Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šā gada maijā Valsts policija aizturēja kādas Jūrmalas skolas direktoru, kurš tiek turēts aizdomās par organizētā grupā izdarītu noziegumu – kādas sievietes fiktīvu nodarbināšanu, viltojot dokumentus.

No šīm noziedzīgajām darbībām ilgstošā laika periodā ienākumus guva gan pats skolas direktors, gan viņa vietnieks, gan minētā sieviete. Šobrīd pret iesaistītājām personām ir uzsākts kriminālprocess un skolas direktoram piemērots aizliegums pildīt līdzšinējos amata pienākumus.

Šā gada maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī nonāca informācija par nelikumīgām darbībām, ko veicis kādas Jūrmalas skolas direktors. Proti, precīzi nenoskaidrotā laika periodā, apmēram no 2012. gada augusta līdz 2019. gada aprīlim viņš organizētā grupā īstenojis krāpnieciskas darbības ar mērķi gūt peļņu.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012. gadā skolas direktors uz pilnu slodzi pieņēmis darbā kādu sievieti. Jaunajai darbiniecei noteikts, ka ik dienu ierasties darbā nav nepieciešams un viņa tiks izsaukta tikai pēc pieprasījuma. Taču, ja viņa vēlas strādāt papildu darbu citur, viņai, saņemot algu par pienākumu pildīšanu skolā, jānoņem tās daļa no konta, atstājot sev naudu tikai par tām dienām, kad viņa faktiski atradās darbā. Direktors noteica konkrētu summu, ko viņa varēja atstāt sev. Algas starpību pēc direktora rīkojuma darbiniecei vajadzēja nodot direktora vietniekam. Savukārt direktora vietnieks daļu no šīs naudas atdevis skolas apkopējai un strādniekiem un atlikušo daļu, pēc direktora noteiktā, viņš atdevis pašam direktoram.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Reorganizējot Rīgas 24. pamatskolu un Rīgas 32. Vidusskolu, šā gada rudenī tika izveidota Rīgas Austrumu vidusskola, kurā pašlaik turpinās rekonstrukcijas process, informē Rīgas dome.

Ar būvdarbu gaitu ceturtdien klātienē iepazinās Rīgas domes vadība un atbildīgās amatpersonas. Remontdarbu laikā mācību process norit divu citu skolu ēkās Ogres ielā 9 un A.Čaka ielā 139.

«Būvdarbu apskates laikā nolēmām, ka papildus jau ieplānotajiem darbiem ir nepieciešams veikt virtuves bloka un ēdamzāles, kā arī mājturības kabinetu remontu. Lai šos būvdarbus varētu pabeigt reizē ar ieplānoto ēkas renovāciju, uzdodu Īpašuma departamentam pēc iespējas ātrāk izsludināt nepieciešamo konkursu un paredzēt finansējumu nākamā gada pašvaldības investīcijās,» atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Šobrīd jaunizveidotajā Rīgas Austrumu vidusskolas ēkā uzsākti atjaunošanas un labiekārtošanas darbi, kurā kopumā šogad tiks apgūti 820 000 eiro liels finansējums. Darbi turpināsies arī nākamgad, kad ir plānots veikt ēkas fasādes siltināšanas un teritorijas labiekārtošanas darbus. Apkārtesošā skolas teritorija paplašināsies, jo pašvaldība ir iegādājusies savā īpašumā 2000 km2 lielu zemes gabalu. Teritorija ir iežogota un uz žoga taps ielu mākslinieka Rudens mākslinieciskais grafiti gleznojums. Skolas teritorija tiks apzaļumota un tajā būs tribīnes un dažāda veida brīvā laika pavadīšanas aktivitātes – āra dambretes un twister spēle,» informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas pašvaldības skolās klātienes mācības visiem skolēniem varētu atsākties 22.novembrī, nevis 15.novembrī, kad tās atsāksies citu pašvaldību skolās, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

11.novembrī notikusi sanāksme, kurā kopā ar skolu direktoriem izvērtēti drošības aspekti, epidemioloģiskā situācija skolās un citi faktori.

Papildus esot ņemts vērā, ka nākamnedēļ no 15. līdz 17.novembrim būs tikai trīs mācību dienas, bet pēc tam sāksies valsts svētku brīvdienas un skolēni skolās atgriezīsies tikai 22.novembrī.

Līdz ar to esot izlemts, ka Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs no 15. līdz 17.novembrim mācības klātienē turpinās 1. - 3.klašu skolēni, bet 4. - 12.klašu skolēni turpinās mācības attālināti, lai klātienē skolās ierastos 22.novembrī.

Kā ziņots, no 15.novembra beigsies mājsēde un tiks atcelti vairāki Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Tostarp plānots skolās mācības atsākt klātienē.

Jaunajā mācību gadā 672 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies 218 773 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Jaunajā mācību gadā pašvaldībās darbu sāks apmēram 40 sākumskolas, 235 pamatskolas, 277 vidusskolas, tajā skaitā ģimnāzijas, kā arī 44 speciālās izglītības iestādes, viena vakara un neklātienes skola un trīs profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes.

Šogad reorganizāciju piedzīvoja vismaz 33 skolas, bet vēl piecas skolas tika likvidētas. 17 reorganizācijas procesi saistīti ar izglītības iestādes pakāpes maiņu, 11 reorganizācijas procesos tiks apvienotas izglītības iestādes, pieci procesi beigsies ar skolas likvidāciju.

No 1.septembra īstenoto pakāpi maina Rīgas 19.vidusskola, kura turpmāk septembrī būs zināma kā Bolderājas Jaunā pamatskola. Rīgas 54.vidusskola maina īstenoto pakāpi un būs zināma kā Rīgas Baltmuižas pamatskola. Savukārt Rīgas 65.vidusskolai tiek samazināta pakāpe un turpmāk strādās kā pamatskola.

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

«Mūsu mērķis ir uz ilgu laiku ielas neaiztikt, līdz ar to maina visu, kas ir apakšā. Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis,» Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas ielu remonts ir ieildzis.

Ameriks raidījumā atzina, ka tik plašiem remontdarbiem neviens nebija gatavs. «Būtu ļoti viegli pasūkstīties un teikt: «Mēs te trīs ielas izremontējām, pārējās, kad dos Dievs, tad izremontēsim». Jā, mēs ļoti daudz darām, un mēs apzināti gājām uz to, uz ko nebijām gatavi. Es to atklāti saku,» raidījumā sacīja Rīgas vicemērs.

Ameriks norādīja, ka remontdarbu mērķis bija ne tikai pārfrēzēt asfaltu, bet arī nomainīt visu, kas ir zem ielām – siltumtīklu, kanalizāciju, ūdensvadu, Latvenergo kabeļus. Viņš atklāja, ka problēmas radās tāpēc, ka esošo siltumvadu stāvoklis pārsteidza būvniekus nesagatavotus: «Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis.»