2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2013.gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati.

2012.gadā izdevumu apjoms, kuru mājsaimniecības nosauca kā nepieciešamu ikdienas izdevumu segšanai, bija 399 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr to rīcībā esošie ienākumi bija tikai 320 eiro. 2013.gadā mājsaimniecības uzskatīja, ka nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešams jau 431 eiro, kas ir par 32 jeb par 8% vairāk nekā pirms gada. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām.

Ienākumu nepietiekamību apstiprina arī atbildes uz jautājumu par to, cik viegli vai grūti mājsaimniecības spēj segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Apsekojuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām tas izdodas ar lielām grūtībām.

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 18 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības mājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

2013. gadā mājsaimniecībās visvairāk izmantotie ilglietošanas priekšmeti bija ledusskapji, televizori un mobilie telefoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati.

2005. gadā mobilo telefonu izmantoja 73% mājsaimniecību, bet 2013. gadā – jau 95%. Arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecībās mobilais telefons kļuva par svarīgu saziņas līdzekli. Uz 100 mājsaimniecību, kurās ir viena persona, vecāka par 65 gadiem, 2005. gadā bija tikai 19 mobilie telefoni, bet 2013. gadā šis rādītājs bija pieaudzis četras reizes un mobilo telefonu lietoja 80 no 100 šādu mājsaimniecību. Visvairāk mobilo telefonu bija mājsaimniecībās, kurās ir bērni.

Televizori bija 97% Latvijas mājsaimniecību, bet radioaparāti – 62%. Radiopārraides visvairāk (75%) bija iecienītas vienas personas, kas vecāka par 65 gadiem, mājsaimniecībās. Pēdējā desmitgadē līdz ar datoru lietošanas pieaugumu attiecīgi samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kurās lietoja tādas skaņas un attēla uztveršanas un atskaņošanas ierīces kā mūzikas centrs un videomagnetofons.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Mājsaimniecību vidū vismazākie ienākumi bija vientuļo vecāka gadagājuma (65 gadi un vecāki) personu mājsaimniecībās – 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pretstatā 417 eiro vidēji Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2015. gada dati.

Galvenā patēriņa prioritāte senioru mājsaimniecībās ir izdevumi pārtikai. Pērn pārtikas iegādei seniori tērēja gandrīz trešo daļu (32 %) no kopējiem tēriņiem.

Otra lielākā tēriņu pozīcija ir mājokļa izdevumi. Vecāka gadagājuma personu mājsaimniecības 2016. gadā maksājumiem par mājokli tērēja piekto daļu no visiem izdevumiem jeb 69 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. No tiem lielāko daļu (88 %) veido maksājumi par apkuri, elektrību, ūdeni un gāzi.

Trešā lielākā tēriņu pozīcija senioru mājsaimniecībās ir izdevumi veselības uzturēšanai, kas 2016. gadā sasniedza 55 eiro uz katru personu mēnesī jeb 16,7 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.