Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī sāks 70 000 fizisko personu apziņošanu, aicinot pārskatīt savus deklarētos ienākumus, otrdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

VID, veicot datu filtrēšanu, atlasījis 70 000 personas, kurām ir pamanīta būtiska neatbilstība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID. Šmite-Roķe skaidroja, ka neatbilstība šīm personām pārsniedz 20 000 eiro gadā.

Šīm personām plānots nosūtīt masveida paziņojumu, aicinot pārskatīt deklarētos ienākumus, un, ja nepieciešams, iesniegt deklarācijas vai to precizējumus, deklarējot ienākumus pilnā apmērā.

Papildus VID šiem iedzīvotājiem nosūtīs informatīvu materiālu, kas kalpos par palīgu kontos saņemto maksājumu izvērtēšanai un ienākumu deklarēšanai.

Šmite-Roķe informēja, ka, analizējot datus, VID secinājis, ka 5575 personām starpība starp konta apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem gadā ir virs 100 000 eiro, 13 449 personām - starpība ir 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 51 099 personām starpība ir 20 000 līdz 50 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par gada otro ceturksni 110 437 kredītņēmējiem izmaksājis 20 433 863,37 eiro, informē VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas līdz 24.jūlijam saskaņā ar kredītiestāžu iesniegtajiem sarakstiem.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl divas reizes - oktobrī un janvārī.

Jau ziņots, ka par šī gada pirmo ceturksni VID hipotekārā kredīta procentu kompensācijās 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksāja 20 577 623,15 eiro.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi - šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā, informē UR.

Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās - ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū."

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajā laikā plāno sazināties ar netipiski zemas algas maksājošiem 260 būvniecības uzņēmumiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Jau tuvāko mēnešu laikā mēs uzrunāsim 260 būvniecības uzņēmumus, kuri maksā algas būtiski mazākas nekā šajā nozarē ir vidēji valstī vai konkrētajā reģionā pieņemts," teica Šmite-Roķe.

VID vadītāja atzīmēja, ka vēstules attiecīgajiem būvniecības uzņēmumiem dienests varētu sākt izsūtīt jau septembra beigās, oktobrī.

Pēc Šmites-Roķes skaidrotā, šādā veidā VID labāk spēs identificēt aplokšņu algu maksāšanu.

"Ja mēs redzēsim, ka vienā uzņēmumā strādājošie regulāri iemaksā skaidru naudu bankomātos vairāk, nekā ir uzrādīts darba devēja ziņojumos, arī tad tas norādīs uz to, ka šajā uzņēmumā, visticamāk, tiek maksātas aplokšņu algas," piebilda VID vadītāja.

Lai varētu veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta darbībā, tostarp īstenot principu "nodokļu administrācija - partneris", Saeima ceturtdien, 31.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likuma projektu, kā arī attiecīgus grozījumus vēl trijos likumos.

Saskaņā ar reorganizāciju no VID paredzēts nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.

Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat ar grozījumiem pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo informācijas sistēmu un datu bāzu izmantošanu.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Saistībā ar plānotiem sistēmu uzturēšanas darbiem laikā no šī gada 29.jūnija plkst.7.00 līdz 30.jūnija plkst.13.00 var tikt traucēta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), tajā skaitā, Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS), Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) un Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) darbība.

VID aicina pēc iespējas plānot darbu tā, lai minētās sistēmas varētu izmantot pirms vai jau pēc tehnisko darbu veikšanas no VID puses.

Ja neizdodas pieslēgties EMDAS, VID lūdz uzgaidīt un pēc brīža mēģināt vēlreiz. Ja arī tad neizdodas pieslēgties sistēmai un tiešām nav iespējams uzgaidīt, var izmantot atkāpšanās režīmu. Atkāpšanās režīmā izmantojamās veidlapas ir pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā "Muita / Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)" / Veidlapas.

Tomēr, tā kā deklarāciju noformēšana papīra formātā prasa ilgāku laiku, VID aicina, ja iespējams, neveikt muitas formalitāšu kārtošanu sistēmu darbības pārtraukuma laikā.

Šaubas par lēmuma pamatotību un aizdomas par tā pieņemšanas apstākļiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.

Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikalu "Duni" pārvaldošajam uzņēmumam SIA "TAD" piemērojis nodrošinājumu, liecina informācija "Firmas.lv".

Ar VID 2024.gada 11.jūnija lēmumu kompānijai ir piemērots aizliegums atsavināt un pārreģistrēt kapitālsabiedrībai piederošās kapitāldaļas.

Vienlaikus VID apturējis "TAD" īpašnieka SIA "Megatad" saimniecisko darbību.

VID kompānijai "Megatad" piemērojis aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai.

VID pārstāvji skaidroja, ka, apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību VID cita starpā pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, kur ir reģistrēta manta, kas pieder nodokļu maksātājam, kam apturēta saimnieciskā darbība. Attiecīgi šajā gadījumā ir piemērots aizliegums "Megatad" atsavināt tam piederošās "TAD" kapitāldaļas.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

"Faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija," sacīja Bogdanova.

Viņa norādīja, jo mazāks ir skaidras naudas apmērs ekonomikā, jo sarežģītāk ir starp legālajām skaidras naudas plūsmām paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes. Tādējādi kļūs dārgāk piedalīties ēnu ekonomikā tiem, kas to dara mērķtiecīgi un meklē šādas iespējas.

Bogdanova minēja, ka viens no iemesliem, kādēļ tirgotāji joprojām izvairās no bezskaidras naudas norēķinu piedāvāšanas klientiem, varētu būt ieradums. "Tas ir tāpat kā ar mobilo telefonu - tiklīdz sāc izmantot viedtālruni, nesaproti, kā varēji dzīvot ar podziņtelefonu. Te stāsts ir līdzīgs, tādēļ mēģinām uzņēmējus virzīt digitālajā virzienā," viņa sacīja.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.