Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Ceturtdien Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg.

Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs augustā norādīja, ka likmes paaugstināšana tiks sasaistīta ar bezdarba līmeni, un uzsvēra, ka patlaban nekavēs izaugsmi ar stingrākas monetārās politikas ieviešanu.

Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Savukārt Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns uzsvēris, ka Lielbritānijas ekonomikas plāns darbojas, taču viss darbs vēl nav padarīts, un ekonomika jāpasargā vēl ilgāku laika periodu. Viņš sacīja, ka šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 0,6% līdz 1,4%, bet nākamā gada ekonomikas izaugsme prognoze paaugstināta no 1,8% līdz 2,4%. Tāpat Dž. Osborns norādījis, ka Lielbritānijas ekonomika aug straujāk nekā jebkura cita liela ekonomika, tomēr pastāv riski saistībā ar tirdzniecības partneru vājo ekonomiku.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.Banka arī norādīja, ka varētu paaugstināt bāzes procentu likmi straujāk nekā gaidīts, ja pārrunas par Lielbritānijas izstāšanos noritēs veiksmīgi un ekonomika saglabāsies stabila.Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 1,9%, nevis 2%, kā tika lēsts iepriekš.

Anglijas Centrālās bankas amatpersonas varētu lemt par bāzes likmes celšanu no rekordzemā līmeņa jau nākamā gada pavasarī, jo algu kāpums uzņem tempus un arī ekonomikas atveseļošana notiek straujāk, sacījis bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš sacījis, ka, ja procentu likmes sekos tirgus gaidām, un sāks augt no pavasara, palielinoties pakāpeniski, inflācija sasniegs 2% mērķi un tiks izveidoti 1,2 miljoni darbavietu, viņš uzsvēris, piebilstot, ka, citiem vārdiem – Anglijas Banka sasniegtu savu mērķi.

Šajā gadā Lielbritānijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus starp G7 valstīm. Anglijas Bankas pārstāvji kā būtiskākos rādītājus, kad celt likmes, min darba tirgus situāciju un algas. Patlaban likme ir 0,5%.

Inflācija valstī patlaban ir 1,6%, un zem bankas noteiktā mērķa ir turējusies jau septiņus mēnešus.

Ceturtdien savā ikmēneša sanāksmē Anglijas Banka nemainija bāzes procentu likmi un aktīvu iepirkumu plānu, jo Lielbritānijas ekonomika patlaban sāk atveseļošanos.

Procentu likme atstāta rekordzemā 0,5% līmeni, savukārt aktīvu iepirkšanas programma – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Augustā Anglijas Banka iepazīstināja ar nākotnes plāniem, norādot, ka aizņemšanās izmaksas tiks saglabātas esošajā līmenī līdz pat 2016. gada beigām.

Jaunais Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs savā pirmajā preses konferencē vasarā informēja, ka banka neplāno palielināt likmi, kamēr vien bezdarba līmenis nesasniegs 7% līmeni, salīdzinot ar pašreizējiem 7,7%, kas varētu notikt vien 2016. gada beigās.

Pagājušajā mēnesī intervijā medijiem M. Karnijs sacīja, ka neredz argumentus, lai paplašinātu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Šā gada trešajā ceturksnī Lielbritānijā bezdarba līmenis sarucis jau 12. mēnesi pēc kārtas, tuvojoties Anglijas Bankas noteiktajam mērķim un kārtējo reizi apliecinot, ka ekonomikas atveseļošanās kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis samazinājies līdz 7,6%, kas ir zemākā atzīme kopš 2009. gada. Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,7%. Bezdarbnieku pabalsta pieteikumi pagājušajā mēnesī ir sarukuši par 41,7 tūkstošiem.

Bezdarba līmenis Anglijā samazinās straujāk nekā prognozēja Anglijas Banka un citas amatpersonas. Iepriekš izteiktās aplēses paredzēja, ka trešajā ceturksnī bezdarba līmenis turēsies 7,8% apmērā, bet 7,6% sasniegs vien nākamā gada pirmajā ceturksnī. Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs savā pirmajā preses konferencē vasarā sacīja, ka centrālā banka monetāro programmu nemainīs tikmēr, kamēr bezdarba līmenis nesamazināsies līdz 7%, un tas visdrīzāk notiks ne ātrāk par 2016. gada vidu.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi un vienlaikus paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi centrālās bankas bāzes procentu likme saglabāta 0,25% apmērā, kas ir rekordzems līmenis.

Pērn augustā Anglijas Banka īstenoja pirmās izmaiņas bāzes procentu likmē kopš 2009.gada marta, samazinot to par 0,25 procentpunktiem.

Tāpat Anglijas Banka ceturtdien paziņoja, ka ekonomikas stimulēšanai paredzētās aktīvu iegādes programmas apjoms saglabāts 435 miljardu mārciņu apmērā pēc augustā īstenotā palielinājuma par 60 miljardiem eiro.

Centrālā banka arī saglabājusi Lielbritānijas korporatīvo obligāciju iegādes programmu augustā noteiktajā desmit miljardu mārciņu apmērā.

Tikmēr centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka Lielbritānijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, nevis 1,4%, kā tika lēsts iepriekš. Nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta no 1,5% uz 1,6%.

Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika augusi par 0,8%, kas ir straujāks kāpums nekā pērnā gada pēdējā ceturksnī, kad izaugsme bija 0,7%, raksta MarketWatch.

Gada laikā ekonomikas izaugsme bijusi 3,2%.

Ceturkšņa laikā pakalpojumu sektora izaugsme bija 0,9%, ražošanas apjomi pieauga par 0,8%, bet būvniecības sektors – par 0,3%.

Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijas ekonomika gadu sākusi ar labiem rezultātiem, kas veicinās gaidas, ka šī valsts būs starp šā gada straujāk augošajām attīstīto valstu ekonomikām. Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka Lielbritānijas ekonomika šajā gadā augs par 2,9%, kas ir straujākais temps starp G7 valstīm.

Lielbritānijas ekonomika aug jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.

Straujāka izaugsme nozīmē, ka Anglijas Banka, visdrīzāk, būs pirmā lielā Rietumu centrālā banka, kura paaugstinās procentu likmes. Patlaban bāzes procentu likme ir 0,5% un tik zema tā ir kopš 2009. gada marta. Daļa tirgus dalībnieku paredz, ka Anglijas Banka paaugstinās bāzes likmi nākamā gada pirmajā pusgadā.

Lielbritānijas ekonomika pašlaik nav gatava tam, ka nākamajā mēnesī valsts varētu pamest Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās, ceturtdien brīdināja Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - vadītājs Marks Kērnijs.

«Lai ari liela daļa uzņēmumu pastiprina savus ārkārtas plānošanas pasākumus, ekonomika kopumā joprojām nav gatava pamest ES bez vienošanās,» žurnālistiem norādīja Kērnijs.

Viņš skaidroja, ka neskaidrības saistībā ar «Breksitu» izraisījušas nepastāvību finanšu tirgos un ekonomikā, kā arī nemierīgus laikus uzņēmumiem.

«Lielbritānija pamet ES, nevis Eiropu, un cenšas panākt ambiciozu un plašu ekonomikas un drošības partnerību,» sacīja Kērnijs, piebilstot, ka precīzs šīs partnerības veids vēl nav skaidrs.

Jau ziņots, ka Anglijas Banka ceturtdien samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Lielbritānijas lielākās bankas spēs izturēt smagākā Brexit scenāriju, liecina jaunākie Anglijas Bankas stresa testi, kurā pārbaudīta Lielbritānijas finanšu sistēma.

Bankas pēdējā pārskatā centrālā banka secinājusi, ka Lielbritānijas septiņas lielākās kredītiestādes spētu turpināt kreditēšanu pat, ja Lielbritānija pamestu Eiropas Savienīb 2019.gadā.

«Cilvēki Lielbritānijā var dzīvot ar pārliecību, ka viņiem būs pieeja finanšu pakalpojumiem, kuri viņiem būs nepieciešami attīstībai nākotnē,» norāda Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs.

Testa rezultāti liecina, ka Lielbritānijas lielākās bankas ir stipras pret scenāriju, kas ir daudz smagāks nekā pasaules finanšu krīze. Pēdējā testā tika imitēts scenārijs, kad Lielbritānijas ekonomika sarūk par 4,7%, pasaules ekonomika – par 2,4%, bezdarba līmenis sasniedz 9,5%, bet mājokļu cenas sarūk par trešdaļu un procentu likmes aug līdz 4%.

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ceturtdien Anglijas Bankas monetārajā politikā izmaiņas neveica.

Aktīvu pirkšanas programma tika atstāta esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā un arī bāzes procentu likme netika mainīta un saglabājās rekordzemā 0,5% līmenī.

Anglijas Bankas jaunais vadītājs Marks Karnijs devis signālu, ka procentu likmes saglabāsies esošajā līmenī līdz pat 2016. gada beigām, vērojot bezdarba līmeņa un inflācijas attīstību.

Jāatgādina, ka savā pirmajā preses konferencē augusta sākumā M. Karnijs uzsvēra, ka likmes netiks celtas tikmēr, kamēr bezdarba līmenis nesamazināsies līdz 7%, kas visdrīzāk nenotiks vēl trīs gadus. Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,8%.

Lielbritānijas ekonomika gan ir nostājusies uz atveseļošanās takas, jo pēdējā laikā tirgus dalībnieki no valsts ir sagaidījuši virkni pozitīvu datu. Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī pieauga par 0,7%, turklāt ražošanas aktivitāte pieaugusi līdz 2,5 gadu augstākajam līmenim.

Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanās trešajā ceturksnī turpinājusies, un jaunas investīcijas un ēku būvniecība palīdzēja segt lielāko eksporta kritumu vairāk nekā divu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Lielbritānijas IKP pieaudzis par 0,8%, liecina provizoriskie dati. Biznesa investīciju apjomi pakāpās par 1,4%, bet eksports saruka par 2,4%.

Šomēnes Anglijas Banka paaugstināja savas ekonomikas prognozes, un norādīja, ka, bezdarba līmenim sarūkot līdz 7%, banka mazinās likmes. Tomēr centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs apstiprinājis, ka banka nepaaugstinās likmes, kamēr ekonomika vēl nav pilnībā atguvusies.

Kaut arī ekonomika aug, tā aizvien ir par 2,5% mazāka nekā pirms krīzes. Anglijas Banka ir apņēmusies atbalstīt ekonomiku, turot likmes rekordzemā – 0,5% līmenī, kamēr bezdarbs sasniegs vismaz 7% līmeni.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī negaidīti palielinājies Lielbritānijas bezdarba līmenis, liecinot, ka situācijas uzlabošanās darba tirgū ir zaudējusi pieauguma tempu, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenus pieauga līdz 7,2%, kas ir pirmais kāpums gada laikā. Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,1%.

Pagājušajā nedēļā Anglijas Banka atkāpās no sava iepriekšējā pieņēmuma neapsvērt procentu likmju pieaugumu tikmēr, kamēr bezdarba līmenis turas virs 7%, jo ekonomika kopš augusta, kad šie plāni tika atklāti, aug straujāk nekā prognozēts.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 193 tūkstošiem līdz 30,1 miljonam. Pilna laika nodarbināto skaits auga par 209 tūkstošiem, bet nepilna laika – saruka par 16 tūkstošiem.

Bezdarba līmenis, kas pērnā gada augustā bija 7,8%, kopš tā laika ir samazinājies līdz 7%, kas ir divi gadi ātrāk nekā iepriekš lēsa Anglijas Bankas pārstāvji.

Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - vadītājs Marks Kārnijs saglabās savu amatu līdz 2020.gada janvārim, lai palīdzētu vadīt valsts ekonomiku laikā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), ceturtdien paziņoja valsts finanšu ministrs Filips Hamonds.

Uzrunājot parlamentu, Hamonds norādīja, ka Kārnijs piekritis pagarināt savu palikšanu šajā amatā par septiņiem mēnešiem, lai «nodrošinātu nepārtrauktību cauri visai nemierīgam periodam, ko mūsu ekonomika varētu piedzīvot 2019.gada vasaras sākumā».

Lielbritānija no ES izstāsies 29.martā.

Hamonds paudis gandarījumu, ka Kārnijs «piekritis palikt bankas vadītāja amatā papildu septiņus mēnešus, lai atbalstītu mierīgu izstāšanos no ES un nodrošinātu stabilitāti, kas ir svarīga mūsu ekonomikai».

Kanādietis Kārnijs Anglijas Bankas vadītāja amatā stājās 2013.gadā, tajā laikā paužot savus nodomus personīgu iemeslu dēļ šajā amatā strādāt vien piecus gadus no astoņu gadu termiņa, kas nozīmētu, ka viņš šo amatu pamestu 2018.gadā.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Pēc Anglijas Centrālās bankas inflācijas atskaites publicēšanas mārciņas vērtība sasniegusi pēdējo septiņu gadu augstāko līmeni, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš, piebilstot, ka mārciņa atkal tādējādi ir zirgā.

Eiro paslīdēja zem 0,737 mārciņu atzīmes.

Anglijas Banka uzskata, ka inflācija sasniegs plānoto 2% līmeni divu gadu laikā un šāda prognoze atkal no jauna uzjundīja diskusijas par iespējamo procentu likmju paaugstināšanu nākamā gada sākumā.

Tuvākajā laikā naftas cenu uzvedības dēļ sagaidāmi negatīvi inflācijas rādītāji, bet pēc centrālās bankas vadītāja vārdiem tas nenozīmēas, ka ekonomika nokļuvusi deflācijā, saka eksperts. Centrālā banka paaugstinājusi arī savas ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi izskatās, ka mārciņa ir saņēmusi labu bāzi vērtības kāpumam, piebilst A. Lāriņš.

Oktobrī Lielbritānijas pakalpojumu sektors piedzīvojis straujāko izaugsmi 16 gadu laikā, valdot signāliem, ka valsts ekonomikas izaugsme aug straujāk nekā pārējā Eiropā, raksta Bloomberg.

Aktivitātes indekss pieaudzis no 60,3 punktiem septembrī līdz 62,5 punktiem oktobrī, kas ir augstākais līmenis kopš 1997. gada maija, liecina Markit Economics dati.

Eiropas Komisijas publicētajās prognozēs tiek lēsts, ka Lielbritānijas ekonomika nākamgad augs par 2,2%, kas ir divreiz straujāks pieaugums nekā eirozonas ekonomikai un lielāks nekā Vācijā un Francijā. Šajā gadā tiek prognozēts 1,3% IKP pieaugums.

Oktobrī audzis arī Lielbritānijas ražošanas un būvniecības sektors. Tāpat rekordatzīmi sasniedzis jaunā biznesa indekss, kā arī jaunu darbinieku pieņemšana darbā piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš 1997. gada maija.

Ceturtdienas sanāksmē Anglijas Banka nemainīja monetārās politikas kursu, atstājot likmi un aktīvu pirkšanas programmu esošajā līmenī.

Likme saglabāta rekordzemā 0,5% līmenī jau kopš 2009. gada marta. Tāpat aktīvu atpirkšanas programmas apjoms saglabāts 375 miljardu mārciņu apmērā.

Centrālā banka savā ziņojumā uzsver, ka plāno turēt procenu likmes zemā limenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 7%, un tas visdrīzāk notiks 2016. gadā.

Tiesa gan, daudzi analītiķi pēc vairākiem iepriecinošiem Lielbritānijas datiem pēdējā laikā, prognozē, ka bezdarba līmenis zem 7% paslīdēs ātrāk.

Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī Lielbritānijas pakalpojumu sektors piedzīvojis straujāko izaugsmi 16 gadu laikā, valdot signāliem, ka valsts ekonomikas izaugsme aug straujāk nekā pārējā Eiropā, raksta Bloomberg.

Agrāko pieņēmumu maiņa par centrālo banku politiku gada otrajā pusē var nozīmēt pamatīgu cenu viļņošanos

Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas pēdējo dienu laikā pielikušas papildu pūles, lai pamainītu tirgus dalībnieku priekšstatus par zemo procentlikmju laiku turpināšanos.

Tikai nedēļu pēc tam, kad Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs klāstīja, ka mārciņas procentlikmes nulles atzīmes tuvumā ir visnotaļ piemērotas esošajiem nosacījumiem ekonomikā, šīs iestādes vadītājs jau ziņojis par to, ka tuvojas nepieciešamība paaugstināt likmes. Visai negaidīti par līdzīgām monetārās politikas izmaiņām mājienus šonedēļ deva arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) galva Mario Dragi. Tāpat arī Ziemeļamerikā - ASV Federālo rezervju vadība (FRS) atkārtoja, ka iestāde turpinās monetāro kursu padarīt stingrāku (ASV FRS jau četras reizes ir paaugstinājusi dolāra bāzes procentu likmi).

Pagājušā gada nogalē Lielbritānijas bezdarba līmenis sarucis straujāk nekā iepriekš tika lēsts, - no 7,4% līdz 7,1%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas jau gandrīz sasniedzis tādu līmeni, no kura Anglijas Banka plāno apsvērt pacelt bāzes procentu likmes.

Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs pērnā gada novembrī sacījis, ka bezdarba līmenis varētu sasniegt 7% līdz nākamajam gadam, taču trešdien publicētie dati liecina, ka tas notiks daudz ātrāk. Tas arī nozīmē, ka Centrālā banka savu politiku varētu mainīt ātrāk nekā iepriekš tika domāts.

Tiesa gan, Monetārās politikas komiteja norādījusi, ka stingrāku politiku ieviesīs tad, kad varēs redzēt ilgtspējīgu uzlabošanos darba tirgū un ienākumu līmenī, norādot, ka 7% mērķis ir nepieciešams tādēļ, lai apsvērtu iespēju mainīt politiku, nevis uzreiz palielinātu procentu likmes.

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Tirdzniecība, investīcijas un patēriņš jau ceturto ceturksni pēc kārtas veicinājis Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi, raksta Bloomberg.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Lielbritānijas IKP audzis par 0,7%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.

Gada laikā ekonomika augusi par 1,8%, kas ir mazāk nekā provizoriskais rādītājs, kas bija 1,9%. Tomēr tas aizvien ir straujākais temps kopš 2007. gada.

Mājsaimniecību patēriņš ceturkšņa laikā audzis par 0,4%, uzlabojoties jau devīto ceturksni pēc kārtas. Savukārt gada laikā patēriņš audzis par 2,4%, kas ir augstākais kāpums kopš 2007.gada.

Lielbritānijas būvniecības apjomi pieauga par 0,2%, salīdzinot ar provizoriskajiem datiem, kas uzrādīja 0,3% kritumu.