Banka Citadele no 4.janvāra sāk izsniegt bezkontakta norēķinu kartes, ar kurām varēs iepirkties un norēķināties bez PIN koda ievadīšanas vairāk nekā 6000 tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī veikt bezkontakta maksājumus ārzemēs un lietot tās ierastajā veidā - apstiprinot maksājumus ar PIN kodu, informē bankā.

Pagājuša gadā Citadele uzstādīja apmēram 2000 bezkontakta norēķinu terminālus visā Latvijā, lai valstī izveidotu atbilstošu infrastruktūru bezkontakta maksājumiem. Šobrīd aptuveni katrs trešais no Citadeles karšu pieņemšanas termināliem atbalsta bezkontakta norēķinus.

«Bezkontakta kartes apkalpojošo terminālu skaits Latvijā jau ir pietiekami liels, lai iedzīvotājiem būtu izdevīgi šādus norēķinus padarīt par ieradumu. Prognozējam, ka klienti arvien biežāk novērtēs iespēju par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro vērtībā samaksāt ātri – bez bankas kartes likšanas terminālī un PIN koda ievadīšanas. Ar bezkontakta karti var norēķināties, piemēram, Maxima un Rimi veikalos, vairākos aptieku tīklos, dažādās kafejnīcās un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas,» saka bankas Citadele Karšu un mobilo maksājumu attīstības daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Zviedrijas Ekonomikas policija paziņojusi, ka neuzsāks Bila Braudera rosināto izmeklēšanu pret Swedbank saistībā ar apsūdzībām par naudas atmazgāšanas iespējamību 2006.-2012.gadā, informē bankas pārstāvji.

Swedbank pārstāvji apstiprina, ka Ekonomikas policija šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu. Saskaņā ar Zviedrijas Ekonomikas policijas paziņojumu, nav pamata uzskatīt, ka ir veikts noziedzīgs nodarījums.

Tikai neliela daļa no iesniegtās informācijas attiecināma uz pārskaitījumiem Swedbank Zviedrijas kontos, turklāt šie pārskaitījumi notikuši laika posmā no 2006. līdz 2012.gadam, tāpēc vērtējami atbilstoši tā laika likumdošanai. Jaunie, stingrākie kritēriji naudas atmazgāšanas likumos stājās spēkā tikai 2014.gadā. Tas nozīmē, ka pārskaitījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem.

Swedbank pārstāvji skaidro, ka banka sadarbojas ar visām uzraugošajām iestādēm un netraucē to darbam veikt izmeklēšanu.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm pret banku Swedbank, apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā, trešdien vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret «Swedbank» Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur «Swedbank» Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī Reuters, 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

«Mēs sadarbojamies ar varasiestādēm visos mūsu nacionālajos tirgos, lai atrisinātu pašreizējos jautājumus, tomēr mums nav komentāru par šiem konkrētajiem gadījumiem, uz kuriem tagad norāda Bils Brauders,» «Swedbank» pārstāve sakariem ar presi paskaidroja e-pasta vēstulē.

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Pēc 1,28 miljonu eiro konfiskācijas lēmuma pieņemšanas Ekonomisko lietu tiesā šā gada maija beigās Gruzijā reģistrētam uzņēmumam Sarmal Oil Ltd., kura konts atradās nu jau likvidējamajā ABLV Bankā, iesniegta pārsūdzība, kuru izskatīs 8. jūlijā. Uzņēmuma īpašnieks Eduards Mkrtčjans paredz, ka tiesāšanās būs jāturpina, jo izmeklētāji, prokuratūra un tiesa pilda neformālu valsts pasūtījumu.

Jau aprakstījām Sarmal Oil Ltd. stāstu gan pirms, gan pēc tiesas. Jūs esat viens no nedaudzajiem, kurš gatavs publiski izteikties. Ko varat pateikt pēc tiesas maija beigās?

Es varu pateikt vienu – ka izmeklētāja, kura izmeklēja manu lietu, ir noziedzīgi nolaidīga. Viņai nevarētu uzticēt pat bērnu velosipēdu zādzību izmeklēšanu. Nerunājot jau par summu 1,3 miljoni. Viss, kas tika iesniegts tiesai, no sākuma līdz beigām bija viņas spriedumi, secinājumi un aizdomas un nekas vairāk par aizdomām. Manī neviens neklausījās.

Kādi tad ir pārmetumi jums?

Man kā uzņēmuma īpašniekam nav nekādu pārmetumu. Tā jau arī saka, ka es netieku vainots, tikai nauda ir jākonfiscē. Es esmu gatavs atbildēt, ja esmu pie kaut kā vainīgs, bet tas nevienam nav vajadzīgs. Mūsu paskaidrojumus neņēma vērā, lai gan runa ir par darījumu ķēdi, kas ir pilnībā izsekojama. Ir preces, ir pārskaitījumi par precēm, un visur ir dokumenti. Sarmal Oil Ltd. nav nekāda čaulas kompānija, bet mans uzņēmums, un es darbojos atklāti. Es maksāju nodokļus Gruzijā, uzņēmumam ir veikti auditi, kurus veikusi licencēta kompānija. Šos auditus neviens tiesā neskatījās.

Latvijas Bankas nodrošinātajā zibmaksājumu infrastruktūrā veikto maksājumu skaits jau pārsniedzis 1000, un dinamika liecina, ka tas ar katru dienu pieaug, informē centrālās bankas pārstāvji.

Ir pagājušas trīs dienas, kopš 21. novembrī eirozonas mērogā tika ieviesti zibmaksājumi - starpbanku pārskaitījumi 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šīs ir būtiskas pārmaiņas maksājumu jomā, jo starpbanku pārskaitījumi beidzot kļūst zibenīgi (naudas pārskaitījums ne tikai starp divām Latvijas komercbankām, bet arī komercbankām dažādās eirozonas valstīs prasa ne vairāk par pāris sekundēm).

Nacionālās bankas vērojumi apstiprina, ka tagad starpbanku klientu maksājumi Eiropas mērogā notiek pāris sekunžu laikā, neatkarīgi no tā, vai zibmaksājumi tiek veikti dienā vai naktī, starp bankām Latvijā vai citur Eiropā. Jau šajā nedēļas nogalē, sestdien un svētdien, būs iespēja pirmo reizi veikt zibenīgus starpbanku klientu maksājumus eiro arī brīvdienās, kad tradicionāli šādi maksājumi nebija pieejami un iepriekš būtu jāgaida līdz pirmdienai.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

2017. gadā ātrās ēdināšanas nozare Baltijas tirgū kopumā uzrādījusi pozitīvus rādītājus, un ir novērojams pārdošanas apjoma pieaugums.

Piemēram, Hesburger restorāni Latvijā savu pārdošanas apjomu palielinājuši par 13,3 %, salīdzinot ar 2016. gadu, sasniedzot 22,47 miljonus eiro.

Ātrā ēdināšana viennozīmīgi ir kļuvusi par mūsdienu steidzīgā cilvēka ikdienu, kur, esot nemitīgā kustībā, ieturēt maltīti šādi ir vieglāk, ātrāk un ērtāk. Ideālā gadījumā to var apvienot ar degvielas uzpildi, laikraksta iegādi un citām ikdienas darbībām.

Ja analizējam Baltijas valstīs pastāvošo konkurenci, mēs redzam, ka esošie līderi turpina stiprināt pozīcijas, tajā skaitā arī Hesburger, taču tirgū parādās arī jauni spēlētāji. Arī tādi pašmāju uzņēmēji kā LIDO sper soļus ātrās ēdināšanas koncepta nišā, atklājot veikalu-kafejnīcu, kur iegādāties latviešu virtuves ēdienus līdzņemšanai. Arī degvielas uzpildes stacijas, paplašinot savu auksto un karsto uzkodu sortimentu, kļūst par sava veida konkurentiem.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

«Swedbank» grupas padomes priekšsēdētājs Larss Idermarks nolēmis atkāpties no amata, šim lēmumam spēkā stājoties nekavējoties, teikts piektdien publiskotajā paziņojumā.

«Ņemot vērā nesen izskanējušās spēcīgās debates par «Swedbank» un jautājumus par bankas kontroli attiecībā uz aizdomīgiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Baltijā, es esmu secinājis, ka mediju uzmanība nav savienojama ar manu vadītāja lomu Zviedrijas meža nozares koncernā «Södra»,» norāda Idermarks.

«Esmu nolēmis, ka labākā iespējamā alternatīva ir nekavējoties atstāt «Swedbank» padomes priekšsēdētāja amatu,» uzsver Idermarks.

Pirms nedēļas notikušajā bankas ikgadējā kopsapulcē Idermarks šajā amatā tika pārvēlēts atkārtoti.

«Swedbank» vēsta, ka par jauno padomes priekšsēdētāju kļūs pašreizējā vietniece Ulrika Franke.

Vienlaikus «Swedbank» mediju attiecību vadītāju Latvijā Jānis Krops aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmaiņas «Swedbank» grupas padomes vadībā nekādā veidā neietekmē bankas ikdienas darbu. ««Swedbank» Latvijā turpina strādāt tāpat kā iepriekš, sniedzot pakalpojumus visiem bankas klientiem,» viņš teica.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

2016.gadā Lauku atbalsta dienests kopumā dažādos atbalsta veidos izmaksāja 535,2 miljonus eiro; tas liecina, ka pieejamais finansējums 2016.gadam apgūts gandrīz 100%, informē LAD.

Salīdzinot 2015.gadā tika izmaksāti 412 miljoni eiro. Šādus darba rezultātus bija iespējams sasniegt, jo LAD īstenoja vairākas jaunas iniciatīvas.

Viena no izmaiņām, kuru ieviesa dienests, bija aicinājums pieteikties platību maksājumiem elektroniski. Klientu atsaucība bija liela, EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi. Rezultātā daudzus lielāks skaits klientu saņēma platību maksājumus ātrāk, no oktobra līdz decembrim tika izmaksāti 214,6 miljoni eiro (2015.gadā šajā pašā periodā tika izmaksāti 142,4 miljoni eiro). Ir arī cits nozīmīgs pozitīvs ieguvums - būtiski ir sarucis platību maksājumiem pieteikto platību pārklāšanās gadījumu skaits. Ja pagājušajā gadā pārklājumi bija aptuveni 18 000 klientu, tad šogad tādi bija tikai 4500 klientu. Mazāk kļūdu pieteikumos un mazāk sankciju, kā arī ātrāki maksājumu – tas liecina to, ka pieteikšanās elektroniskajā sistēmā ir devusi būtisku pozitīvi vērtējamu rezultātu.

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Lai uzlabotu iepirkšanās pieredzi, pielāgojoties strauji augošajiem e-komercijas apjomiem un Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem, banka Citadele ievieš uz Android sistēmas bāzētu POS termināli, kas apvienos vairākas funkcijas – tajos varēs veikt maksājumus, skenēt Covid-19 sertifikātus, kā arī ierīces funkcionalitāte nākotnē paredz to izmantot kā kases sistēmu.

Jaunā tipa POS terminālis ir veidots uz Android sistēmas bāzes, kas vienā ierīcē ļaus gan pieņemt maksājumus, gan izmantot viedtālrunim raksturīgās lietotnes, kā arī ar kameras funkciju veikt Covid-19 sertifikātu skenēšanu. Plānots, ka tuvākajā nākotnē šīs ierīces funkcionalitāte tiks papildināta ar kases aparāta darbību.

“Atšķirībā no tradicionālajiem POS termināliem šī ierīce ir aprīkota ar viedtālruņa funkcionalitāti un lielu, parocīgu ekrānu, kas atļauj šo sistēmu izmantot arī citiem praktiskiem mērķiem, kas mūsdienās aktuāli tirgotājiem. Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu klientiem būtu pieejami ērtākie rīki viņu biznesa vajadzībām, jo pat sīkākā aizķeršanās maksājumu pieņemšanā var likt zaudēt pircējus. Šim jaunajam POS terminālim ir liels potenciāls kļūt par “viss vienā” rīku un pirmā papildus funkcionalitāte, kuru vēlamies attīstīt ir integrēta kases sistēma, līdz ar to esam atvērti sadarbībai ar kases sistēmu uzturētājiem,” atklāj bankas Citadele Karšu un norēķinu operāciju daļas vadītājs Andris Lazdiņš.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā 4. un 5.jūnijā norisināsies tradicionālais Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. Šogad uz to var doties arī ar bankas karti, jo ēdināšanas sektorā būs karšu norēķinu zona, informē Swedbank.

Vairāki karšu norēķinu zonas dalībnieki būs aprīkoti arī ar jaunajiem Swedbank karšu lasītājiem viedtālruņiem, kas ir īpaši piemēroti izbraukuma tirdzniecībai. Tā ir portatīva karšu norēķinu pieņemšanas ierīce, kas savienojama ar viedierīcēm. Pieredze liecina, ka norēķini ar karti ir arī ātrāki, nekā ar skaidru naudu, un var palīdzēt mazināt gaidīšanu rindās.