Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Īres tirgus ir aktīvs visa gada garumā, bet īpaši «karsts» tas ir vasaras beigās, kad par īres dzīvokļiem vislielāko interesi izrāda studenti, kā arī tie, kas atgriežas Rīgā pēc atvaļinājuma perioda, stāsta «ARCO REAL ESTATE» īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Mārtiņš Miezītis, uzskatot, ka piedāvājums šajā laika posmā ir gaužām mazs.

«Dzīvokļu īpašnieku noteiktā neadekvāti augstā cena, nepietiekamais piedāvājums, dzīvokļu sliktais stāvoklis, vecmodīgais iekārtojums un sliktā atrašanās vieta ir tikai daži no faktoriem, kas īres meklētājiem uz savu iespējamo pagaidu mājokli liek raudzīties pesimistiski. Situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cilvēki joprojām nav gatavi pieņemt ātrus lēmumus,» ar saviem novērojumiem dalās speciālists.

Īres maksu var iedalīt vairākās cenu amplitūdās, un katrai no tām ir dažādas pazīmes. Piemēram, cenu kategorijā līdz 10 eiro par kvadrātmetru var izīrēt dzīvokli, kurā, visticamāk, būs nolietota iekšējā apdare, nefunkcionāls plānojums, liela, nepraktiska platība, kā arī vecmodīgs iekārtojums. Iespējams, ka arī pati ēka var būt sliktā tehniskā stāvoklī vai dzīvoklim tajā ir lieli komunālie maksājumi.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Jelgavā par 12 miljoniem eiro plānots uzbūvēs 116 zemas īres maksas dzīvokļus, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Šodien Jelgavas domes sēdē deputāti apstiprināja neapbūvēta zemesgabala Ganību ielā 54 izsoles rezultātus un lēma to pārdot SIA "Jelgavas īres nami" (JĪN) par 146 000 eiro. Šis uzņēmums bija vienīgais izsoles dalībnieks.

Izsolē varēja piedalīties pretendenti, kuri apņemās šajā zemesgabalā uzbūvēt zemas īres maksas mājokļus attīstības finanšu institūcijas "Altum" atbalsta programmā.

JĪN valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka uzņēmums uz zemesgabala plāno uzbūvēt divus piecstāvu namus, kuros būs 116 dzīvokļi. Būvniecība notiks ar finanšu institūcijas "Altum" zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmas atbalstu. Programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli par tirgus nosacījumiem.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Nodokļu parādi pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājušies par 10%, un to var uzskatīt par bīstamu tendenci, savā revīzijas ziņojumā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetu finansiālo stāvokli 2012.gadā norāda Valsts kontrole (VK).

«Ja par to iekasēšanu atbildīgie politiķi un institūcijas aktīvi nerīkosies, tad drīz vien nodokļu nemaksāšana kļūs par nopietnu draudu, jo neiekasēto nodokļu apmērs jau sasniedzis piekto daļu no budžeta ieņēmumiem, pārsniedzot vienu miljardu latu,» uzsver VK.

Kopumā saimnieciskā pārskata noformēšana ar katru gadu noritot arvien kvalitatīvāk, un liela daļa VK ieteikumu tiek ņemti vērā. Tomēr arī šis gada pārskats atklājis nepilnības budžeta plānošanā. Piemēram, joprojām vairāk nekā desmit miljonu latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek tērēti vajadzībām, kuras bija zināmas jau budžeta pieņemšanas brīdī. Šādi tikuši finansēti komunālie maksājumi, maksātas algas, pirkti pamatlīdzekļi un daudz kas cits.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) arestējis Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītāja un apkalpotāja SIA "Rīgas karte" kontus, kas varētu ietekmēt tālāku biļešu sistēmas darbību, apstiprina "Rīgas kartes" valdes priekšsēdētāja Diāna Šmite.

Viņa informēja, ka uzņēmums saņēmis VID lēmumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu kontos. Viņas ieskatā lēmums ir nesamērīgs un paralizē uzņēmuma darbu. Savukārt tas var radīt riskus biļešu sistēmas tehniskai apkalpošanai.

Šmite uzsvēra, ka uzņēmums izmantos likumā noteiktās tiesības apstrīdēt VID lēmumu, jo tas pašlaik esot nesaprotams.

"Rīgas karte" no šī gada janvāra sniedz sistēmas pakalpojumus "Rīgas satiksmei" bez apakšuzņēmēju piesaistes. Tas ļāvis par 50% samazināt sistēmas izmaksas. E-taloni tiek izplatīti caur publiskā iepirkumā izraudzītiem mazumtirgotājiem.

"Šobrīd tiek paralizēts uzņēmums, kas rīkojas godīgi caurspīdīgi un plāno šādi organizēt savu darbu arī turpmāk," teica Šmite.

Citviet pasaulē wok ēdieni popularitātes ziņā ierindojas līdzās picai, burgeriem un suši, bet Latvijā par tiem vietējā publika vēl jāpārliecina .

«Pirms sākām realizēt ideju, vairākus mēnešus pētījām tirgu, lai saprastu, kas būs mūsu tiešie konkurenti, meklējām finansējumu un piemērotas telpas,» stāsta viens no ātrās ēdināšanas restorānu City Woks līdzīpašniekiem Jānis Straubergs. Kopā ar Kasparu un Gati Mitriķiem ideju par šādu ēdināšanas vietu sākuši lolot aptuveni pirms gada.

Visiem trim uzņēmuma īpašniekiem iepriekšējā darba pieredze nav bijusi saistīta ar ēdināšanas biznesu. J. Straubergs pirms kafejnīcas atvēršanas bijis praktizējošs jurists, K. Mitriķis ilgus gadus strādājis starptautiskā auditoru kompānijā, bet G. Mitriķis specializējies namu apsaimniekošanas jomā un ir vienīgais, kurš vēl nav pametis iepriekšējo darba vietu.

Telpas konferencēm un semināriem ir jārezervē savlaicīgi; pieaugot dažādām izmaksām, to cena ir kāpusi.

Latvijā joprojām nav multifunkcionāla konferenču centra ar ietilpīgām zālēm, kuras var uzņemt patiešām lielu apmeklētāju skaitu; uz vērienīgiem pasākumiem – starptautiskām konferencēm un kongresiem – telpas tiek aizrunātas jau gadu vai pat divus uz priekšu. Tās tiek rīkotas viesnīcās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, augstskolās, Rīgas Latviešu biedrības namā un citviet. DB aptaujātie telpu pārvaldnieki šogad ir paaugstinājuši maksu par telpām vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

Pēdējos piecos gados Radisson Blu cenu politiku ir mainījusi tikai reizi – šā gada sākumā. Par aptuveni 10% ir augusi telpu nomas maksa Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel, Ridzene Hotel un Elizabete Hotel. Cenas pieaugumu galvenokārt ietekmējuši ārējie faktori – piegādātāju izmaksas un dažādas ekonomiskās un finanšu norises valstī.

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.