«Jebkuram aktīvam ir sava cena,» tā uz laikraksta Dienas bizness jautājumu, vai Parex bankas stratēģiskais investors varētu būt no Krievijas, intervijā atbild bijušais Parex bankas viceprezidents Jevgēnijs Zolotarevs, kas savulaik bija atbildīgs par investora piesaisti bankai.
Ieva Mārtiņa, DB
DB uz sarunu gan par pēdējiem notikumiem saistībā ar Parex bankas nonākšanu Hipotēku bankas rokās, gan par pasaules finanšu tirgus norisēm aicināja nu jau divus mēnešus darbojošās aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Jevgēniju Zolotarevu, kurš pirms tam kopš 1998. gada strādāja Parex bankā un bija atbildīgs ne vien par sindicēto kredītu piesaisti, bet arī bankas pārdošanu. J. Zolotarevs Parex banku atstāja šogad februārī pēc savstarpējās vienošanās un izveidoja jaunu kompāniju, savā komandā apvienojot pieredzējušus aktīvu pārvaldītājus, brokerus, un arī Latvijā pazīstamus cilvēkus, piem., bijušo Rīgas Fondu biržas vadītāju, patlaban Francijas Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču, kā arī bijušo Latvijas premjeru Valdi Birkavu u.c. Maximum Capital galvenais ofiss ar 24 darbiniekiem atrodas Rīgā, pa diviem darbiniekiem strādā birojos Maskavā, Kijevā, Londonā un Baku. J. Zolotarevs skaidro, ka pēc aiziešanas no bankas viņš solīja sešus mēnešus nedarboties, nekonkurēt ar banku. Viņš atzina, ka gribējis sākt savu biznesu pirms dažiem gadiem un, strādājot bankā, viņam bija vēlme būt daļējam īpašniekam tajos biznesos, ko palīdzēja attīstīt, bet tāda vienošanās netika panākta. Savukārt jaundibinātā kompānija ļauj J. Zolotarevam specializēties un koncentrēties noteiktos virzienos. Tas nozīmē citu kvalitāti, paredz strādāt ar nedaudziem klientiem, bet darīt to kvalitatīvi.
Strādājat ar klientiem, kas uztic naudu, un to izvietojat ?
Mums ir sākti trīs virzieni, no kuriem viens ir privātkapitāla pārvaldīšana (wealth management). Mēs specializējamies tikai uz lieliem portfeļiem – sākot no viena miljona eiro un tikai vienā stratēģijā – konservatīvā (10 – 15 %). Vēsturiski vienmēr esmu pie šīs stratēģas pieturējies, arī strādājot Parex bankā. 20 gadus ar to nodarbojas, varu to darīt gadu no gada, jebkuros laikos, augoša vai krītoša tirgus apstākļos. Tagad, kad tirgi nokrituši, neviens no maniem klientiem nav zaudējis. Nav arī nenormāla peļņa, bet ir ap 3 - 5 % šogad. Mans mērķis ir strādāt ar nelielu skaitu, bet augstas kvalitātes klientiem, kas zina, kāpēc pie manis atnākuši. Principā šis bizness turas uz mani, man ir ļoti laba komanda, cilvēki, kurus es zinu. Lielākā daļa cilvēku ir no Parex bankas. Otrs virziens ir brokeru pakalpojumi. Komandā strādā cilvēki no Parex bankas, no kuras aizgāja visa brokeru komanda – ap 8 cilvēki. Trešais virziens ir investīciju bankas pakalpojumi, proti, apvienošanās, pārņemšanas, kapitāla piesaistes darījumi, kas tagad ir aktuāli. Tiesa, tagad vairāk pārdod nekā pērk. Tomēr man ir uzkrāta investoru bāze no Rietumeiropas, tostarp Šveices, Lielbritānijas, ASV. Tie nav superlieli, bet pārstāv vidējo tirgu. Mums ir pietiekami daudz interesantu mandātu (uzdevumu). Ir arī ceturtais virziens (Private Equity). Man ir pāris lieli investori ar 200 – 300 miljoniem eiro no Londonas un Šveices un es vēlos izveidot Latvijā tādu fondu, kas pērk to, kur cenas nokritušas. Tomēr šogad es to vēl nevēlos darīt, bet drīzāk nākamā gada vidū.
Nākamā gada vidū būs sasniegts zemākais punkts?
Es domāju, ka jā. Notikumi attīstās ne tajā labākajā virzienā Latvijā, visā pasaulē. Visiem saku, ka Latvija ir integrēta pasaulē un runāt, ka Latvijā viss ir īpašs, ka te būs savādāk, jo nav attīstīts fondu tirgus, nav pareizi.
Naudu glabājat Latvijas bankās?
Pa druskai viskaut kur, Latvijā arī, protams.
Parex bankā ?
Nevaru komentēt.
Vai uzticaties Latvijas finanšu sistēmai, bankām tagad?
Es uzticos sistēmai, bet individuālas bankas izvēle ir katra cilvēka un uzņēmuma ziņā. Mēs savu izvēli veicām, pamatojoties uz savu veikto analīzi.
Iepriekš Parex bankā palīdzējāt piesaistīt stratēģisko investoru.
Jā, biju par to atbildīgs.
Kapēc īsti neizdevās piesaistīt investoru?
Diemžēl nevaru komentēt, tas nebūtu ētiski, jo es vadīju visas sarunas. Nu nesanāca un viss.
Iepriekš viens no Parex bankas potenciālajiem pircējiem tika minēta banka no Krievijas? Vai pieļaujat iespēju, ka Parex bankas investors (jo valsts plāno pārdot bankas kontrolpaketi) varētu būt Krievijas?
Tagad nezinu, kas varētu interesēties, bet domāju, ka jebkuram aktīvam ir sava cena.
Es daudz nesekoju līdzi šiem notikumiem.Es tērēju laiku vajadzīgākām lietām, man ir klienti, kuru aktīvus vajag vadīt, ir dažādi darījumi.
Tātad Jums nav naudas Parex bankā... .
(Smaida) Biznesa cilvēki, kas nedaudz integrēti sistēmā, katrs veicis savu izvēli un tic vai netic kādai bankai. Ja liels klients, tad tas kā likums ir pazīšanās ar bankas akcionāriem. Un šobrīd viss atgriežas pie tā kā vajag būt – balstīties uz cilvēku attiecībām.
Vai un kādi varētu būt iemesli nerezidentiem šobrīd atstāt Latvijas bankas?
Es ar to nekad neesmu strādājis. Man no Baltijas valstīm klienti ir 10 %, bet pārējie ir tajās valstīs, kur man ir ofisi. Es saprotu kāda cilvēku motivāciju, piem., no Maskavas vai Kijevas, kurš dod mums naudu pārvaldībā, lai nopelnītu, jo mani pazīst. Bet noguldījumi ir cita filozofija. Manā gadījumā cilvēki tur naudu vērtspapīros un tic tiem, kuri tos pārvalda. Bet kad ir runa par depozītiem, tad tur ir ticība iestādei, ka tā atdos naudu.
Vai bija iespējams jau iepriekš prognozēt, ka Parex bankai būs problēmas atdot sindicētos kredītus?
Kad ar to nodarbojos kādu laiku un gana veiksmīgi, tas nesa milzīgu labumu bankai. Tas bija pareizi. Tas ir bankas jautājums. Tagad ir milzīgas problēmas refinansēties un tas skar visus. Tādējādi, ja bankai nav citas pieejas, nav atbalsta, tad sarežģīti, jo laiks spiež, bet refinansēšanās tirgū vispār nav iespējas. Tirgus ir pamiris.
Kad finanšu tirgus varētu sākt atkal normāli stādāt ?
Ir daži kritiskie momenti – līdz jaunam gadam ir ļoti kritisks moments, kad par jebkuru cenu mēģinās atjaunot likviditāti. Problēma ir nevis fondu tirgos, jo tās ir sekas, bet iemesli ir totāta globāla uzticības krīze – cilvēki netic informācijai, netic reitingu aģentūrām, analītiķiem, valdību paziņojumiem, jo runā vienu, bet nākamajā dienā notiek kas cits. Kad ir tāda totālā uzticības krīze, visi cenšas turēt skaidru naudu, tur naudu likvīdos aktīvos, ASV valsts kasē, super drošās obligācijās, ko arī rekomendēju saviem klientiem. Tagad nav laiks runāt par superpeļņu, lai gan var jau sākt par to domāt, jo būs ļoti intersantas iespējas investoriem, jau dažos segmentos ir. Ja runā par ilgtermiņu, tad jāpagaida kritiskais moments līdz gada beigām. Nepieciešams izmantot jebkuras iespējas lielo valstu ekonomikām, jo reālā ekonomika sāk strauji samazināties, lielas kompānijas atlaiž darbiniekus. Bezdarbinieki nestaigās uz kafejnīcām, nepirks apģērbu, proti, iedarbojas multilpikators. Tagad arī Latvijā slēdz veikalus. Tas ir skumji, bet neizbēgami. Valdībai uzdevums ir strādāt, lai būtu «mīksta nosēšanās». Nav šaubu, ka būs negatīvi notikumi nākamajos gados. Es domāju, ka pasaulē un arī Latvijā tas ievilksies uz gadiem pieciem. Vēl pāris gadus būs samazinājums, tad dažus gadus būs stagnācija, tad lēnām sāksies atkopšanās. Mehānisms, kas virzīja ekonomiku, pamatos ir salauzts un lai to atjaunotu, vajadzēs gadus. Patiesībā tas nav sliktākais variants.
Kāds varēja būt sliktākais?
Sliktākais varēja būt globālā depresija uz desmitiem gadu. Sliktākais scenārijs arī ir iespējams, tāpēc galvenais uzdevums ir nekādā gadījumā nepieļautu punktu, no kura atgriezties būtu ļoti grūti. Cerams, ka izbēgsim no tā, ka ekonomika būs tik bojāta, ka to atjaunot vajadzēs ļoti ilgu laiku. Jāpārstāj sevi pierunāt, ka Latvijā būs viss savādāk nekā pasaulē. Saprotams, ka būs slikti, tāpēc jāizstrādā plāns un pēc tā jārīkojas. Nav nekas apkaunojošs atzīties, ka pēc naudas jāiet uz Eiropas Centrālo banku vai Starptautisko Valūtas Fondu. Lielās ekonomikas jau strādā pie tā, lai atjaunotu uzticēšanos. Par tādu krīzi neviens neko daudz nezina. Man bija skaidrs pērn, ka uz to «iet». Tas bija acīmredzams, skatoties uz fiskālo politiku, bija skaidrs, ka bankrotēs lielas finanšu iestādes visā pasaulē. Kad paziņoja, ka investīciju banku Lehman Brothers (LM) neglābs, pats briesmīgākais, ka līdz pēdējai dienai apgalvoja, ka kompānijai joprojām ir investīcijām pievilcīga. Ja pasaules viena no lielākajām finanšu kompānija, kurai bija saistības visā pasaulē, vienas dienas laikā no investment grade (investīciju pakāpes reitings) ar desmitiem miljardu dolāru kontos nonāk līdz bankrotam – tad jautājums, kurš nākamais, kam var uzticēties ? Kad jautājums ir nevis vienkārši slikts gads, slikta peļņa un akcijas nokrītas par 20 %, bet kad jautājums, vai saņemšu naudu atpakaļ... LM apkalpoja daudz hedžfondus un tas ir desmitiem, simtiem tūkstošu investoru, kuru naudu joprojām tur «uzkārusies». Tomēr uzskatu, ka nevajag panikot, vienkārši vajag apzināt riskus. Turklāt tagad ir jaunas iespējas, jādomā racionāli.