Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Rīgā Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi un papildus rotācijas apļa izbūvi Remtes ielā iecerēts pabeigt līdz šī gada 1.oktobrim, aģentūra LETA noskaidrojas Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Savukārt Upesgrīvas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojumu iecerēts izbūvēt līdz 2024.gada beigām.

Projektētāji šodien iepazīstināja komiteja deputātus par projekta attīstību, norādot, ka Lielirbes ielas krustojumā būvdarbi jau notiek. Šajā posmā iecerēts savienojums ar Lielo ielu Mārupē, papildus braukšanas joslas un jauns rotācijas aplis Remtes ielā.

Savukārt Upesgrīvas ielas krustojumā būvdarbus uzsāks šomēnes. Šajā posmā iecerētas papildu braukšanas joslas un jauna luksofora objekta ierīkošana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā tiek pārbūvēts Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam.

"Depo" veikals atradīsies Mārupē, Lielajā ielā 2, netālu no Kārļa Ulmaņa gatves.

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Līdz ar pieaugošo haosu Rīgas ielās, kas saistīts ar centra ielu remontdarbiem, rodas jautājums, kā tie tiek plānoti

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante uz jautājumu, kā Rīgā tiek plānoti ielu remontdarbi un kā izvēlētas ielas, kuras jāremontē pirmās, skaidro, ka darbi tiek plānoti faktiski piecus gadus uz priekšu. Savukārt katru gadu pirms nākamā budžeta veidošanas departaments iesniedz sarakstu ar ielām, kurās nepieciešami remontdarbi. «Gala sarakstu apstiprina Rīgas domes sēdē deputāti, departaments tikai plāno. Gadā tiek piešķirts aptuveni septiņu miljonu eiro liels finansējums. Tiek veikti plānveida remontdarbi, tādi kā šobrīd Lāčplēša, Brīvības un Juglas ielā. Savukārt citviet tiek veikta tikai ielu seguma atjaunošana, kā arī tiek labota infrastruktūra. Kā tas, piemēram, notika Vanšu tilta gadījumā, kad tika veikta frēzēšana,» skaidro I. Dimante. Tāpat viņa uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā Satiksmes departaments piekopj jaunu pieeju attiecībā uz ielu remontdarbiem. Proti, ielas tiek remontētas konkrētos rajonos. Aizpagājušo gadu tās bija Pārdaugavas ielas, pērn – ielas ap Daugavu, bet šogad intensīvi remontdarbi noris pilsētas centra maģistrālajās ielās. «Tika pieņemts lēmums labot visu posmu uzreiz, jo tad neērtības autovadītājiem būtu tikai vienu gadu,» piebilst I. Dimante.

Ugunsgrēks, kurā dega Juglas vidusskolas un sākumskolas jumts, pagājušajā trešdienā pārtrauca mācības. Šonedēļ pamazām viss ieiet vecajās sliedēs, ja tā var teikt - bērni mācīties dodas uz citām Rīgas skolām, savukārt degušajā ēkā sākti būvdarbi. Zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošos eiro, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kā Dienai stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), šobrīd skolā notiek remontdarbi, rīt uz jumta jau būs uzstādīta plēve un tiks sākti paša jumta remontdarbi gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Tie varētu ilgt aptuveni divas nedēļas. Nākamais solis ir telpu žāvēšana, kas arī varētu ilgt divas nedēļas un tāpēc, iespējams, jau šodien skolai tiks pieslēgta apkure. Tam savukārt sekos atkārtota situācijas novērtēšana, bet jau tagad ir skaidrs, ka klašu telpās, kas ir zem degušā jumta, būs nepieciešams nomainīt visu elektroinstalāciju, kā arī jāmaina rigipsa griesti. Turklāt Burovs pieļauj, ka ar pagaidām ieplānotajām darbībām vien nepietiks, un atsevišķā iepirkumā vēl tiks organizēta, piemēram, sienu krāsošana un citi remontdarbi.

Beidzoties autoceļu ziemas uzturēšanas sezonai, kas šogad laika apstākļu dēļ tika pagarināta, būtiski mainīsies ceļu darbu specifika - lielāka uzmanība vispirms tiks pievērsta ceļu seguma defektu remontam, satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa joslas sakopšanai.

Kā informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), iestājoties laika apstākļiem, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus pieciem grādiem pēc Celsija, tiks sākti intensīvi asfaltētā seguma bedrīšu remonta darbi. Grants ceļu līdzināšana tiks veikta, tiklīdz ceļa virsma būs pilnībā atkususi un apžuvusi.

Plānots galvenos ceļus saremontēt līdz 18.maijam.

LVC skaidro, ka pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu ceļus no priekšlaicīgās sagraušanas šķīdoņa laikā, sākot no aprīļa vidus, uz daudziem valsts vietējās un dažiem reģionālās nozīmes autoceļiem tiek noteikti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver J.Lange.

Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) ir jau iesūknēti 65% no Latvijas lietotājiem nepieciešamā dabasgāzes apjoma, kā arī daļa no reģionam nepieciešamā daudzuma, informē Ekonomikas ministrija.

AS Latvijas gāze norāda, ka laika posmā no šā gada 16.jūlija līdz 31.jūlijam notika plānotie remontdarbi, lai nodrošinātu dabasgāzes apgādes sistēmas drošību. Šajā laikā tika apturēta dabasgāzes iesūknēšana. Šādi plānoti remontdarbi un iesūknēšanas pārtraukumi notiek katru vasaru.

Plānotie remontdarbi neiespaido Latvijas lietotājiem nepieciešamās dabasgāzes iesūknēšanas apjomus. Dabasgāzes iesūknēšana IPGK turpināsies līdz oktobrim, un jāņem arī vērā tas, ka krātuvē pēc ļoti siltās ziemas palika ievērojams dabasgāzes pārpalikums, līdz ar to ir jāiesūknē mazāks apjoms.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagājušā gada peļņa tiks novirzīta Hematoonkoloģijas nodaļas darbības nodrošināšanai nepieciešamajā 24. korpusa rekonstrukcijā. Par to šodien lēma Ministru kabinets.

Kā informē slimnīcas pārstāve Dace Preisa, 24. korpusa rekonstrukcija tika uzsākta šā gada pavasarī un to plānots realizēt trīs kārtās. Pateicoties sabiedrības atbalstam, Bērnu slimnīcas fonda organizētajā akcijā saziedojot vairāk nekā EUR 764 000, kā arī Eiropas reģionālā atbalsta fonda (ERAF) piešķirtajiem un BKUS novirzītajiem līdzekļiem, finansējums pirmo divu kārtu realizēšanai ir pietiekams un remontdarbi šobrīd ir finiša taisnē. Lai pacienti varētu pilnvērtīgi izmantot jaunās telpas, BKUS lūdza valdību atbalstīt ieceri 2014. gada auditēto peļņu EUR 141 359,00 novirzīt hematoonkoloģijas nodaļas medicīnas iekārtu iegādei.

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Rīgas domes vadība kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un pilsētas izglītības iestāžu skolēniem, direktoriem un atbildīgiem speciālistiem šodien, 6.jūlijā, apsekoja remontdarbu gaitu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku ielā 24a) un Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā (Kr. Barona ielā 97a), informē Rīgas dome.

«Šobrīd aktīvi norit visi plānotie remontdarbi Rīgas izglītības iestādēs. Gatavojoties jaunajam mācību gadam pašvaldība ir iezīmējusi arī jaunu prioritāti izglītības sistēmā un plāno tuvākā nākotnē likvidēt otrās maiņas apmācību skolās. Ar 1.septembri otrā maiņa tiks likvidēta Rīgas Centra Humanitārā vidusskolā, jo tiek veikti remontdarbi netālu esošajā ēkā, kur ar 1.septembri mācības varēs uzsākt septiņas klases jeb aptuveni 225 skolēni. Tādejādi samazināsies skolēnu skaits, kas mācās skolas galvenajā ēkā. Tam visam būs arī lieliska pievienotā vērtība – skolēniem mācību process notiks modernās telpās ar jaunām mēbelēm un aprīkojumu,» informēja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Pārstrādājot Krasta ielas remonta projektu un sadalot to divās daļās, remontdarbu izmaksas, visticamāk, varētu sadārdzināties, turklāt remontdarbu īstenošanu, neskatoties uz solījumiem, jūlijā, visticamāk, vairs nesāks.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Krasta ielas remontdarbu projektā ieviestas pārmaiņas, projektu lemjot sadalīt divās daļās. Tas nozīmētu atsevišķās daļās nošķirt velosipēdu infrastruktūras izveidošanu un Krasta ielas brauktuves seguma nomaiņu.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji tika plānots saglabāt jau esošo gājēju un velosipēdu infrastruktūru, taču vēlāk lemts veloinfrastruktūru uzlabot, kas attiecīgi radīja nepieciešamību šo projekta daļu nodalīt no kopējā projekta.

«Ietves daļā notiks pārbūve, bet brauktuvē notiks seguma maiņa. Līdz ar to projekts paliek sarežģītāks,» atzina departamenta pārstāve. Uz jautājumu par to, vai projekta sarežģītības palielināšanās radīs papildu izdevumus, Ahuna-Ozola konkrētu atbildi nesniedza, taču atzina, ka veicamie darbi un to apjoms būs sarežģītāki.

Trešdien, 20.oktobrī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki un vietējo pašvaldību pārstāvji atklāja rekonstruēto Liepājas šosejas posmu 15 kilometru garumā no Kalvenes Liepājas virzienā.

Autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posma km 148,5 – 163,28 rekonstrukciju veica SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Kopējās investīcijas objektā ir 8 084 461 eiro. Šajā šosejas posmā ir veikta ceļa virskārtas rekonstrukcija, veicot esošās segas reciklēšanu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Tāpat tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

«Ņemot vērā to, ka jau šogad ir uzsākti remontdarbi nākamajā Liepājas šosejas posmā, kā arī ir notiek iepirkuma procedūra par vēl diviem posmiem, pēc gada Liepājas šoseja tiks savesta kārtībā,» atklāšanā atzīmēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka sakarā ar slogošanas darbiem no 10. līdz 13.oktobrim nakts stundās no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 uz Salu tilta tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme.

Lai pārbaudītu Salu tilta faktisko nestspēju, periodiski, līdz 20 minūtēm, tiks slēgta satiksme posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai.

Salu tilta remontdarbi uzsākti pērnā gada vasarā, darbi turpinājās arī ziemas periodā. Ziemā pārsvarā visi remontdarbi notika tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.

Salu tilta pār Daugavu un mazo Daugavu renovācijas darbus veic pilnsabiedrība LNK Industries Group. Tilta renovācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tilta rekonstrukcija jāpabeidz līdz šā gada beigām.

10.marta vakarā ap plkst. 21 sāksies ūdensvada komunikāciju un arī kanalizācijas vadu remontdarbi Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu krustojumā, kuru dēļ noteikti ievērojami satiksmes ierobežojumi, informē Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Šie darbi turpināsies līdz 19. martam, ūdensapgādes padeves pārtraukumi nav paredzēti. Braucējiem jāņem vērā, ka remontdarbu laikā šajā krustojumā tiks ierobežota satiksme visos virzienos, jo remontdarbi tiks veikti minēto ielu krustojuma vidū.

Remontdarbi turpināsies arī nakts laikā, līdz ar to var tikt pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis. Remontdarbu laikā šo ielu apkaimē iespējama ūdens uzduļķošanās.