Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu pensiju 3. līmeni, brīvprātīgi veidojot uzkrājumus vecumdienām.

Jau daudzus gadus varam novērot, ka vidējās klientu iemaksas decembrī pensiju 3. līmenī ir divas vai pat trīs reizes lielākas nekā kādā citā mēnesī. Protams, vislabāk, ja par labklājību vecumdienās rūpējamies regulāri. Tomēr, pastāv vairāki iemesli, kāpēc klientu aktivitāte šajā ziņā aug tieši gada nogalē un kāpēc vērts apdomāt un sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šajā, 2017. gadā.

Gada nogale ir piemērots laiks veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, jo, zinot savu gada bruto darba algu, iespējams precīzi aprēķināt veicamo iemaksu apmēru, lai jau nākamā gada sākumā par tām atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiski, ka, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī līdz šī gada beigām, varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā, bet, sākot no 2018. gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būs 20% apmērā.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

2014. gads ir nodrošinājis ienesīgumu virs 5% nākotnes pensionāru uzkrājumiem valsts fondēto un privāto pensiju fondos, liecina jaunākais Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Gada laikā veiktie likumdošanas grozījumi ir paplašinājuši iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Latvijā un fondu ienesīgums ir sasaistīts ar pārvaldītāju atlīdzību, kā arī papildināta privāto pensiju fondu līdzekļu izmaksas sistēma. Latvijas pensiju sistēma kopumā pērn starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz Pensiju Ilgtspējas Indeksā tika atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēma visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas valstīm.

Visu plānu vidējais svērtais viena gada ienesīgums bijis 5,24%. Labāk veicies tiem plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija paredz investīcijas aktīvos ar augstāku riska pakāpi, tas ir, sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. To vidējā attiecīgi bijusi 5,28% un 5,52% apmērā, savukārt konservatīvie plāni uzrādījuši 4,57% gada ienesīgumu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku.

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Latvijas pensiju fondi un pensiju pārvaldītāji 2017. gada pirmajā pusgadā nodrošinājuši stabilu, pozitīvu ienesīgumu – pensiju 2. un 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis attiecīgi 3.5% un 1.75%, bet piecu gadu griezumā - 3.56% un 4.36%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskata dati.

Savukārt pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis zīmīgo 3 miljardu eiro atzīmi. No tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem.

«Pensiju 2. līmenī sasniegtais uzkrājums ir nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina Latvijas pensiju sistēmas brieduma pakāpi. Aktīvu pieaugumu veicinājusi gan stabili pieaugošā iemaksu likme, gan arī atdeve no pensiju plānu pārvaldnieku veiktajām investīcijām. Sasniegtais pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārvaldīšanas komisijas,» uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

«Lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu ievērošanu, Labklājības ministrija izstrādā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju fondu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā,» informē labklājības ministrs Jānis Reirs saistībā ar gaidāmajām izmaiņām valsts fondēto pensiju jomā.

Privātie pensiju fondi 2015. gada laikā nodrošinājuši pensiju līdzekļu vidējo pieaugumu par 2,28%, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas apskats.

Konservatīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,71% gadā, aktīvo plānu – 3,34% gadā. Līdzīgi kā 2.pensiju līmenī, arī 3.pensiju līmenī stabilāks ienesīgums nodrošināts vidējā termiņā – vidējais trīs gadu ienesīgums bijis 3,75%, piecu gadu– 3,44%, desmit gadu– 3,34%.

2015. gadā privāto pensiju fondu uzkrātā pensiju kapitāla vērtība pieauga par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 330,4 miljonus eiro. Gada laikā veiktas kopējās iemaksas 67,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% vairāk nekā 2014. gadā.

Arvien spilgtāk izpaužas tendence, ka interesi par līdzekļu uzkrāšanu vecumdienām privātajos pensiju fondos izrāda privātpersonas, un nevis darba devēji, kas varētu izmantot iemaksas pensiju fondos kā papildu finanšu bonusu darbiniekam, kam turklāt tiek piemērotas nodokļu atlaides. 2015. gadā pensiju plānu dalībnieku individuālās iemaksas sasniedza 57,59 miljonus eiro, kas par 31% jeb 13,6 miljoniem eiro pārsniedz 2014. gada iemaksu apjomu.

Privāto pensiju fondu aktīvo plānu viena gada vidējais ienesīgums šā gada 2. ceturkšņa beigās sasniedza 8,32% gadā, savukārt sabalansēto plānu, kuros fiksētā ienākuma ieguldījumi sasniedz 82% no kopējiem aktīviem, ienesīgums bija 4,31% gadā, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats.

Vidējais ienesīgums no gada sākuma privātajos pensiju fondos ir 3,47% - augstāks aktīvajiem plāniem (5,44%), nedaudz zemāks sabalansētajiem (2,57%). Piecu gadu termiņā ienesīgums līdzsvarojas, vidēji sasniedzot 4,75% gadā.

2015. gada 1. pusgadā privāto pensiju fondu uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 25,1 miljonu eiro jeb 9%, un sasniedza 305,8 miljonus eiro, kas veido 14% no pensiju 2. līmeņa aktīvu apjoma. Uzkrātā pensiju kapitāla pieaugumu 2015. gada 1. pusgadā veidoja rekordaugstas iemaksas pensiju plānos 31,7 miljonu eiro apmērā, izmaksātais kapitāls 11,9 miljonu eiro apmērā un investīciju rezultāts 4,8 miljonu eiro apmērā.

Neraugoties uz visai sarežģītajiem apstākļiem pasaules finanšu tirgos, bažas par fondētās pensiju sistēmas īstermiņa mīnusu ietekmi uz pensijām šobrīd šķiet pārspīlētas

Attiecībā uz pensiju otro līmeni ir gan sliktas, gan labas ziņas. Ja sākam ar pirmajām, tad patlaban varam teikt, ka pensiju plānu potenciālā ieguldījuma konjunktūra pēdējā gada laikā ir kļuvusi krietni sliktāka, nekā tā bija iepriekš. Proti, aizvien piebriestošie finanšu burbuļi Ķīnā vai nu gatavojas plīst, vai arī to jau ir izdarījuši. Turklāt ir jārēķinās, ka tās negatīvā ietekme uz pasaules finanšu tirgus procesiem, tostarp pensiju fondu ienesīgumu, varētu palielināties vēl vairāk.

Tomēr Ķīna ir tikai viens no mozaīkas gabaliem, un negatīvā informācija, ko saņemam no šīs valsts, ir tiešā mērā saistīta ar ekonomiskajiem procesiem citur pasaulē, tostarp tepat Eiropā. Ekonomiskā attīstība Eiropā buksē, un centrālās bankas tautsaimniecības stimulēšanai pielieto apjomīgas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgū, kur iepriekš vienlaikus strauji cēlās gan akciju, gan obligāciju cenas, iepriekš ļaujot labi nopelnīt arī pensiju fondiem. Taču, kā jau zināms, ilgstošs cenu pieaugums agri vai vēlu noved pie cenu līmeņiem, kad katrs mazākais satricinājums izraisa vairāk vai mazāk ilgstošu negatīvu korekciju.

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz novembra beigām kopumā bija uzkrājuši 362 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 31,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 362 miljonus eiro.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,21% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies aktīvajiem pensiju plāniem – ienesīgums kopš gada sākuma 2,7%, savukārt sabalansēto plānu vidējais ienesīgums bijis 1,92%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums – visu privāto pensiju fondu vidējais trīs gadu ienesīgums novembra beigās bija 3,36%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,81%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,14%.

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz septembra beigām kopumā bija uzkrājuši 354 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem nodrošināja 4,41% viena gada ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos deviņos mēnešos pieauguši par 23,7 miljoniem eiro jeb 7,%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 354 miljonus eiro.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,52% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku - ienesīgums kopš gada sākuma 2,75%, savukārt aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 2,26%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums septembra beigās bija 4%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,99%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,44%.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 16,6 miljoniem eiro jeb 5%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 347 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 1,97% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku - ienesīgums kopš gada sākuma 2,26%, savukārt aktīvo plānu vidējais ienesīgums bijis 1,7%.

Taču ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums jūlija beigās bija 3,95%, vidējais piecu gadu ienesīgums 3,85%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,55%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 263 tūkstoši cilvēku. Pirmajos septiņos šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 7793, kas ir 3% pieaugums pret pērnā gada beigām.

Valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa plānu aktīvu ieguldījumi Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā ir samazinājušies, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par šā gada 1. ceturksni. Taču apskatā eksperti uzsver, ka arī zemu procentu likmju laikā pastāv iespējas izdevīgi ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Latvijā.

Ieguldījumu Latvijā samazinājums daļēji skaidrojams ar pensiju plānu turpmāku diversifikāciju jeb riska samazināšanu – pensiju plānu dalībnieku interesēs tiek veikti ieguldījumi arī citos ģeogrāfiskajos reģionos vai dažāda riska aktīvu klasēs. Taču arī zemās procentu likmes Latvijas obligāciju tirgū mudina plānu pārvaldniekus izvēlēties pievilcīgākas ieguldījumu iespējas.

Ieguldījumus Latvijā jau pašlaik un arī turpmāk ir iespējams veikt ar dažādām alternatīvajām stratēģijām. Šīs iespējas pavēra izmaiņas likumdošanā, un pašlaik var novērot pensiju plānu pārvaldnieku interesi par alternatīvajām investīcijām (tajā skaitā, par investīcijām Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekos vai nekustamo īpašumu tirgū), kas var piedāvāt pievilcīgu riska/ienesīguma potenciālu. Kopējais alternatīvo ieguldījumu apjoms (no kuriem daļa ir nākotnes investīciju līgumu formā) sasniedz vairāk nekā 60 miljonus eiro jeb aptuveni 4% no aktīvo plānu apjoma.

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS Indexo ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi – radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Konkurence ir vajadzīga, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnuss dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīmē, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu.

Vai Indexo projektam izdosies panākt iecerēto? Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga.

Latvijas ekonomikai plānotais kapitāls nes tautsaimniecības izaugsmes augļus svešās zemēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc līdzšinējās dinamikas pensiju fondu pārvaldē, var domāt, ka visdrīzāk arī šogad valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu procentuālais apmērs Latvijā no visa pārvaldītā 2. līmeņa pensiju kapitāla paliks zem 40%. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati par š.g. trešo ceturksni gan uzrāda 43% VFPS līdzekļu izvietojumu Latvijā, bet šāds uzrāviens ir radies tāpēc, ka «tika pārdotas pāris ārvalstu ieguldījumu fondu apliecības, un šie ieguldījumi ārzemēs pārvērtās par brīviem naudas līdzekļiem jau pensiju plānu pārvaldnieku bilancēs Latvijā,» DB saka pensiju sistēmas eksperts, auditorkompānijas KPMG direktors Baltkrievijā Dr. oec. Edgars Voļskis.

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 24,4% jeb 1,387 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro,informē Latvijas Bankā.

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2023.gadā pieaudzis par 726,26 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 1,373 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 712,12 miljonus eiro.

Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pagājušajā gadā bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums bija 13,8%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 9,1%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 7,2%.

2023.gada beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī, kas bija 7,071 miljarda eiro apmērā, lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (74,4%) un parāda vērtspapīriem (21,3%).

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 12,7% jeb 895,72 miljoniem eiro, jūnija beigās veidojot 7,955 miljardus eiro, informē Latvijas Bankā.

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2024.gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 540,402 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 880,624 miljonus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 525,306 miljonus eiro.

Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums šogad pirmajos sešos mēnešos bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums bija 9,2%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 3,5%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 1,2%.

2024.gada jūnija beigās ieguldījumu portfelis bija 8,041 miljarda eiro apmērā, tostarp lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (75,1%) un parāda vērtspapīriem (19,4%).