2016. gadā mājsaimniecību ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 140 eiro, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 167 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 157 eiro, Zemgalē – 144 eiro, Kurzemē –111 eiro, Vidzemē – 110 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. 2016. gadā mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 14 % no tās rīcībā esošajiem ienākumiem.

2016. gadā pāri ar bērniem mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 216 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 14,4 % no viņu rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 18 gadiem mājokļa izdevumiem tērēja 162 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 23 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Ievērojami mazākas summas mājokļa uzturēšanai tērēja vienas personas mājsaimniecības. Vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 121 eiro mēnesī, un šie izdevumi veidoja 20,6 % no to rīcībā esošajiem ienākumiem. Savukārt vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības mājoklim tērēja 89 eiro mēnesī, un viņām šie izdevumi veidoja ievērojami lielāku daļu no rīcībā esošajiem ienākumiem – 27,6 %.

Kaut arī pēdējos gados samazinās mājokļa izdevumu īpatsvars no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, 2016. gadā joprojām gandrīz trešdaļa (30,5 %) mājsaimniecību apgalvoja, ka šo izdevumu segšana tām ir ļoti apgrūtinoša. Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem līdz 18 gadiem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem līdz 18 gadiem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (47,5 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 43,6 % nepilno ģimeņu un 40,3 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu līdz 18 gadiem (15,3 %) un pāriem ar diviem bērniem līdz 18 gadiem (18,9 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.

2016. gadā Latvijā 10,5 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir bijušas parādā par komunālajiem pakalpojumiem (2015. gadā – 15,5 %). Neraugoties uz lielajām grūtībām segt mājokļa uzturēšanas izdevumus, vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu vidū (9 %). Joprojām visvairāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībās, kurās viens pieaugušais audzina bērnus līdz 18 gadiem (25,6 % – 2016. gadā, 32,8 % – 2015. gadā) un mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu līdz 18 gadiem (24,8 % – 2016. gadā, 28,2 % – 2015. gadā).

Mājokļa tekošais jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai grīdās apgrūtināja 21,6 % mājsaimniecību, 17,1 % uztraucās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē un 14 % mājsaimniecību traucēja troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra. Salīdzinoši mazāk mājsaimniecību uztraucās par noziedzību un vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (10,4 %) un to, ka mājoklī ir nepietiekoša dienas gaisma (8,3 %). Pāri ar trim un vairāk bērniem līdz 18 gadiem bija tie, kas visvairāk sūdzējās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē (28,5 %), tekošu jumtu, mitrām sienām vai trupi logu rāmjos vai grīdās (26 %) un nepietiekamu dienas gaismu mājoklī (11,5 %). Savukārt nepilnās ģimenes un vientuļo vecākā gadagājuma personu (no 65 gadiem) mājsaimniecības visvairāk satraucās par troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra (attiecīgi 18,1 % un 16,7 %).