«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»
Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.
«Konceptuāli jau varētu piekrist, ka dūņas, atkritumi un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir labākā izejviela biogāzes ražošanai, bet arī zaļmasu nedrīkst nogriezt kā ar nazi,» saka Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš. «Nedrīkst būt tā, ka, ja kaut kas paliek uz lauka, tad to biogāzes reaktorā vispār nedrīkst likt. Ko tādā gadījumā darīt, ja tiek audzētas, piemēram, saulespuķes vai citi augi, bet daļa neizaug tik kvalitatīvi, lai derētu pamatproduktam, tad tos jāpūdē kaudzē uz lauka, ja reiz biogāzi no tiem nedrīkst ražot? Tāpat lietavu dēļ var noslīkt graudi, ko varētu likt biogāzes reaktorā, ja vien to neaizliedz, tāpēc uzskatu, ka šāda enerģētikas stratēģija būtu jāskata kompleksi ar lauksaimniecības stratēģijām,» uzskata A. Kārkliņš. Pēc viņa sacītā, no 15 Latvijā pašlaik strādājošajām biogāzes stacijām neviena nestrādājot tikai ar zaļo masu vai tikai mēsliem. «Cita problēma, ka pašlaik neviena no Latvijas biogāzes stacijām nestrādā ar pilnu jaudu, jo ir uzbūvētas pārāk lielas, salīdzinot ar ekonomiski izdevīgi pieejamo izejvielu daudzumu,» atzīst A. Kārkliņš. Par to, vai biogāzes optimālais izmantojums ir transports un dabasgāzes tīkli, viņš saka, ka tas jāskatās no konkrēto staciju atrašanās vietas.