Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Šā gada jūlija sākumā 95. markas benzīna cena Latvijā bijusi piektā zemākā no visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm – 1326,25 eiro (932,09 Ls) par tūkstoti litru, liecina Eiropas Komisijas dati.

Savukārt dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā jūlija sākumā bija 1254,49 eiro (881,66 Ls) par tūkstoš litriem, kas ir trešais zemākais cenu līmenis ES.

Visdārgākais 95. markas benzīns jūlija sākumā bija Itālijā (1719, 88 eiro par tūkstoš litriem), bet vislētākā degviela ES bija Bulgārijā (1184,78 eiro par tūkstoš litriem). Bulgārijā jūlija sākumā bija arī lētākā dīzeļdegviela -1174,97 eiro par tūkstoti litru, savukārt dārgākā dīzeļdegviela bija Lielbritānijā, kur tās cena sasniedz 1690,18 eiro par tūkstoti litru.

Lietuvā 95. markas benzīna cena jūlija sākumā bija augstāka nekā Latvijā - 1357,24 eiro par tūkstoš litriem, kas ir devītā zemākā cena ES. Savukārt Igaunijā 95. markas benzīns maksāja nedaudz mazāk nekā Latvijā – 1295 eiro par tūkstoš litriem, kas ir ceturtais zemākais benzīna cenas rādītājs ES.

Šā gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 2,024 miljoni cilvēku, kas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Negatīva dabiskā pieauguma dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 11,9 tūkstošiem 2011. gadā, migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits saruka par 20,1 tūkstoti.

Divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % šā gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7% līdz 14,4%.

Pērn uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25,2 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Otrdien, 11.augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz jaunu vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas ieviešanu.

Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts Vienotas sabiedriskās transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kas regulē kārtību, kādā izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu.

Ar jaunajiem MK noteikumiem esošā sistēma tiek modernizēta, kā arī papildināta ar rīkiem, kas nepieciešami kvalitatīvai sabiedriskās transporta pakalpojumu pārzināšanas funkciju veikšanai saistībā ar notikušo reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pārzināšanas funkciju pārņemšanu no plānošanas reģioniem ar 2014.gada 1.janvāri.

Arī 10. Saeimas parlamentārieši turpina iepriekšējo sasaukumu tradīcijas un deputātu palīgu sarakstā var atrast ne viena vien tautas kalpa radinieku, par partiju biedriem nemaz nerunājot, otrdien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Radinieku un partijas biedru izvēli deputāti parasti skaidrojot ar to, ka viņiem nepieciešams labi pazīstams un uzticams cilvēks.

Laikraksts atgādina, ka Saeimas Kārtības rullis paredz - katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta. Palīga alga ir 536 lati pirms nodokļu nomaksas. Gadījumā, ja deputāts vēlas sev divus palīgus, tad šī summa tiek dalīta uz viņiem abiem.

Viena no pieredzes bagātākajām deputātu palīdzēm Saeimā esot Elita Brigmane – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa sieva. Tiesa, lai izvairītos no nepatīkamas skaidrošanās ar medijiem un tiesībsargiem, Brigmanis savu kundzi esot aizlienējis partijas biedram Staņislavam Šķesteram. Neskatoties uz ilggadējo pieredzi, E. Brigmane nevēlējusies stāstīt par saviem deputāta palīdzes pienākumiem.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Augustā samazinājies kompāniju skaits, kas aizvien strādā nepilnu darba laiku, liecina "Ifo" institūta dati.

Augustā 37% no kompānijām, kas piedalījās centra biznesa aptaujā strādāja nepilnu darba laiku, jūlijā šādu kompāniju īpatsvars bija 42%.

"Kompāniju īpatsvars, kas strādā nepilnu darba laiku, sarucis gandrīz visos sektoros, kaut gan kopējais skaits aizvien ir augsts," norāda "Ifo" darba tirgus eksperts Sebastians Links.

Visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ir ražošanas sektorā - 53%, taču arī šis rādītājs ir sarucis, jo jūlijā šādu kompāniju bija 57%.

Pakalpojumu sektorā šo uzņēmumu īpatsvars sarucis no 39% jūlijā līdz 33% augustā. Būvniecības sektorā nepilnu darba laiku strādāja vien 7%.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija, reaģējot uz koronavīrusa krīzi, gada sākumā rosināja ievies saīsināta darba laika shēmu, kas ļauj uzņēmumiem, kas cieš sarežģījumus, saīsināt darba laiku.

Privāta smaržu aromāta izveidošana uzņēmumā AS Dzintars izmaksā ap 25 000 eiro, atklāj uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Viņš norāda, ka tāda ir samaksa vien par aromāta izveidošanu. «Ja kāds privāti grib pasūtīt aromāta izveidošanu, tad tas maksās ap 25 000 eiro. Savukārt, ja privātā aromāta pasūtītājs gribēs savu produktu iepildīt flakonā, tad privāto smaržu izveidošanas izmaksas kopā var sasniegt no 50 000 līdz 100 000 eiro un vairāk.» Taču gala cena būs atkarīga no tā, kāda dizaina un formas flakonā un eksemplāru skaitā privātais pasūtītājs gribēs saņemt savu pasūtījumu, piebilst Gerčikovs.

Jautāts, vai kāds ir izmantojis iespēju izveidot savu privāto aromātu, uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Gerčikovs teica, ka to ir izdarījuši daži ārvalstu pasūtītāji.

Elektroenerģijas cenas aizvadītajā nedēļā piedzīvojušas strauju kritumu visā Baltijas reģionā, vidēji samazinoties par 12 % līdz 31,39 EUR/MWh, informē Latvijas energokompānija Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā cenu kritums fiksēts vairāk nekā 11 % apmērā līdz 31,56 EUR/MWh cenu līmenim katrā no valstīm, bet Igaunijā cenas pazeminājušās par vairāk nekā 12 % līdz 31,04 EUR/MWh. Cenu virzību joprojām galvenokārt ietekmē kopējās tendences Nord Pool biržas reģionā, aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājoties augstam vēja un nokrišņu apjomam, kā arī pieaugot kopējam patēriņa apjomam.

Latvenergo informē, ka aizvadītajā nedēļā jau atkal varējām novērot patērētā elektroenerģijas apjoma pieaugumu gan Baltijas reģiona, gan atsevišķi valstu līmenī. Baltijā kopumā elektroenerģijas patēriņš pieauga nepilnu 3 % apmērā līdz 494 GWh. Starp valstīm visbūtiskākais pieaugums Igaunijā – par 4 % līdz 156 GWh, Latvijā kāpums nepilnu 3 % apmērā līdz 140 GWh, bet Lietuvā nepilnu 2 % apmērā līdz 198 GWh.