Starptautiskajā nekustamā īpašuma gadatirgū MIPIM 2013, kas norisinās Kannās (Francija) no 12. līdz 15.martam, aktīvi investīciju iespējas reklamē kaimiņvalsts Lietuva.

Lietuvieši pieteikuši attīstības stadijā esošo Viļņas loģistikas parku, kam rezervēti 34 hektāri zemes pie viena no lielākajiem Lietuvas dzelzceļa mezgliem Viļņā. Loģistikas parku 2011.gadā dibinājusi Viļņas pašvaldība un Lietuvas dzelzceļš. Lietuva potenciālajiem investoriem norādījusi, ka parks atrodas blakus vienam no Eiropas Tranzīta koridoriem, kas savieno ar Poliju un Baltkrieviju, nodrošinot gan ātrgaitas autoceļa, gan dzelzceļa satiksmi. Parku lietuvieši plāno pabeigt tuvāko pāris gadu laikā, teikts MIPIM 2013 projektu katalogā.

Db.lv vēstīja, ka uz Kannām devušies arī Rīgas un Liepājas pašvaldības pārstāvji, kā arī Rīgas pašvaldības uzņēmumi Rīgas Pilsētbūvnieks un Rīgas Nami, Rīgas Brīvosta, uzņēmumi New Europe, Domuss, RemPro, Latio, Ordo. Vienam apmeklētājam izstāde izmaksā ap 1500 eiro, viena kvadrātmetra noma stenda iekārtošanai - aptuveni 500 - 700 eiro, liecina informācija MIPIM 2013 mājaslapā. Pērn izstādi apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši interesentu, neskaitot žurnālistus. MIPIM tiek uzskatīta par reprezentablāko nekustamo īpašumu forumu pasaulē.

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Starptautiskajā nekustamā īpašuma gadatirgū MIPIM 2013 liela interese par iespējām attīstīt kurortoloģijas nozari Liepājā ir pārstāvjiem no Horvātijas, Spānijas, Austrijas, Somijas, Krievijas un Itālijas.

Arī Liepājas ostas iespējas ir ieinteresējušas vairākus sarunu partnerus, un Liepājas delegācijas pārstāvjiem ir izdevies vienoties par vairākām vizītēm Liepājā tuvākajos mēnešos, informē Liepājas domes delegācija no Kannām.

Liepājas delegācija ir ne tikai prezentējusi pilsētas iespējas, bet saņēmusi arī vairākus praktiskus padomus par to, kā veiksmīgāk meklēt investorus, kā ieinteresēt un pārdot konkrētas biznesa idejas.

Aktuāls modelis, attīstot kurortoloģijas nozari, ir vienam projektam piesaistīt vismaz divus partnerus – gan nekustamā īpašuma saimnieku, gan uzņēmēju, kas sniedz konkrētus medicīniskus pakalpojumus. Vairāku valstu piemērs liecina, ka šāds sadarbības modelis ir veiksmīgs, apgalvo Liepājas dome.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Otro gadu pēc kārtas galveno apbalvojumu Latvijas arhitektūrā saņem skola. Šogad Lielās gada balvas laureāti ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola un tās rekonstrukcijas autori - Zaigas Gailes birojs, liecina informācija vietnē arhitektura2014.lv.

Trīs darbi godalgoti ar otrās pakāpes Gada balvu:

- ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā (autori: Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļa, Guntis Kalniņš un Aldis Orniņš),

- Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide (autori: arhitektūras birojs Forma, Karklins Design Studio, arhitekti Ināra Kārkliņa un Miks Kārkliņš piedaloties Jānim Zaharānam, Gatim Kalniņam, Agnesei Smilškalnei, Rolandam Cibuļskim, Marikai Rupekai un Laurai Eglītei),

- pilsētvides pasākumu cikls MANUAL: Urban Sports and Architecture (autori: Kristaps Kleinbergs, Helvijs Savickis, Gunita Kuļikovska un Zane Žeivate).

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Viena no pēdējā laika karstākajām diskusijām saistībā ar Latvijas iedzīvotāju pensiju kapitāla aprēķināšanu ir par to, cik lielā mērā būtu vai nebūtu jāņem vērā katra gada ekonomiskā situācija. Pašlaik pensiju kapitāla aprēķināšanu ietekmē trīs pamata faktori: veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensijas kapitālam piemērojamais visu gadu (sākot no 1997. gada) kapitāla indeksu reizinājums, un tieši šo kapitāla indeksu ietekmē mūsu valsts ekonomiskā situācija dažādos gados, skaidro laikraksts Diena.

Tas gan atgādina, ka neviens neiebilda, kad pensijas kapitāla aktualizācijā piemēroja trekno gadu apjomīgos indeksus, taču ir spēcīga pretestība pret krīzes gadu negatīvo indeksu piemērošanu. Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) viedokli, nācis klajā ar politisku ierosinājumu nākotnei, piedāvājot, ja kādā gadā ir negatīvs kapitāla indekss, to nepiemērot. Tam gan kategoriski iebilstot Dienas aptaujātie ekonomisti, uzsverot, ka šādam lēmumam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.

Nodibinājums TechHub Riga atver pieteikšanos uz pirmo Digitālo Mediju Start-up Akadēmiju, kas no 22. – 24. augustam notiks Rīgā.

Tā ir bezmaksas 3 dienu intensīva programma, kas veidota, lai attīstītu jaunus produktus digitālo mediju jomā. Industrijas profesionāļi sniegs lekcijas un konsultācijas, aptverot tādas tēmas kā globālās mediju tendences, digitālais mārketings, uzņēmējdarbība un komunikācija, aicinās uz kontaktu dibināšanas pasākumu un ļaus radīt, uzlabot un nest savu ideju mediju pasaulē, informē organizatori.

Akadēmija būs pirmais no vairāku pasākumu cikla. Starp mentoriem un runātājiem ir Uldis Leiterts (Infogr.am), Egils Boitmanis (Infinitum8), Džesika Andersone (MTGx MediaFactory), Patriks Jansons (MTGx), Andris K. Bērziņš (Buzztale), Jarmo Kusivuori (biznesa vadības, plānošanas eksperts) un Artūrs Mednis (Inspired Digital).

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Ar mērķi pilnveidot korporatīvo pārvaldību, izveidota Latvijas lauksaimniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens padome, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts finanšu konsultāciju un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Krievārs, uzņēmuma Latvijas Piens veidošanas iniciators, piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs.

Par padomes locekļiem ievēlēti Latvijas Piens dalībnieki - Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, un piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lai sasniegtu iecerēto, Latvijas Piens 2015. gadā investēs siera ražošanā, lai būtiski palielinātu jaudu un kvalitāti fasēšanas procesos. Latvijas Piens kopumā plāno investēt 227 tūkstošus eiro. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka investīcijas ļaus palielināt arī eksportu.

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Paziņojums par to, ka nākamdgad tiks radīts kompensāciju mehānims tiem, kas pensionējās krīzes laikā, tādējādi solot papildus izdevumus 44 miljonu eiro apmērā, ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs, norāda Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.

Viņķele LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka krīze pati par sevi ir negodīga. «Vai godīgi ir dot solījumus, kas skaidri un gaiši ir neizpildāmi? Ir lietas, kas ir darāmas un uzsāktas, lai šāda situācija neatkārtotos,» saka Viņķele, skaidrojot, ka pensijas tiek veidotas, ņemot vērā vairākus rādītājus, un nepieciešams fiksēt attiecīgus koeficientu ekonomisko svārstību robežās.

Šā gada 16. aprīlī Labklājības ministrs Uldis Augulis un tiesībsargs Juris Jansons vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja sagatavoto kultūras un atpūtas parka Mežaparks detaļplānojumu un nolēma to nodot sabiedriskai apspriešanai, kas ilgs trīs nedēļas.

Detaļplānojuma realizācijas programma paredz, ka visi etapi, kas saistīti ar Mežaparka sakārtošanu, tiks pabeigti līdz 2020. gadam. Tomēr, cik tas kopumā varētu izmaksāt, šobrīd precīzi pateikt nevar. Tas kļūs skaidrs pēc izsludinātajiem konkursiem, jo izcenojumu var noteikt, tikai pēc tehniskā projekta izstrādes un tā iztāmēšanas. Kā norāda Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons, pašvaldība cer arī pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu šī projekta realizācijai pēc 2014. gada.

Parka kopējā platība ir 423 hektāri, bet izmantota tiek tikai 1/3 daļa, bet pārējā teritorija ir degradēta. Jaunais detaļplānojums paredz apgūt visu teritoriju, saglabājot līdzsvaru starp dabas resursiem un citiem objektiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”