Trīs nedēļu laikā savākta vairāk nekā puse referendumam par krievu valodu nepieciešamo parakstu. Parakstījies arī deputāts Nikolajs Kabanovs, vēsta laikraksts Latvijas Avīze .

Trīs nedēļu laikā par Vladimira Lindermana un Jevgeņija Osipova organizācijas Dzimtā valoda rosinātajiem Satversmes grozījumiem parakstījušies 78 279 cilvēki. Pieskaitot pirmajā kārtā pie notāriem un bāriņtiesās savāktos 12 533 parakstus, Satversmes grozījumiem savu atbalstu pauduši jau 90 812 vēlētāju. Lai referendums notiktu, līdz 30. novembrim jāsavāc desmitās daļas balsstiesīgo jeb 154 379 cilvēku paraksti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka liela daļa iedzīvotāju parakstīšanos atliek uz pēdējo brīdi, tāpēc nākamnedēļ parakstīšanās vietās varētu izveidoties rindas, lēš laikraksts.

Arī trešajā nedēļā visvairāk parakstu par krievu valodu savākti Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Tomēr latviskajā Kurzemē un Vidzemē ir septiņi novadi, kur Lindermana un Osipova projektam joprojām nav izdevies piesaistīt kaut vienu atbalstītāju.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Rīgas 19.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Botāniskā dārza tuvumā, kāda vēlētāja nav varējusi nobalsot, jo viņas vietā sarakstā kāds jau bija parakstījies.

«Paņēmu sarakstus, apsēdos pie galda, lai parakstītos, un izrādās, ka sarakstā manā vietā kāds jau ir parakstījies. Uz to komisijas darbinieki atbildēja, ka es nevarot pierādīt, ka neesmu bijusi vēlēt kādā no iepriekšējām dienām,» aģentūrai LETA sacīja sieviete.

Vēlēšanu komisijas darbinieki gan atzinuši, ka sieviete varot rakstīt sūdzību.

«Pretenziju noteikti uzrakstīšu, tomēr darbinieki skaidri un gaiši pateica, ka juridiska risinājuma šādām situācijām neesot. Var rakstīt sūdzību, bet tas neko nedošot. Tā arī paliku nenobalsojusi,» norādīja vēlētāja.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa, šāds gadījums patiešām noticis. Tas skaidrojams ar cilvēcisko faktoru, tomēr juridiski mainīt neko nevarot.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālais pircējs rūpnīcas elektrotēraudkausēšanas krāsns testēšanu varētu sākt pēc valsts svētkiem, aģentūru LETA informēja maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

«Patlaban no administratora puses ir saskaņots paredzamo darbu plāns un nosūtīts potenciālajam pircējam. Plānots, ka pēc valsts svētkiem varētu sākt testēšanu, kas noritēs līdz gada beigām. Pušu savstarpējā vienošanās paredz, ka ar šo pārbaudi saistītos izdevumus apmaksās potenciālais pircējs,» sacīja Hmieļevskis.

Administratora pārstāvis arī norādīja, ka testēšanas laikā potenciālais pircējs apņēmies segt arī rūpnīcas uzturēšanas izmaksas, kas ir aptuveni 250 000 eiro mēnesī. Tāpat testēšanas izdevumos jāiekļauj arī aptuveni 300 000 eiro samaksa par elektrību, kas būs nepieciešama krāsns darbināšanai.

Hmieļevskis arī norādīja, ka atbilstoši «KVV Liepājas metalurga» mantas pārdošanas plānam šobrīd turpinās darījuma dokumentu saskaņošana ar potenciālo pircēju, bet galīgā dokumentu parakstīšana notiks pēc testēšanas pabeigšanas.

Neveiksmīgas maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investora piesaistes gadījumā uzņēmumu izpārdos pa daļām, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs informēja, ka uzņēmuma maksātnespējas administrators patlaban ir atlasījis vienu potenciālo investoru, kurš paudis vēlmi testēt rūpnīcas krāsni. Plānots, ka investors testa darbus beigs šā gada 19.decembrī un pēc tam tas paziņos lēmumu - iegādāties vai neiegādāties uzņēmumu.

Ašeradens atturējās nosaukt potenciālā investora vārdu, bet piebilda, ka šis investors jau iepriekš ir izrādījis interesi par Liepājas metalurģijas uzņēmumu.

Tāpat ministrs norādīja, ka patlaban nav pārbaudīts, vai potenciālais investors var iegādāties uzņēmumu, bet tas tikšot darīts tiklīdz investors paudīs gatavību iegādāties «KVV Liepājas metalurgu».

Ašeradens arī piebilda, ka valdība ir gatava neveiksmīgam scenārijam gadījumā, ja investoru neizdosies piesaistīt. «Ja šis pretendents nevarēs kvalificēties, tad uzņēmums tiks izpārdots pa daļām,» teica ekonomikas ministrs.

Iespējamie maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas pircēji - AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» - šonedēļ palielinājuši uzņēmuma pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Pamatkapitāls palielināts, izlaižot 7 500 000 uzrādītāja akciju ar nominālvērtību viens eiro. Tostarp Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» parakstījies uz 6 000 000 akciju jeb 80%, bet Šveicē reģistrētais uzņēmums «Trasteel Trading Holding SA» - uz 1 500 000 akciju jeb 20%. Pamatkapitāla apmaksas termiņš noteikts 16.oktobris.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

«K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Mainījies alus darītavas a/s Aldaris padomes sastāvs, liecina Lursoft informācija.

No darba padomē atbrīvots Lielbritānijas pilsonis Gregorijs Berdžtons (Gregory Bargeton), Zviedrijas pilsonis Marks Frederiks Jensens (Jensen Mark Frederik) un Lietuvas pilsonis Janne Petteri Juvonens (Janne Petteri Juvonen). Viņu vietā padomē ievēlēti Dānijas pilsoņi Fišers Bjornskovs (Ficser Bjornskov), Sorens Holms Jensens (Soren Holm Jensen) un Lietuvas pilsonis Anti Nīninens (Antti Niininen).

Darbu padomē turpina tās priekšsēdētājs Lietuvas pilsonis Toms Kučinsks (Tomas Kučinskas) un Zviedrijas pilsonis Peters Lars Nilsons (Peter Lars Nilsson). Kā jau ziņots, Aldaris pērn apgrozījis 32,2 miljonus latus un nopelnījis 1,11 miljonus latus. Aldaris ir Dānijas alus ražotāja Calsberg grupas uzņēmums.

E-parakstu pērn visbiežāk lietojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), Rīgas dome un kokmateriālu uzmērīšanas uzņēmums SIA VMF Latvia, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

VID darbinieki gada laikā kopumā elektroniski parakstījušies vairāk nekā 500 000 reižu. Tāpat kā gadu iepriekš, eParakstīšanas čempionam seko Rīgas dome, kuras darbinieki e-parakstu izmantojuši 50 000 reižu vairāk nekā 2015.gadā, jeb 180 000 reizes. Trešo vietu 2016.gadā ieņēmis SIA VMF Latvia, kas 2016.gadā eParakstījies vairāk nekā 157 000 reižu, turklāt, salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmums eParakstu lietojis par 80% vairāk nekā gadu iepriekš.

«2017.gadā lielākie eParaksta lietotāji jau ir paziņojuši par klientu pieņemšanai paredzētā laika saīsināšanu. Tas nozīmē, ka šīs iestādes ir veiksmīgi sastapušas un pilnvērtīgi apkalpo savus klientus virtuālajā vidē,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir eParaksta nodrošinātājs Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Portāls Db.lv sadarbībā ar KIA Automobiles piedāvā akciju, kuras uzvarētājs saņems iPod Classic. Lai piedalītos akcijā un laimētu iPod Classic, akcijas laikā jāpiesakās saņemt Db.lv ziņas e-pastā.

Akcijā piedalās jebkurš, kas būs parakstījies uz e-Ziņām un saņēmis tās veselu nedēļu. Esošie e-Ziņu saņēmēji arī var piedalīties, ja viņi nosūtīs uzaicinājumu draugam vai draugiem un kaut viens no viņiem parakstīsies.

Respektīvi - jo vairāk draugu uzaicināsi parakstīties, jo lielākas Tev būs izredzes laimēt balvu! Akcija noris no 7. līdz 21. aprīlim. Ar akcijas noteikumiem vari iepazīties šeit.

Db.lv e-Ziņu saņēmēji katru dienu saņem tās dienas interesantāko ziņu apkopojumu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

«Analizējot vakardienas notikumus, rodas sajūta, ka Rīgas dome šobrīd sākusi raganu medības pret būvniekiem, sniedzot medijiem priekšlaicīgu un ļoti neprecīzu informāciju,» pauda Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Tāpat Selva būve ir aicinājusi Rīgas pilsētas būvvaldi precizēt vakar, 28. novembrī, izplatīto informāciju, kurā minēta «virkne it kā Rīgas pilsētas būvvaldes konstatēto pārkāpumu veikala Maxima jaunbūvē, Dammes ielā 35a, Imantā».

Būvinspektors veica ierakstu būvniecības žurnālā, kurā viņš fiksēja tikai dažas no pirms tam medijiem publiskotajām atkāpēm vai, kā uzsver Rīgas pilsētas būvvalde, pārkāpumiem, norāda Selva būve pārstāvji.

«Konstatētas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kas skar fasādes stiklojumu, labiekārtojumu un ūdensvada izbūvi. Visas šīs atkāpes nekādā veidā neietekmē būves drošību un visas konstatētās izmaiņas veiktas autoruzraudzības kārtībā,» norāda Selva būve pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Aizvadītajā mēnesī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki sadarbībā ar Valsts Robežsardzes darbiniekiem, aizdomās par sieviešu vervēšanu un nosūtīšanu prostitūcijai uz Vāciju, aizturēja Krievijas un Latvijas pilsoņus, Db.lv informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane Zobena.

Šā gada sākumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ONAP darbinieki saņēma informāciju par to, ka vīrietis vārdā "Roma", izmantojot bezmaksas sludinājumu portālu, piedāvā Latvijas sievietēm labi apmaksātu darbu ārzemēs, kas patiesībā bija piedāvājums nodarboties ar prostitūciju Vācijā.

Informācijas pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka ar sieviešu vervēšanu prostitūcijai un izbraukšanas organizēšanu nodarbojas vismaz divas personas: 1979.gadā dzimušais Latvijas pilsonis "Roma" un 1969.gadā dzimušais Krievijas pilsonis, kurš dzīvo Somijā.

Šā gada 20. martā, Starptautiskajā lidosta "Rīga" ONAP darbinieki sadarbībā ar Valsts Robežsardzes darbiniekiem operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā, aizdomās par sieviešu vervēšanu un nosūtīšanu prostitūcijai uz Vāciju, aizturēja 1979. gadā dzimušo Latvijas pilsoni un 1969. gadā dzimušo Krievijas pilsoni.

Kāds Īrijas pilsonis izsaucis Rīgas pašvaldības policiju, jo par braucienu no Skolas ielas līdz Elizabetes ielai kāds taksists viņam lūdzis maksāt simts latus, lai gan čeks viņam tika izrakstīts par 52 latiem, Db.lv pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane.

Īrijas pilsonis nevēlējās maksāt šādu summu, tādēļ izsauca Rīgas Pašvaldības policiju. Notikuma vietā taksists mēģināja saplēst čeku, kurā bija norādīts, ka taksometra klientam jāmaksā 52 lati, turklāt uzvedies agresīvi, stāstīja I. Tīmane.

Taksistam sastādīts protokols par nepakļaušanos policijai, kā arī par vides piedrazošanu. Notikuma vietā ieradās arī Valsts Policija (VP), tomēr Īrijas pilsonis polcijā ar pretenzijām nevēlējas vērsties. «Policijai ir informācija par notikušo, bet Īrijas pilsonis nevēlējās vērsties ar pretenzijām policijā, tādēļ lieta nav ierosināta,» Db.lv skaidroja VP Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 35 000 eiro pamatkapitālu, liecina «Firmas.lv» informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu.

Tā kā «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ir akciju sabiedrība, un tai nav obligāti Uzņēmumu reģistram jāsniedz ziņas par tās īpašniekiem, šī informācija arī nav sniegta. Vienlaikus «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, kurš, pēc aģentūras LETA rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ir «KVV Liepājas metalurga» ražotnes pircējs.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs, bet viņa vietnieks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Baranovs. Padomes locekļi ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un Latvijas pilsones Iveta Tīle un Gunta Zīverte.

Igaunijā ceturtdien apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu "Covid-19", un saslimušais cilvēks valstī ieradies ar autobusu no Rīgas, paziņojis sociālo lietu ministrs Tanels Kīks.

"Runa ir par Igaunijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuram nav Igaunijas pilsonības un kurš ieradās valstī trešdienas vakarā," raidorganizācijai ERR pavēstīja Kīks.

Pēc viņa teiktā, saslimušais ir Irānas pilsonis, kurš ieradies Igaunijā no savas dzimtenes, un viņš ievietots slimnīcā.

Inficētais cilvēks nav ieradies ar lidmašīnu vai kuģi, bet ar autobusu no Rīgas, paziņoja Kīks.

"Autobusa pasažieri pašlaik tiek identificēti un ar viņiem sazinās," sacīja Kīks. Viņš nevarēja pateikt, cik daudz cilvēki bijuši autobusā un kontaktējušies ar inficēto personu.

Pēc viņa teiktā, notiek darbs, lai identificētu cilvēkus, kuri kontaktējušies ar inficēto personu.

Kīks piebilda, ka pašlaik Igaunijā nav plānu noteikt karantīnu koronavīrusa gadījumos.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

SIA SPI Distribution (Latvia) reģistrējis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļu amatus vakar atstājušas Jekaterina Stuģe un Gunta Cīrule. SPI Distribution (Latvia) valdes priekšsēdētāja amatu turpina ieņemt Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsonis Paul Ferreira Seimūrs, savukārt valdes locekļa – Valts Ermansons.

No SPI Distribution (Latvia) padomes vakar atceltas tās līdzšinējās amatpersonas: Amerikas Savienoto Valstu pilsonis Ronalds Deivids Surbejs, priekšsēdētājs Igaunijas pilsonis Valery Mendeleev un priekšsēdētāja vietnieks Lietuvas pilsonis Mareks Kuklis.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka SPI Distribution (Latvia) 2013. gadu aizvadīja ar 2,234 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza 89,964 milj.EUR. Uzņēmums 2013. gadā bija darba devējs 156 darbiniekiem. Lursoft rīcībā eošā informācija norāda, ka SPI Distribution (Latvia) 2013. gadā nodokļos nomaksāja 5,686 miljonus eiro.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.