iekasēti tikai par faktiski izmantoto aizdevuma daļu, nevis visu pieteikuma iesniedzējam pieejamo summu.

“Finanšu tehnoloģijas attīstās gaismas ātrumā un tas arī mums rada nepieciešamību attīstīties līdz ar mūsdienīgām inovicācijām, un nākt klajā ar jaunām idejām, kas padarīs klientu pieredzi labāku, ātrāku un vienkāršāku. Taču tas nav paveicams bez ciešas savstarpējās uzticības, un partnerība ar “PHH Group” tam ir lielisks piemērs. Pateicoties Eiropas Savienības atvērtās finansēšanas aktiem un mūsu iegultajai publisko lietojumprogrammas saskarnei (API), “PHH Group” dati tiek nodoti mums vien ar vienu klikšķi. Un, tā kā lēmums par aizdevumu ir balstīts uz reāliem tirdzniecības datiem, ikviens ir aizsargāts no jebkāda pārmērīgas paplašināšanas riska. Tas ievērojami atvieglo aizdevuma izniegšanas procesu un uzlabo divu paaudžu klientu servisu – gan mūsu, gan mūsu partneru,” skaidro “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" uzsācis līdz šim lielāko obligāciju emisiju 50 miljonu eiro vērtībā. Piesaistītie līdzekļi tiks investēti uzņēmuma attīstībā, kā arī novirzīti "Sun Finance" otrās obligāciju emisijas refinansēšanai.

Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 50 miljoni eiro, gada kupona likme 11% + 3M EURIBOR un termiņš 3 gadi. Obligācijas investoriem tiek piedāvātas slēgta piedāvājuma veidā ar minimālo ieguldījuma summu 100,000 eiro, un esošajiem investoriem, kuru īpašumā ir obligācijas ar dzēšanas termiņu 30. septembrī, tika piedāvāta iespēja apmainīt savas esošās obligācijas pret jaunajām, tādējādi turpinot savu sadarbību ar „Sun Finance“. Līdzīgi kā iepriekšējās divas emisijas, arī šo obligāciju emisiju uzņēmums plāno iekļaut Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

“Šī ir jau ceturtā reize, kad emitējām obligācijas, lai finansētu “Sun Finance” straujo izaugsmi, turklāt ar katru reizi mums izdodas ievērojami palielināt emitējamo obligāciju apmēru. Investori atzinīgi novērtē un uzticas mūsu izvēlētajai biznesa attīstības stratēģijai. Novērojam, ka ar katru reizi investoru pulks arvien palielinās. Arī šoreiz iegūto finansējumu pamatā novirzīsim produktu klāsta paplašināšanai un jaunu tirgu apgūšanai,” stāsta “Sun Finance” dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Sun Finance" kopējā aizdevumos izsniegtā summa kopš darbības sākuma sasniegusi divus miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam izdevies šādu apjomu sasniegt sešu gadu laikā.

"Sun Finance" pirms pusotra gada sasniedza savu pirmo aizdevumos izsniegto miljardu. Uzņēmumā informē, ka pirmais aizdevumos izsniegtais miljards sasniegts 53 mēnešos kopš "Sun Finance" darbības sākuma, savukārt otrais miljards sasniegts vien 19 mēnešos.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka tagad ik mēnesi aizdevumos izsniegtās summas kopējais apmērs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā "Sun Finance" pirmajā darbības gadā kopumā. Turklāt izaugsme noris visos tirgos.

Kopš 2017.gada, kad tika palaists pirmais "Sun Finance" produkts, uzņēmumam ir izdevies ik gadu kāpināt aizdevumos izsniegtās summas apmēru salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Pirmajā darbības gadā "Sun Finance" aizdevumos izsniedza 35 miljonus eiro. 2020.gadā "Sun Finance" kopējais izsniegto aizdevumu apjoms bija 300 miljoni eiro. Savukārt 2021.gads tika noslēgts ar izsniegtiem vairāk nekā 400 miljoniem eiro, bet pērn kopumā izsniegti 700 miljoni eiro.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

Baltijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jaunuzņēmums "Orion Leasing" uzsāk darbību Latvijas tirgū, piedāvājot jaunu biznesa finansēšanas risinājumu – tūlītējo līzingu.

Jaunuzņēmums piedāvā inovatīvu automatizētu risinājumu uzņēmumu e-komercijas platformām, kas jau ir pieejams iDeal.lv un Capital.lv. Lai gan tūlītējs līzings jau sen ir pieejams privātiem pirkumiem, uzņēmumiem līdz šim šāds risinājums vēl nebija pieejams, tā kā lēmumu par līguma slēgšanu aizkavēja sarežģītas riska novērtēšanas procedūras, kas nebija digitalizētas.

“Orion Leasing” ir izstrādājis inovatīvu un automatizētu līzinga risinājumu, kas turpmāk uzņēmumiem ļaus finansēt savus korporatīvos partnerus vien dažu minūšu laikā, ievērojami samazinot ierasto līzinga izsniegšanas procesu, kas iepriekš aizņēma vairākas stundas vai pat dienas. Šobrīd jaunuzņēmums Latvijā jau ir piesaistījis divus partnerus - Apple produktu oficiālo izplatītāju "iDeal" un AS “Capital”, kas ir pilna servisa IT uzņēmums biznesa klientiem.

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.