Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas pagājušās nedēļas beigās avarēja pie Itālijas krastiem, operators paziņojis, ka kuģa kapteinis varētu būt pieļāvis kļūdas, ziņo BBC. Viņš, iespējams, vadījis kuģi pārāk tuvu zemei un nav sekojis kompānijas ārkārtas procedūrām, liecina Itālijas kuģniecības kompānijas Costa Crociere paziņojums.

Kapteinis Frančesko Šetino (Francesco Schettino) apsūdzēts slepkavībās, bet savu vainu neatzīst.

Vismaz seši cilvēki ir gājuši bojā, bet nav zināms apmēram 15 cilvēku liktenis. Šobrīd kuģa vrakā tiek meklēti izdzīvojušie.

«Izskatās, ka kapteinis pieļāvis kļūdas, kam ir nopietnas sekas,» norāda Costa Crociere. «Kuģa maršruts bijis pārāk tuvu krastam, un izskatās, ka viņa lēmums ārkārtas situācijā nav atbildis Costa Crociere procedūrām, kas ir saskaņā - un dažos gadījumos pat pārsniedz - ar starptautiskajiem standartiem,» informē kompānija.

Costa Concordia guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Vidusjūras kruīza kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un tiks aizvilkts uz Dženovu, kur tiks sagriezts metāllūžņos.

2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Costa Concordia sver 44 612 tonnas - aptuveni tikpat daudz, cik Titāniks -, un tas ir 290 metrus garš. Pēc avārijas tas gulēja jūrā, sagāzies uz sāniem pie klintīm, uz kurām uzskrēja.

Pagājušā gada septembrī kuģis tika uzsliets vertikālā stāvoklī, un kopš tā laika balstījās uz pagaidu platformas.

Vakar tika sākta operācija Costa Concordia vraka uzstādīšanai peldus stāvoklī.

Kruīza kompānijas Costa Cruises laineris Costa Pacifica šogad Rīgu būs apmeklējis sešas reizes, 31. augustā pēdējo reizi šovasar piestājot Rīgas ostā. Kopumā Baltijas jūrā šovasar kursē pieci Costa Cruises laineri, kas ir lielākais vienai kompānijai piederošo kruīza kuģu skaits šajā reģionā.

Costa Pacifica ir lielākais pasažieru kuģis, kas šovasar piestājis Rīgas ostā, liecina Rīgas Brīvostas dati. Costa Cruises pasažieri veido apmēram 25% no visu Rīgas ostā piestājušo kruīza pasažieru skaita, norāda Itālijas uzņēmuma Costa Cruises Latvijā pārstāvja SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš. Līdz šim Rīgu šogad apmeklējuši ap 58 tūkst. kruīza pasažieru, Db.lv norādīja Rīgas Brīvostā.

«Mēs priecājamies, ka Rīgā piestāj arvien vairāk kruīza kuģu, un esam lepni sadarboties ar tādām pasaules mēroga kruīza kompānijām kā Costa Cruises. Rīgai ir daudz, ko piedāvāt saviem viesiem, un mēs esam pārliecināti, ka tie, kas Rīgu ir iepazinuši, vēlēsies šeit atgriezties,» norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa.

Kruīza kuģa Costa Concordia avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru, citējot pašas kompānijas teikto, vēsta BBC.

Kompānijas Carnival akcijas cena samazinājusies par 18% pēc tam, kad uzņēmums nāca klajā ar zaudējumu aprēķinu, lēšot to 85 līdz 95 miljonu dolāru apmērā jeb 0,11 līdz 0,12 ASV dolāru apmērā uz katru kompānijas akciju.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Uz kuģa klāja avārijas brīdī atradās vairāk nekā 4 200 pasažieri, starp kuriem bija gan Itālijas, gan Vācijas, gan arī Francijas un Lielbritānijas pilsoņi.

«Kuģis atkārtoti netiks izmantots visu atlikušo [kompānijas Carnival] finanšu gadu, ja ne pat ilgāk,» kompānija norāda savā paziņojumā Londonas biržā.

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas šā gada janvārī pietuvojās pārāk tuvu Itālijas salas Džiljo krastam un apgāzās, vraks vēl aizvien atrodas netālu no sēkļa pie Džiljo krasta, radot sirreālu ainavu.

Kuģa vraks nav aizbiedējis cilvēkus no tuvējās pludmales, kas vēl oktobra sākumā tajā tvēra saules starus.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis Costa Concordia vraku attēlos.

Jau rakstīts, ka Costa Concordia avārija notika šā gada janvārī, kruīza kuģa kaptenim pietuvojoties pārāk tuvu krastam. Kuģis uzsēdies uz sēkļa un apgāzies. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kā tika noskaidrots vēlāk, kuģa kapteinis pietuvojies pārāk tuvu Toskānas salas krastam, jo vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Itālijas kruīza kuģis, kas pēc enerģijas padeves problēmām palika viļņu varā Indijas okeānā un uz kura atrodas vairāk nekā 1000 cilvēki, tai skaitā latvieši, tik drīz līdz sauszemei tomēr netiks, ziņo BBC.

No rīta tika vēstīts, ka Francijas zvejas kuģis velkot Costa Allegra uz tuvējo salu, kur pasažieri tiks izcelti krastā un pēc tam nogādāti uz salu Mahe. Tomēr tagad kļuvis zināms, ka kuģis tiek vilkts uz galveno Seišelu salu, nevis uz tuvāko salu, un tas līdz galamērķim nenokļūs līdz pat ceturtdienai.

Kuģa problēmu cēlonis ir ugunsgrēks ģeneratora telpā.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģa īpašnieces Costa Cruises paziņojumā teikts, ka pēc konsultācijām ar jūras ekspertiem secināts, ka izkāpšana uz tuvākās salas nenotiks, jo sala nespēs uzņemt tik daudz cilvēku. Šis lēmums esot saistīts arī ar drošības aspektu.

Lai ar laivu apbrauktu ap kruīzu kuģa Costa Concordia vraku, tūristiem jāšķiras no 10 eiro. Šis piedāvājums ir spēkā kopš kuģa vraks jūlijā tika nogādāts Dženovā, lai to sagrieztu metāllūžņos, vēsta thelocal.it.

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Costa Concordia tika aizvilkts no Džiljo salas Toskānā , kur tas atradās kopš avarēja 2012. gada janvārī, kuģis kļuvis par tūrisma objektu citā Itālijas vietā.

Tūristi Voltri ostā, Itālijas ziemeļrietumos, tagad var samaksāt 10 eiro, nopērkot sev mini kruīzu ap vraku. Laivas brauc 200 metrus no vraka, bet gids atstāsta notikušo traģēdiju.

Kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Kapteinis Frančesko Sketino uzaicinājis kuģa galveno viesmīli Antonello Tievoli uz komandtiltiņa, lai parādītu viņam salu. «Nāc un paskaties Antonello, mēs esam tieši pie Džiljo,» saskaņā ar laikraksta Corriere della Sera rakstīto, teicis kapteinis.

Pēc tam, kad kuģis uzskrēja uz sēkļa un apgāzās, A. Tievoli esot vairākiem saviem radiniekiem, kuri dzīvo Džiljo salā, teicis, ka nekad nespējis iedomāties par šādu ierašanos uz dzimto salu.

Laikraksts arī vēsta, ka, lai gan A. Tievoli neesot lūdzis tādu kapteiņa labvēlību, viņu «nomokot vainas apziņa». Savukārt kuģa galvenā viesmīļa tēvs laikrakstam pastāstīja, ka A. Tievoli esot zvanījis un teicis - ap 9.30 garām salai virzīsies kuģis un viņš izies uz klāja un pasvilps savam tēvam.

Kruīza kuģa Costa Allegra pasažieri pēc trīs dienām Indijas okeānā, kur kuģis bez elektrības bija viļņu varā, atgriezušies uz sauszemes, ziņo BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka kuģa problēmu cēlonis bija ugunsgrēks ģeneratora telpā, pēc tam kuģis tika vilkts tauvā uz Seišelu galvaspilsētu Viktoriju.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģim tuvojoties Viktorijas ostai, tajā jau gaidījuši izmeklētāji no Itālijas, lai iztaujātu apkalpi.

Costa Allegra kapteinis Nikolo Alba sacījis, ka pasažieri nevienā brīdī nav bijuši apdraudēti.

Taču Kriss, viens no pasažieriem, kuri laimīgi nokļuvuši uz sauszemes, atzinis, ka domājis - ir noticis sliktākais. Viņš jau apsvēris to, kā būs lēkt ūdenī, un viņa sieva bijusi pārbijusies.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Divus gadus pēc kruīza kuģa Costa Concordia traģiskās avārijas pie Džiļjo salas Itālijā tas aizvien atrodas nelaimes vietā, vēsta Reuters.

Arī šogad, tāpat kā pērn, janvāra sākumā avārijas vietu apmeklēja bojāgājušo radinieki, pieminot nelaimes upurus. Kuģa avārijā bojā gāja 32 cilvēki.

Pieminot avārijas upurus, Džiļjo salā tika noturēts dievkalpojums.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kuģa vraks tika pacelts peldus stāvoklī. Operācija notika 2013. gada septembra vidū.

Paredzams, ka no līča avarējušā kuģa vraks tiks aizvākts šā gada jūnijā, kad to pacels trīsdesmit ar gaisu piepildītas tvertnes. Costa Concordia nocelšana no sēkļa būs vēl viens posms lielākajos glābšanas darbos jūrniecības vēsturē, raksta Reuters. Pašlaik vēl nav zināms, kur notiks kuģa demontāža, šo darbu pēdējais posms.

Avarējušais kuģis Costa Concordia pēc teju divus gadus ilgas atrašanās ūdenī nākamnedēļ tiks beidzot izcelts krastā. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot kuģi no putna lidojuma neilgi pirms tā izcelšanas.

Mediji jau iepriekš vēstīja, ka Costa Concrodia izcelšana sāksies nākamās nedēļas pirmdienā, un tā izmaksās 600 miljonus eiro (422 miljonus latu).

Kuģi plānots uzstādīt peldus stāvoklī un aizvilkt prom, bet pēc tam nodot metāllūžņos.

Jāatgādina, ka 2012. gada janvārī, kuģim avarējot pie Džiļjo salas, bojā gāja 32 cilvēki. Pēc tam kuģis sasvērās uz vienu pusi.

Jau rakstīts, ka kapteinis, kurš vadīja kuģi, ir apsūdzēts cilvēku nogalināšanā bez iepriekšēja nodoma un kuģa pamešanā. Itālijas mediji 52 gadus vecajam kapteinim Frančesko Šetino (Francesco Schettino) jau devuši iesauku «Kapteinis gļēvulis». F. Šetino gan apsūdzības noliedz, un paredzams, ka viņa aizstāvji tiesā apgalvos, ka negadījumā nav vainojama neviena konkrēta persona. Kapteinis paudis pārliecību, ka kuģa atrašanās tuvāk krastam ir glābusi dzīvības. Jau ziņots, ka kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Avarējušā kuģa Costa Concordia vraku, kas teju divus gadus atradās ūdenī, izdevies pacelt peldus stāvoklī, vēsta BBC.

Operācija tika uzsākta pirmdien un ilga līdz nakts vidum, kad kuģi izdevās novietot uz jūras gultnē uzbūvētas platformas. Franko Porkelačija (Franco Porcellacchia), kuģa īpašnieku Costa Crociera SpA pārstāvis, operāciju nodēvējis par «perfektu». Kuģa «iztaisnošanas»« operācijā nav konstatēts kaitējums videi.

Kuģa bruto ietilpība jeb tonnāža ir 114 tūkst. tonnas, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bēdīgi slavenajam Titānikam. Līdz šim kuģa izcelšanas izmaksas ir 600 miljoni eiro (422 milj. Ls), un laika gaitā, turpinot projektu, tās vēl pieaugs, vēsta BBC.

Pēc kruīza kuģa avārijas pie Itālijas krastiem joprojām bez vēsts pazudis 41 cilvēks. Tikmēr kuģa kapteinis ticis arestēts nopratināšanai.

Kā vēsta Itālijas mediji, viņam draud apsūdzības par cilvēku bojāeju un par kuģa pamešanu pirms visu pasažieru izglābšanas.

Vairāk nekā diennakti pēc avārijas glābējiem izdevies kādā kuģa kajītē atrast divus izdzīvojušus dienvidkorejiešus.

Līdz šim apstiprināta trīs cilvēku nāve. Starp bojāgājušajiem ir divi franču pasažieri un viens apkalpes loceklis, kam bija Peru pilsonība.

Vēl aptuveni 40 cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem divi atrodas smagā stāvoklī.

Kruīza kuģis Costa Concordia bija ceļojumā pa Vidusjūru, kad tas pasažieru vakariņu laikā pie Džiljo salas uzskrēja rifam.

Pēc kuģa operatora Costa Concordia sniegtās informācijas, uz klāja atradās 4234 pasažieri un apkalpes locekļi.

Itālijas prokuratūra pirmdien pieprasījusi kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketīno 26 gadu un trīs mēnešu cietumsodu par 2012.gada avāriju, kurā gāja bojā 32 cilvēki.

Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja 2012.gada 13.janvāra vakarā uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā.

Kuģa kapteinis Sketīno tiek tiesāts par avārijas izraisīšanu un kuģa pamešanu pirms pasažieriem.

Prokurore Marija Navarro tiesā uzsvēra, ka pieprasītais sods nav pārmērīgs, jo Sketīno vainojams daudzu cilvēku nāvē.

«Frančesko Sketīno ir melojis visiem, presei, tiesai, (..) varasiestādēm. Viņš nekad nav uzņēmies atbildību,» paziņoja prokurore, piebilstot, ka kopš tiesas procesa sākuma 2013.gada jūlijā nav parādījies neviens elements, kas runātu par labu Sketīno.

Navarro pieprasīja tiesai piespriest Sketīno 14 gadus cietumā apsūdzībās par cilvēku slepkavību, deviņus gadus par kuģa avārijas izraisīšanu, trīs gadus par kuģa pamešanu un trīs mēnešus par nesazināšanos ar varasiestādēm brīdī, kad avārija notika.

Ieguldot aptuveni 70 tūkstošus eiro, «Concordia» paplašinās ārzemēs un tādējādi palielina pakalpojuma noietu.

Zobārstniecības klīnikas «Concordia» īpašnieks un ortodonts Māris Gržibovskis stāsta, ka pārstāvniecība Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā atvērta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šajā pilsētā uzņēmējam dzīvo draugi un izdevās atrast labus speciālistus, kuri ir atvērti inovācijām, bija gatavi mācīties un tagad var nodrošināt atbilstošu pakalpojuma kvalitāti. Otrkārt, šāds solis ļauj paplašināt sava pakalpojuma noietu, jo Latvijas tirgus nav ļoti liels, turpretī Taškentā dzīvo vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā. Treškārt, tur šāds pakalpojums – zobu taisnošana un sakodiena korekcija ar kapēm, «Invisalign» sistēmu – nebija pieejama.

Klīnikā strādā sava komanda, bet arī M. Gržibovskis uz turieni neregulāri dodas. «Tomēr galvenais, ka ārstēšanas plāna izstrāde un ārstēšanas kontrole notiek «mākonī», viss ir digitālā formātā un Mārim ir piekļuve visiem pacientiem un viņš arī dod gala apstiprinājumu pirms uzsākt ārstēšanu. Var teikt, ka Māris ir galvenais ārsts un pārējie strādā viņa uzraudzībā,» skaidro Juris Prančs, zobārstniecības klīnikas «Concordia» vadītājs.

Krasta apsardzes darbinieka pavēle - «pie velna, kāp atpakaļ uz klāja!» - bēgošajam avarējušā kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim tagad tiek drukāta uz T-krekliem. To dara kompānija, kas cerot iedvesmot itāļus glābt savu valsti no ekonomiskās krīzes, ziņo Reuters.

Itāļiem krasta apsardzes darbinieks Gregorio De Falko, pateicoties asajai vārdu apmaiņai ar kapteini Frančesko Sketino, esot kļuvis par varoni. Kapteinis pašlaik atrodas mājas arestā un apsūdzēts slepkavībās, kuģa bojāejā un tā pamešanā.

Stefano Ramponi, īpašnieks aģentūrai Lipsiasoft, kas ražo T-kreklus un pārdod tos internetā par 12,9 eiro gabalā, sacījis, ka šī prece ir pieprasīta gan Itālijā, gan citās valstīs.

«Mums ir bijis daudz pasūtījumu no visas pasaules, no Brazīlijas, Honkongas, arī no Vācijas un Francijas, Lielbritānijas. Ikviens mums prasa tieši šos kreklus,» viņš teicis.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

SIA Coffee Nation pērn izdevies izkļūt no zaudējumiem, kas uzņēmuma bija radušies 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Pagājušo gadu Coffee Nation noslēdza ar 116,126 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Coffee Nation 2014. gadā izdevās palielināt apgrozījumu, kas gada nogalē sasniedza 3,261 miljonus eiro. Līdz ar to pērn Coffee Nation rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 11,61.

Coffee Nation kopš 2011. gada strādā ar preču zīmes Costa Coffee koncepciju un turpina to īstenot saskaņā ar Costa starptautiskajiem standartiem. 2014. gadā uzņēmums pārvaldīja 12 kafejnīcas.

Uzņēmuma vadība savā ziņojumā norāda, ka, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un piesaistītu jaunus klientus, 2015. gadā uzņēmums plāno Latvijā popularizēt Costa Coffee zīmolu un īstenot visus Costa Coffee jauno produktu un akcijas reklāmu pasākumus.