Jaunākais izdevums

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Sorainen īpaši izceļ J.Jaunozola darbu pie bezmaksas juridiskās palīdzības (pro bono) projektiem, to skaitā – lietās par pamattiesību aizsardzību Satversmes tiesā.

“Jorena karjeras ceļš apliecina, ka pūles, attīstot sevi un ieguldot komandas izaugsmē, kā arī veidojot klientu attiecības, vienmēr atmaksājas ar uzviju. No komandas biedra līdz vadītāja amatam, Jorens vienmēr ir bijis partneris domāšanas procesā – kā sarežģīta klientu jautājuma risināšanā, tā arī komandas stratēģijas nospraušanā. Viņš jau iepriekš ir bijis un arī šobrīd ir aktīvs mentors jaunākajiem kolēģiem. Es priecājos uzņemt viņu biroja partneru rindās. Kopā mēs nodrošināsim vairāk partneru laika un uzmanības mūsu klientu vajadzībām,” komentē Lelde Laviņa, partnere un NĪ komandas viena no vadītājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv,09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv,17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

Jau Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai vairākās ES dalībvalstīs uz laiku tika ieviestas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vācija, kura bija veikusi bezprecedenta pievienotās vērtības nodokļa likmju pazemināšanu — pamatlikme no 19% tika samazināta līdz 16% un samazinātā likme 7% bija pazemināta līdz 5%.

Savukārt pērn inflācijas pieauguma slāpēšanai vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Spānijā, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis energoresursiem. Vēl vairāk - Spānija pērn PVN likmi no 4 % līdz 0 % samazināja pamata pārtikas produktiem, pirms tam arī Polija pārtikai uz laiku noteica PVN likmi 0% apmērā. No 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme līdz 9 % ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem, un tā būs spēkā līdz 2023. gada nogalei. PVN direktīva nosaka, ka minimālais apmērs nevienā ES dalībvalstī nevar būt zemāks par 15%, bet papildus tai ir atļauts piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %, un papildus divām šīm samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu no PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs un Finanšu nozares asociācija (FNA) vebinārā šodien informēs par banku vienoto vides, sociālo un pārvaldības (ESG) prasību anketu, informē "Sorainen" pārstāvji.

Bankām ir jāapkopo ar ESG kritērijiem saistīta informācija, tāpēc FNA kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir izstrādājusi Baltijas līmeņa ESG jomas anketu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru, lai veidotu labāku izpratni par nepieciešamo informāciju un palīdzētu saviem klientiem datu apkopošanas un sastrukturēšanas aktivitātēs.

Pasākumā plkst.15 FNA pārstāvis un "SEB bankas" Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs pastāstīs par FNA izstrādātajiem instrumentiem, kas palīdzēs ne vien formālo prasību izpildē, bet, pareizi tos lietojot, veicinās papildu efektivitāti un palielinās uzņēmuma konkurētspēju ESG jomā.

Tāpat tiks stāstīts par specifiskiem jautājumiem, kurus ar lielu varbūtību uzdos banku sektors un izstāstīti pamatprincipi, uz kuriem šī anketa ir balstīta, kā arī tiks sniegti praktiski skaidrojumi un ieteikumi šīs anketas aizpildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs,29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijas, kad valstis pārņem privātus ārvalstu investoriem piederošus uzņēmumus, nav retums. Šāda iespēja pastāv arī Latvijā, taču tās izmantošana ir atkarīga no valdību veidojošo politiķu lēmumiem, kā arī par to jāmaksā taisnīga atlīdzība.

Tā saistībā ar skaļi paustajām idejām par to, ka valstij savā kontrolē būtu jāpārņem AS Latvijas Gāze, komentē ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets.

No šāda risinājuma gan vairāk dabasgāzes nebūs, turklāt jāņem vērā, ka uzņēmuma akcionāru vidū ir ne tikai Krievijas, bet arī Vācijas un citu valstu ieguldītāji.

Nav ieguldījumu aizsardzības līgumu

Zvērināts advokāts vērš uzmanību, ka Latvijai ar Krieviju nekad nav bijis noslēgts līgums par investīciju aizsardzību. Šobrīd šādi divpusējie investīciju aizsardzības līgumi ar citām ES valstīm vairs nav spēkā. Tāpēc strīdus gadījumā jautājums tiktu risināts Latvijas Ekonomisko lietu tiesā, nevis starptautiskā šķīrējtiesā. “Satversmes 105. pants nosaka, ka piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos uz likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Tātad faktiski nepieciešams likumisks pamats, lai varētu atsavināt Krievijas un citu valstu investoru ieguldījumus Latvijā, un valstij jāmaksā atlīdzība,” uz jautājumu, vai tiesiski vispār iespējams Latvijas valstij atsavināt Krievijas ieguldītāju ieguldījumus Latvijā, atbild V. Nerets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia iegādājas Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

Db.lv,17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīšanās AS Longo Group nodrošinātajām obligācijām noslēgsies 25.novembrī

Db.lv,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 25. novembrī noslēdzas parakstīšanās Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group nodrošinātajām obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoni EUR visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro. Investori vēl trīs dienas var paspēt parakstīties obligācijām.

Ambīcijas pārdefinēt lietotu auto jomu 

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas...

“Mūsu nodrošināto obligāciju publiskā emisija ir nozīmīgs solis AS Longo Group attīstībā, kas atspoguļo mūsu vēlmi radīt papildu vērtību investoriem un nostiprināt mūsu pozīciju kā vadošajam lietoto automašīnu tirgotājam Baltijā. Piedāvājot fiksētu gada procentu likmi 10% apmērā ar ikmēneša kupona izmaksu obligacionāriem, mēs nodrošinām pievilcīgu, stabilu un paredzamu ieguldījumu iespēju plašam investoru lokam,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai un izaugsmes plānu finansēšanai, ieguldot jaunu automašīnu krājumu iegādei un paplašinot pārdošanas tīklu.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā AS Longo Group piedāvā investoriem iegādāties 100 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 EUR, ar fiksētu gada procentu likmi 10%, un obligāciju dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās ir atvērta gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, un tā ietver apmaiņas piedāvājumu esošajām divām obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada novembra beigās un 2025. gada jūnijā.

AS Longo Group obligāciju emisija tiks nodrošināta ar ķīlām uz AS Longo Group meitas sabiedrību aktīviem Latvijā un Lietuvā, kuru vērtība nosedz Grupas obligācijas ar komfortablu rezervi.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz ZAB Eversheds Sutherland Bitāns SIA. Nodrošinājuma aģents ir Sorainen ZAB SIA.

AS Longo Group ir lielākais lietoto automašīnu tirgotājs Baltijā ar visplašāko sortimentu. Uzņēmums dibināts 2018. gadā un šobrīd nodarbina vairāk nekā 140 darbinieku. Uzņēmuma ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 47,8 milj. eiro. AS Longo Group galvenais birojs atrodas Latvijā, no kurienes tiek pārvaldīti visi pārējie deviņi grupas meitas uzņēmumi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, kā arī Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Jau no uzņēmuma pirmsākumiem AS Longo Group mērķis ir radīt jaunu kvalitātes standartu lietotu automašīnu tirdzniecības nozarē Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu komisijām grib dot lielākas tiesības izslēgt pretendentus no tālākās līdzdalības iepirkumu procedūrās, ja to rīcībā būs pierādāma informācija par kandidāta vai pretendenta kādiem pārkāpumiem, šādas normas ieviešanas risks — gadiem gari strīdi un tiesvedības.

Tādu ainu, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, redz vairāki DB aptaujātie.

Slidens ceļš

“Pretendentu diskvalifikācijai tiek piedāvāts nekonkrēts pamatojums “pasūtītāja rīcībā būs informācija, ar kuru ir pierādāms”, kas dos nekontrolētu rīcības brīvību publisko iepirkumu komisijām lemt par kandidātu un pretendentu izslēgšanu no tālākās līdzdalības iepirkumā,” vērtē ZAB Sorainen zvērināts advokāts Raivo Raudzeps.

Viņš norāda, ka brīdī, kad attiecīgi grozījumi stāsies spēkā, iepirkumu komisija pretendentu varēs diskvalificēt teju vai par jebko – konkurences, darba, vides tiesību sfērā. “Liela rīcības brīvība vienlaikus ir arī liela atbildība, kas prasa speciālas zināšanas attiecīgajās jomās, kādu iepirkuma komisiju locekļiem parasti nav. Nav efektīva tiesību aizsardzības mehānisma. Līdz ar to ir liels nepamatotu lēmumu un attiecīgi to pārsūdzēšanas risks,” tā R. Raudzeps. Viņš pieļauj, ka šāda iepirkumu komisijas diskvalifikācija raisīs diskvalificēto pārsūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā un tam sekojošajā administratīvajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Linstow grupas jaunākais uzņēmums SIA Satekles Business Center pabeidzis sarežģītu septiņu savstarpēji saistītu īpašumu iegādes procesu no trim dažādiem īpašniekiem līdzās topošajam Satekles biznesa centram.

Jauniegādāto zemesgabalu kopējā platība ir 9358 m2, bet darījumu kopējā vērtība četri miljoni eiro.

Jaunie savstarpēji saistītie īpašumi atrodas kvartālā starp Satekles, Dzirnavu un E. Birznieka-Upīša ielu, un to apbūves attīstības potenciāls ir nedaudz vairāk par 25 000 m2.

Divi no septiņiem zemesgabaliem šobrīd ir daļēji apbūvēti, un paredzēts, ka tajos tiks saglabātas vai daļēji pārbūvētas divas vēsturiskās noliktavu ēkas, bet mazvērtīgās būves plānots nojaukt. Lai izstrādātu kvalitatīvu un kompleksu teritorijas attīstības koncepciju, jau sākts darbs pie detalizētākām izpētēm.

Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds: “Šis ir nozīmīgs papildinājums mūsu nekustamo īpašumu attīstības ieceru portfelim Latvijā. Linstow Baltic aktīvi veicinājis Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas kvartāla attīstības potenciālu. Mūsu ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā, paplašinot tirdzniecības centru Origo un realizējot ieceri par biznesa centru Origo One, kā arī patlaban attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu, ir veicinājuši apkārtnes transformāciju, padarot to pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan tur strādājošajiem, gan investoriem. Šī dinamiskā attīstība un mūsu stratēģiskais redzējums liek jauno īpašumu iegādi uzskatīt par svarīgu nākamo soli, stiprinot šo apkārtni kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Latvijā ir parakstījusi līgumu ar nekustamo īpašumu attīstītāju Linstow Baltic par biroja ēkas celtniecību un nomu Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2.

Jau ir uzsākti sagatavošanās darbi. Uz jauno biroju plānots pārcelties 2025. gada sākumā.

Darījuma summa netiek izpausta.

Linstow Baltic iegādājas zemi Rīgā biroju ēkas celtniecībai 

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša,...

Pašlaik "SEB bankas" Latvijā galvenais birojs atrodas Valdlaučos, Meistaru ielā.

Topošajā modernajā biroju kompleksā tiks integrētas pilsētas vēsturiskā mantojuma ēkas un tas apvienos augstākos kvalitātes standartus un izcilus ilgtspējības risinājumus, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Videi draudzīgais objekts atradīsies ļoti ērtā vietā, kur tiešā tuvumā atrodas tirdzniecības centri, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, kā arī visa veida sabiedriskais transports. Sākotnēji paredzēts, ka biroju ēkai būs 6-8 stāvi, kopējā platība ap 12 000 m2.

Šobrīd noslēgusies jaunā biroju kompleksa metu konkursa pieteikumu iesniegšana. Tā mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu. Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā.

"Ērta sasniedzamība un sadarbību veicinoša vide “Jau ilgāku laiku bijām meklējuši iespējas pārcelt bankas galvenā biroja darbību uz jaunām telpām, kas atbilstu mūsu biznesa un ilgtspējas prasībām,” stāsta SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

“Pieaicinot nekustamā īpašuma tirgus ekspertus no Colliers International, rūpīgi izvērtējām jau šobrīd pieejamos biroja centrus un projektus, kas vēl tiks būvēti. Rezultātā esam atraduši risinājumu, kas atbilst mūsu prasībām. Jaunās telpas atradīsies pašā Rīgas biznesa centrā, kur ir ļoti laba un ērta piekļūšana visiem galvenajiem satiksmes mezgliem. Turklāt Rail Baltica klātesamība nodrošinās, ka SEB bankas jaunais birojs būs viegli sasniedzams gan mūsu Latvijas darbiniekiem un klientiem, gan kolēģiem un klientiem no Tallinas un Viļņas, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viennozīmīgi arī ilgtspējas kontekstā šī vieta mums nozīmīgi ļaus samazināt savu tiešo ietekmi uz vidi”.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

“Linstow Baltic un SEB Latvia vienošanās par sadarbību ir lielisks apliecinājums Linstow stratēģiskajai vīzijai par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni kā vienu no Latvijas transporta infrastruktūras stratēģiskajiem mezgliem un biznesa attīstības centriem. SEB galvenā biroja atrašanās šajā apkaimē vēl vairāk nostiprinās šīs vietas stratēģisko nozīmi un pavērs ceļu vēl plašākai biroju ēku segmenta, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu funkciju attīstībai šajā apkārtnē. Šī sadarbība spilgti iezīmē arī ilgtspējas nozīmi abu uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, ” stāsta Frode Gronvolds, Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs.

“Šis darījums ir patiesi nozīmīgs Rīgas nekustamā īpašuma un mūsdienīgām prasībām atbilstošu biroju tirgū. Esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir atradušas vislabāko risinājumu. Biroja ēkas projekts tiks izstrādāts, respektējot šīs vietas vēsturisko gaisotni un integrējot jaunajā ēkas struktūrā mūsdienīgām būvniecības prasībām un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus risinājumus, apliecinot aprites ekonomikas labo praksi ”, piebilst Ēriks Bergmans, Colliers partneris un aģentūras vadītājs.

Šajā darījumā SEB grupu Latvijā konsultēja advokātu birojs Cobalt. Nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldniekam Baltijas valstīs Linstow Baltic sarunās atbalstu sniedza advokātu birojs Sorainen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie uzņēmumi, kuri gūs ienākumus no naftas, gāzes, ogļu un to pārstrādes produktu ražošanas, būs spiesti maksāt pagaidu solidaritātes nodokli no virspeļņas, kura pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo triju gadu vidējo peļņu.

To paredz topošais ES regulas projekts. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka pagaidām ir pāragri vērtēt un prognozēt šīs regulas ietekmi uz cenām, uz ražošanas un piegāžu apjomiem, jo pārāk daudz joprojām esot nezināmo. Vienlaikus bija jautājumi attiecībā par šīs virspeļņas potenciālo maksātāju rīcību pēc šādas prasības noteikšanas. Tāpat vairāki aptaujātie, atbalstot virspeļņas aplikšanu ar tā dēvēto solidaritātes nodokli, nebija pārliecināti, vai šāda rīcība neraisīs situāciju, kad attiecīgās kompānijas savu virspeļņu koncentrēs nevis ES, bet gan aiz tās robežām.

Regula būs un pavisam drīz

„Šoreiz jau ES līmenī - 14.septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Padomes regulai par ārkārtas iejaukšanās pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz augstām enerģijas cenām. 30.septembrī ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par atbalstu Regulai. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Regula tiks pieņemta rakstiskā balsojumā 2022. gada oktobra sākumā, pēc tam tā tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā, tā ka te viss notiks ļoti ātri,” skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā radikālu nodokļu pārmaiņu nebūs, taču dārgāki kļūs tabakas izstrādājumi un cukurūdeņi, vienlaikus būs ievērojami lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums.

Tādu 2022. gadu nodokļu sfērā redz nodokļu eksperti un uzņēmēji. Attālinātā darba veicēji arī 2022. gadā būs atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par darba devēja izmaksāto attālinātā darba kompensāciju 30 eiro mēnesī apmērā. Vienlaikus ar algas nodokli varēs neaplikt ne tikai izdevumus darbinieku ēdināšanai, bet arī darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (līdz 480 eiro gadā, ar noteiktiem nosacījumiem).

Vairāk naudas

ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka kopumā 2022. gadā nenotiks ļoti krasas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. “Tiešus un daudziem iedzīvotājiem jūtamus labumus nesīs neapliekamā minimuma palielinājums un attālinātā darba izmaksu neaplikšana ar nodokļiem arī 2022. gadā,” secina J. Taukačs. Jāņem vērā, ka 2022. gadā iecerēts pat veselas divas reizes paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pašam šī nodokļa maksātājam no 300 eiro 2021. gadā līdz 350 eiro jau 2022. gada janvārī un pat līdz 500 eiro no 2022. gada 1. jūlija. Tiek prognozēts, ka šāds valdības solis daudziem mazo algu un ienākumu saņēmējiem ļaus makā ieraudzīt vairāk eiro, bet vienlaikus citi izmaksu posteņi jau ir būtiski lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valde sākusi visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu

Db.lv,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums 15

DB,09.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tās akciju sabiedrības, kuras nebūs sniegušas informāciju par saviem akcionāriem Uzņēmumu reģistram, no 2024. gada 1. jūlija tiks pakļautas vienkāršotai likvidācijai.

To paredz Saeimā skatītie grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra likumā, bet tie vēl nav pieņemti. Latvijā pašlaik ir 962 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā un visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām tiks dots viens gads pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.

Nezināmie akcionāri

“Pašlaik akciju sabiedrībām akcionāru saraksti Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz, jo tie atrodas šo sabiedrību valdes pārziņā un ar tiem var iepazīties tikai ierobežots personu loks, vai arī akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos kredītiestādēs, un informācija par akcionāriem pieejama depozitārijā,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā – ir runāts jau teju 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. Akciju sabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kontekstā pat tika vērtētas kā sava veida augsta riska pelēkā zona, kurā varētu notikt kaut kas negodīgs. “Jā, tāda situācija ir,” uz jautājumu par to, kā tas nākas, ka daudzām akciju sabiedrībām akcionāri nav atrodami Komercreģistrā, bet tajā paša laikā ir redzami patiesā labuma guvēji (tie, kuriem pieder vismaz 25% akciju), atbild G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijā — Igauniju krīze skārusi vissmagāk

Db.lv,06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru