Lai gan pēc Maxima traģēdijas sabiedrībā tika pievērsta pastiprināta uzmanība ugunsdrošības uzlabošanai, tagad iestājies atslābums.
Cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki, ja dzird skanam ugunsdzēsības trauksmi, reaģē uz to, evakuējas, pievērš lielāku uzmanību ugunsdrošības instrukcijām, DB stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. Vienlaikus viņš atzīst – nav prognozējams, cik ilgi tā būs, bet vismaz šobrīd situācija ir uzlabojusies.
Bez būtiskām izmaiņām
Maxima traģēdija ir atgādinājusi un likusi vairāk apzināties drošības lomu, tomēr fundamentāli tas neko nav mainījis, jo joprojām lielākā daļa uzņēmumu pret ugunsdrošību izturas samērā formāli, DB atzīst FN Serviss valdes priekšsēdētājs Edgars Rozentāls. FN Serviss ir viens no galvenajiem uzņēmumiem ugunsdrošības, darba aizsardzības, vides aizsardzības un drošības sistēmu nodrošināšanā.
Vēl skarbāka ir SIA Latconsul mācību centra vadītāja Ieva Vilka: «No svešām kļūdām nemācās, mācās tikai tad, ja pašu uzņēmumā kaut kas notiek, ja tiek veiktas pārbaudes un konstatētas nepilnības.» Uzņēmums sniedz biznesa konsultācijas un organizē dažādas apmācības, tostarp ugunsdrošības un aizsardzības speciālistiem. Jāatgādina, ka normatīvie akti paredz – objektos, kuros var atrasties līdz 50 cilvēkiem, vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi ir jābūt apmācītam speciālistam atbilstoši VUGD izstrādātai 40 stundu mācību programmai, bet objektos, kur var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem – speciālistam, kurš apguvis 160 stundu mācību programmu.
I. Vilka atminas, ka tūlīt pēc traģēdijas dažādu uzņēmumu pārstāvji zvanījuši, interesējušies par apmācību, taču reāla darbība nav sekojusi. Tagad apsīkusi arī interese. Viņai gan zināms, ka ir uzņēmumi, kas pēc traģēdijas veikuši ugunsdrošības apsekojumus.
Interese noplok
«Pēc negadījuma bija izvirdums – gribēja mācīties, pārbaudīt ugunsdrošības sistēmas, spēju reaģēt ugunsgrēka gadījumā –, tagad interese noplok,» mazliet atšķirīga ir E. Rozentāla pieredze.
Lielākoties atbildīga attieksme ir uzņēmumiem ar rietumu kapitālu, arī vidējiem un lieliem vietējiem uzņēmumiem. Pēdējo gadījumā interese gan lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma filozofijas un vadītāju un īpašnieku sapratnes par dzīvības un drošības vērtību. Turklāt apmācības tiek organizētas ne tikai uzņēmuma ugunsdrošības speciālistam, bet plašākam kolektīvam – gan par cilvēku rīcību ugunsgrēka gadījumā, gan treniņos ar ugunsdrošības aparatūru. Ir uzņēmumi, kas šādas apmācības īsteno kā sava veida kolektīva saliedēšanas treniņus.
Tomēr daudziem uzņēmumiem šie jautājumi joprojām nešķiet aktuāli, prasības tiek izpildītas formāli, «palaižot pa apli žurnālu, kur jāparakstās», stāsta E. Rozenāls. Līdz ar to daudziem joprojām nav zināms, kā jārīkojas, piemēram, ugunsgrēka trauksmes gadījumā. Arī, apsekojot uzņēmumu ugunsdrošības aprīkojumu, nākas secināt, ka daudzviet tas ir uzstādīts, bet netiek uzturēts, līdz ar to faktiski nedarbojas, piemēram, trauksmes signāls nemaz nenonāk līdz vadības panelim vai arī pieputējušu detektoru dēļ veidojas viltus trauksme, kuru nevis novērš, atrodot iemeslu, bet gan vispār izslēdzot detektorus.
«Kāda jēga no inventāra un iekārtām, ja tās nestrādā?» retoriski jautā uzņēmējs. Ļoti nopietnas problēmas var rasties gadījumos, ja uzņēmumā nemaz nav informācijas par to, ka sistēmas, piemēram, detektori vispār nedarbojas. Tā ir fundamentāla problēm, atzīst E. Rozentāls,
Problēmas saglabājas
To, ka joprojām pastāv daudz problēmu, apliecina arī VUGD. Pērn par atklātiem ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumiem noformēti 474 administratīvā pārkāpuma protokoli, 34 brīdinājumi un 43 lēmumi par būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu, ziņo LETA. Pie administratīvās atbildības sauktas 322 fiziskas un 152 juridiskas personas, kurām kopumā piemēroti naudas sodi vairāk nekā 80 tūkst. eiro apmērā. Kopumā veikts teju 8,5 tūkst. ugunsdrošības pārbaužu gan ražotnēs, gan vietās, kur uzturas daudz cilvēku – izglītības iestādēs, slimnīcās, viesnīcās utt.
Augsti ugunsgrēku riski tradicionāli ir kokapstrādes uzņēmumos. Pērn tika veiktas pārbaudes 374 kokapstrādes uzņēmumos, 55 cīnījušies ar ugunsliesmām. Izanalizējot ugunsdrošības stāvokli kok- apstrādes uzņēmumos un salīdzinot to ar pagājušo gadu, VUGD secina, ka ugunsdrošības stāvoklis būtiski nav mainījies, daudzu uzņēmumu vadītāji nevelta pienācīgu uzmanību ugunsdrošības jautājumiem, neapzinoties, kādus zaudējumus tas var nodarīt un kāda bīstamība ir tur strādājošajiem cilvēkiem. No VUGD informācijas izriet, ka daudzos uzņēmumos nav apmācīta atbildīgā persona par ugunsdrošību, nav darba kārtībā esoša ugunsdzēsības ūdensapgāde, nedarbojas trauksmes signalizācija, ir neatbilstošs ugunsdzēšanas inventāra nodrošinājums, trūkst arī ugunsdrošības instrukciju, cilvēki nezina, kā evakuēties utt.
Maxima labojas
Savukārt Maxima veikalu darbinieku un apmeklētāju drošību pasludinājuši par vienu no prioritātēm. Sākotnējās vizuālās apsekošanas un pamatpārbaudes jau ir veiktas, un defekti, kas varētu apdraudēt ēku ekspluatāciju, nav atklāti, informē uzņēmumā. Vienlaikus tiek veiktas padziļinātas visu Maxima Latvija veikalu ēku konstrukciju ārpuskārtas pārbaudes – marta sākumā šādas pārbaudes bija veiktas vairāk nekā trešdaļai veikalu un tās plānots pabeigt aprīlī. Tāpat tiek risināti dažādi tehniski jautājumi, kas saistīti ar ēku, teritorijas un iekārtu ekspluatāciju un apstākļu uzlabošanu ēkās. Tie noslēgšoties jūnijā. Drīzumā paredzēts pabeigt arī visu veikalu ugunsdrošības signalizācijas sistēmu pārbaudi, kam sekos tehnisko uzlabojumu veikšana. Īpašs akcents tiek likts arī uz darba drošības un ugunsdrošības sistēmas pilnveidošanu, – pārskatot dokumentāciju un veicot praktiskās mācības visiem veikalu darbiniekiem un nomniekiem, kuras plānots noslēgt aprīlī. Tāpat atsevišķos veikalos paredzēti ugunsdrošības testi.
