Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Vidusjūras kruīza kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un tiks aizvilkts uz Dženovu, kur tiks sagriezts metāllūžņos.

2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Costa Concordia sver 44 612 tonnas - aptuveni tikpat daudz, cik Titāniks -, un tas ir 290 metrus garš. Pēc avārijas tas gulēja jūrā, sagāzies uz sāniem pie klintīm, uz kurām uzskrēja.

Pagājušā gada septembrī kuģis tika uzsliets vertikālā stāvoklī, un kopš tā laika balstījās uz pagaidu platformas.

Vakar tika sākta operācija Costa Concordia vraka uzstādīšanai peldus stāvoklī.

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas pagājušās nedēļas beigās avarēja pie Itālijas krastiem, operators paziņojis, ka kuģa kapteinis varētu būt pieļāvis kļūdas, ziņo BBC. Viņš, iespējams, vadījis kuģi pārāk tuvu zemei un nav sekojis kompānijas ārkārtas procedūrām, liecina Itālijas kuģniecības kompānijas Costa Crociere paziņojums.

Kapteinis Frančesko Šetino (Francesco Schettino) apsūdzēts slepkavībās, bet savu vainu neatzīst.

Vismaz seši cilvēki ir gājuši bojā, bet nav zināms apmēram 15 cilvēku liktenis. Šobrīd kuģa vrakā tiek meklēti izdzīvojušie.

«Izskatās, ka kapteinis pieļāvis kļūdas, kam ir nopietnas sekas,» norāda Costa Crociere. «Kuģa maršruts bijis pārāk tuvu krastam, un izskatās, ka viņa lēmums ārkārtas situācijā nav atbildis Costa Crociere procedūrām, kas ir saskaņā - un dažos gadījumos pat pārsniedz - ar starptautiskajiem standartiem,» informē kompānija.

Costa Concordia guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas šā gada janvārī pietuvojās pārāk tuvu Itālijas salas Džiljo krastam un apgāzās, vraks vēl aizvien atrodas netālu no sēkļa pie Džiljo krasta, radot sirreālu ainavu.

Kuģa vraks nav aizbiedējis cilvēkus no tuvējās pludmales, kas vēl oktobra sākumā tajā tvēra saules starus.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis Costa Concordia vraku attēlos.

Jau rakstīts, ka Costa Concordia avārija notika šā gada janvārī, kruīza kuģa kaptenim pietuvojoties pārāk tuvu krastam. Kuģis uzsēdies uz sēkļa un apgāzies. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kā tika noskaidrots vēlāk, kuģa kapteinis pietuvojies pārāk tuvu Toskānas salas krastam, jo vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Kruīza kompānijas Costa Cruises laineris Costa Pacifica šogad Rīgu būs apmeklējis sešas reizes, 31. augustā pēdējo reizi šovasar piestājot Rīgas ostā. Kopumā Baltijas jūrā šovasar kursē pieci Costa Cruises laineri, kas ir lielākais vienai kompānijai piederošo kruīza kuģu skaits šajā reģionā.

Costa Pacifica ir lielākais pasažieru kuģis, kas šovasar piestājis Rīgas ostā, liecina Rīgas Brīvostas dati. Costa Cruises pasažieri veido apmēram 25% no visu Rīgas ostā piestājušo kruīza pasažieru skaita, norāda Itālijas uzņēmuma Costa Cruises Latvijā pārstāvja SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš. Līdz šim Rīgu šogad apmeklējuši ap 58 tūkst. kruīza pasažieru, Db.lv norādīja Rīgas Brīvostā.

«Mēs priecājamies, ka Rīgā piestāj arvien vairāk kruīza kuģu, un esam lepni sadarboties ar tādām pasaules mēroga kruīza kompānijām kā Costa Cruises. Rīgai ir daudz, ko piedāvāt saviem viesiem, un mēs esam pārliecināti, ka tie, kas Rīgu ir iepazinuši, vēlēsies šeit atgriezties,» norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa.

Itālijas kruīza kuģis, kas pēc enerģijas padeves problēmām palika viļņu varā Indijas okeānā un uz kura atrodas vairāk nekā 1000 cilvēki, tai skaitā latvieši, tik drīz līdz sauszemei tomēr netiks, ziņo BBC.

No rīta tika vēstīts, ka Francijas zvejas kuģis velkot Costa Allegra uz tuvējo salu, kur pasažieri tiks izcelti krastā un pēc tam nogādāti uz salu Mahe. Tomēr tagad kļuvis zināms, ka kuģis tiek vilkts uz galveno Seišelu salu, nevis uz tuvāko salu, un tas līdz galamērķim nenokļūs līdz pat ceturtdienai.

Kuģa problēmu cēlonis ir ugunsgrēks ģeneratora telpā.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģa īpašnieces Costa Cruises paziņojumā teikts, ka pēc konsultācijām ar jūras ekspertiem secināts, ka izkāpšana uz tuvākās salas nenotiks, jo sala nespēs uzņemt tik daudz cilvēku. Šis lēmums esot saistīts arī ar drošības aspektu.

Kruīza kuģa Costa Allegra pasažieri pēc trīs dienām Indijas okeānā, kur kuģis bez elektrības bija viļņu varā, atgriezušies uz sauszemes, ziņo BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka kuģa problēmu cēlonis bija ugunsgrēks ģeneratora telpā, pēc tam kuģis tika vilkts tauvā uz Seišelu galvaspilsētu Viktoriju.

Kuģis ir no tās pašas flotes, no kuras kuģis Costa Concordia, kas janvārī apgāzās pie Itālijas krastiem, nogalinot 32 cilvēkus.

Kuģim tuvojoties Viktorijas ostai, tajā jau gaidījuši izmeklētāji no Itālijas, lai iztaujātu apkalpi.

Costa Allegra kapteinis Nikolo Alba sacījis, ka pasažieri nevienā brīdī nav bijuši apdraudēti.

Taču Kriss, viens no pasažieriem, kuri laimīgi nokļuvuši uz sauszemes, atzinis, ka domājis - ir noticis sliktākais. Viņš jau apsvēris to, kā būs lēkt ūdenī, un viņa sieva bijusi pārbijusies.

Kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Kapteinis Frančesko Sketino uzaicinājis kuģa galveno viesmīli Antonello Tievoli uz komandtiltiņa, lai parādītu viņam salu. «Nāc un paskaties Antonello, mēs esam tieši pie Džiljo,» saskaņā ar laikraksta Corriere della Sera rakstīto, teicis kapteinis.

Pēc tam, kad kuģis uzskrēja uz sēkļa un apgāzās, A. Tievoli esot vairākiem saviem radiniekiem, kuri dzīvo Džiljo salā, teicis, ka nekad nespējis iedomāties par šādu ierašanos uz dzimto salu.

Laikraksts arī vēsta, ka, lai gan A. Tievoli neesot lūdzis tādu kapteiņa labvēlību, viņu «nomokot vainas apziņa». Savukārt kuģa galvenā viesmīļa tēvs laikrakstam pastāstīja, ka A. Tievoli esot zvanījis un teicis - ap 9.30 garām salai virzīsies kuģis un viņš izies uz klāja un pasvilps savam tēvam.

Avarējušā kuģa Costa Concordia vraku, kas teju divus gadus atradās ūdenī, izdevies pacelt peldus stāvoklī, vēsta BBC.

Operācija tika uzsākta pirmdien un ilga līdz nakts vidum, kad kuģi izdevās novietot uz jūras gultnē uzbūvētas platformas. Franko Porkelačija (Franco Porcellacchia), kuģa īpašnieku Costa Crociera SpA pārstāvis, operāciju nodēvējis par «perfektu». Kuģa «iztaisnošanas»« operācijā nav konstatēts kaitējums videi.

Kuģa bruto ietilpība jeb tonnāža ir 114 tūkst. tonnas, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bēdīgi slavenajam Titānikam. Līdz šim kuģa izcelšanas izmaksas ir 600 miljoni eiro (422 milj. Ls), un laika gaitā, turpinot projektu, tās vēl pieaugs, vēsta BBC.

Lai ar laivu apbrauktu ap kruīzu kuģa Costa Concordia vraku, tūristiem jāšķiras no 10 eiro. Šis piedāvājums ir spēkā kopš kuģa vraks jūlijā tika nogādāts Dženovā, lai to sagrieztu metāllūžņos, vēsta thelocal.it.

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad Costa Concordia tika aizvilkts no Džiljo salas Toskānā , kur tas atradās kopš avarēja 2012. gada janvārī, kuģis kļuvis par tūrisma objektu citā Itālijas vietā.

Tūristi Voltri ostā, Itālijas ziemeļrietumos, tagad var samaksāt 10 eiro, nopērkot sev mini kruīzu ap vraku. Laivas brauc 200 metrus no vraka, bet gids atstāsta notikušo traģēdiju.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Divus gadus pēc kruīza kuģa Costa Concordia traģiskās avārijas pie Džiļjo salas Itālijā tas aizvien atrodas nelaimes vietā, vēsta Reuters.

Arī šogad, tāpat kā pērn, janvāra sākumā avārijas vietu apmeklēja bojāgājušo radinieki, pieminot nelaimes upurus. Kuģa avārijā bojā gāja 32 cilvēki.

Pieminot avārijas upurus, Džiļjo salā tika noturēts dievkalpojums.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kuģa vraks tika pacelts peldus stāvoklī. Operācija notika 2013. gada septembra vidū.

Paredzams, ka no līča avarējušā kuģa vraks tiks aizvākts šā gada jūnijā, kad to pacels trīsdesmit ar gaisu piepildītas tvertnes. Costa Concordia nocelšana no sēkļa būs vēl viens posms lielākajos glābšanas darbos jūrniecības vēsturē, raksta Reuters. Pašlaik vēl nav zināms, kur notiks kuģa demontāža, šo darbu pēdējais posms.

Itālijas prokuratūra pirmdien pieprasījusi kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketīno 26 gadu un trīs mēnešu cietumsodu par 2012.gada avāriju, kurā gāja bojā 32 cilvēki.

Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja 2012.gada 13.janvāra vakarā uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā.

Kuģa kapteinis Sketīno tiek tiesāts par avārijas izraisīšanu un kuģa pamešanu pirms pasažieriem.

Prokurore Marija Navarro tiesā uzsvēra, ka pieprasītais sods nav pārmērīgs, jo Sketīno vainojams daudzu cilvēku nāvē.

«Frančesko Sketīno ir melojis visiem, presei, tiesai, (..) varasiestādēm. Viņš nekad nav uzņēmies atbildību,» paziņoja prokurore, piebilstot, ka kopš tiesas procesa sākuma 2013.gada jūlijā nav parādījies neviens elements, kas runātu par labu Sketīno.

Navarro pieprasīja tiesai piespriest Sketīno 14 gadus cietumā apsūdzībās par cilvēku slepkavību, deviņus gadus par kuģa avārijas izraisīšanu, trīs gadus par kuģa pamešanu un trīs mēnešus par nesazināšanos ar varasiestādēm brīdī, kad avārija notika.

Pēc kruīza kuģa avārijas pie Itālijas krastiem joprojām bez vēsts pazudis 41 cilvēks. Tikmēr kuģa kapteinis ticis arestēts nopratināšanai.

Kā vēsta Itālijas mediji, viņam draud apsūdzības par cilvēku bojāeju un par kuģa pamešanu pirms visu pasažieru izglābšanas.

Vairāk nekā diennakti pēc avārijas glābējiem izdevies kādā kuģa kajītē atrast divus izdzīvojušus dienvidkorejiešus.

Līdz šim apstiprināta trīs cilvēku nāve. Starp bojāgājušajiem ir divi franču pasažieri un viens apkalpes loceklis, kam bija Peru pilsonība.

Vēl aptuveni 40 cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem divi atrodas smagā stāvoklī.

Kruīza kuģis Costa Concordia bija ceļojumā pa Vidusjūru, kad tas pasažieru vakariņu laikā pie Džiljo salas uzskrēja rifam.

Pēc kuģa operatora Costa Concordia sniegtās informācijas, uz klāja atradās 4234 pasažieri un apkalpes locekļi.

Pēc kruīza kuģa Costa Concordia avārijas tās mātes kompānijas Carnival Cruise Lines akciju vērtība samazinājusies par 20%, vēsta BBC.

Carnival pieder ne vien nogrimušais kruīza kuģis, bet arī 11 citi kruīza kuģu zīmoli, piemēram P&O Cruises, Princess Cruises un Holland America Line. Kopumā Carnival pieder aptuveni puse no pasaules kruīza kuģu tirgus.

Kompānija ir tikai daļēji apdrošināta. «Mēs neesam aizsargāti pret visiem riskiem, un, iespējams, ka mūsu izdevumi, kas saistīti ar notikušo avāriju, varētu neparedzēti pieaugt,» teikts kompānijas paziņojumā. Jau vēstīts, ka kuģa avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Avarējušais kuģis Costa Concordia pēc teju divus gadus ilgas atrašanās ūdenī nākamnedēļ tiks beidzot izcelts krastā. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot kuģi no putna lidojuma neilgi pirms tā izcelšanas.

Mediji jau iepriekš vēstīja, ka Costa Concrodia izcelšana sāksies nākamās nedēļas pirmdienā, un tā izmaksās 600 miljonus eiro (422 miljonus latu).

Kuģi plānots uzstādīt peldus stāvoklī un aizvilkt prom, bet pēc tam nodot metāllūžņos.

Jāatgādina, ka 2012. gada janvārī, kuģim avarējot pie Džiļjo salas, bojā gāja 32 cilvēki. Pēc tam kuģis sasvērās uz vienu pusi.

Jau rakstīts, ka kapteinis, kurš vadīja kuģi, ir apsūdzēts cilvēku nogalināšanā bez iepriekšēja nodoma un kuģa pamešanā. Itālijas mediji 52 gadus vecajam kapteinim Frančesko Šetino (Francesco Schettino) jau devuši iesauku «Kapteinis gļēvulis». F. Šetino gan apsūdzības noliedz, un paredzams, ka viņa aizstāvji tiesā apgalvos, ka negadījumā nav vainojama neviena konkrēta persona. Kapteinis paudis pārliecību, ka kuģa atrašanās tuvāk krastam ir glābusi dzīvības. Jau ziņots, ka kruīza kuģis Costa Concordia pietuvojies tik tuvu Itālijas salas Džiljo krastam tāpēc, ka tā kapteinis vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Krasta apsardzes darbinieka pavēle - «pie velna, kāp atpakaļ uz klāja!» - bēgošajam avarējušā kruīza kuģa Costa Concordia kapteinim tagad tiek drukāta uz T-krekliem. To dara kompānija, kas cerot iedvesmot itāļus glābt savu valsti no ekonomiskās krīzes, ziņo Reuters.

Itāļiem krasta apsardzes darbinieks Gregorio De Falko, pateicoties asajai vārdu apmaiņai ar kapteini Frančesko Sketino, esot kļuvis par varoni. Kapteinis pašlaik atrodas mājas arestā un apsūdzēts slepkavībās, kuģa bojāejā un tā pamešanā.

Stefano Ramponi, īpašnieks aģentūrai Lipsiasoft, kas ražo T-kreklus un pārdod tos internetā par 12,9 eiro gabalā, sacījis, ka šī prece ir pieprasīta gan Itālijā, gan citās valstīs.

«Mums ir bijis daudz pasūtījumu no visas pasaules, no Brazīlijas, Honkongas, arī no Vācijas un Francijas, Lielbritānijas. Ikviens mums prasa tieši šos kreklus,» viņš teicis.

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Aizdomās par divu pasažieru iespējamo inficēšanos ar koronavīrusu Itālijas ostā ceturtdien nobloķēta piekļuve kruīza kuģim, uz kura atrodas aptuveni 7000 cilvēku.

Pastāv aizdomas, ka ar vīrusu varētu būt inficējies kāds ķīniešu pāris.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka trīs ārsti un medmāsa uzkāpuši uz kompānijas "Costa Crociere" kuģa Čivitavekijas ostā, lai sniegtu palīdzību ar drudzi slimai sievietei.

"Costa Crociere" vesta, ka 54 gadus vecā sieviete, kas ir no Makao, un viņas partneris naktī ievietoti kuģa slimnīcā un ir norobežoti no pārējiem cilvēkiem. Kompānija norādīja, ka seko Itālijas Veselības ministrijas instrukcijām.

Kuģis "Costa Smeralda", kas ir piektais lielākais kruīza kuģis pasaulē, atrodas nedēļu ilgā kruīzā Vidusjūrā.

Ķīniešu pāris 25.janvārī atlidoja no Honkongas uz Milānu un pēc tam uzkāpa uz Kruīza kuģa, ziņo vietējie mediji.

Ieguldot aptuveni 70 tūkstošus eiro, «Concordia» paplašinās ārzemēs un tādējādi palielina pakalpojuma noietu.

Zobārstniecības klīnikas «Concordia» īpašnieks un ortodonts Māris Gržibovskis stāsta, ka pārstāvniecība Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā atvērta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šajā pilsētā uzņēmējam dzīvo draugi un izdevās atrast labus speciālistus, kuri ir atvērti inovācijām, bija gatavi mācīties un tagad var nodrošināt atbilstošu pakalpojuma kvalitāti. Otrkārt, šāds solis ļauj paplašināt sava pakalpojuma noietu, jo Latvijas tirgus nav ļoti liels, turpretī Taškentā dzīvo vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā. Treškārt, tur šāds pakalpojums – zobu taisnošana un sakodiena korekcija ar kapēm, «Invisalign» sistēmu – nebija pieejama.

Klīnikā strādā sava komanda, bet arī M. Gržibovskis uz turieni neregulāri dodas. «Tomēr galvenais, ka ārstēšanas plāna izstrāde un ārstēšanas kontrole notiek «mākonī», viss ir digitālā formātā un Mārim ir piekļuve visiem pacientiem un viņš arī dod gala apstiprinājumu pirms uzsākt ārstēšanu. Var teikt, ka Māris ir galvenais ārsts un pārējie strādā viņa uzraudzībā,» skaidro Juris Prančs, zobārstniecības klīnikas «Concordia» vadītājs.

No nākamā gada kuģus, uz kuriem nebūs dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu atbilstoši Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija), varēs izraidīt no Latvijas ostām vai enkurvietām.

«Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu pret jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi) var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu sevī ietver kuģa turpmāku ienākšanas aizliegumu,» paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos «Ostas valsts kontroles kārtība», kuri stāsies spēkā ar nākamo gadu.

Kaut arī līdz šim līdz šim esošā likumdošana to pieļāva citu iemeslu dēļ, neviens gadījums par kuģa izraidīšanu no ostas saistībā ar augstākminētajiem normatīvajiem aktiem praksē nav bijis, DB norāda Latvijas Jūras administrācijā (LJA).