Jaunākais izdevums

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka pērn pirmo reizi kopš 2020.gada norēķini ar maksājumu kartēm veikalos ir bijuši lielāki, nekā izņemtā skaidrā nauda.

Vēl 2021.gadā skaidrās naudas izņemšana veidoja 41,4% no darījumiem ar maksājumu kartēm, bet norēķini veikalos - 40,5%.

Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos pagājušajā gadā veikti 5,653 miljardu eiro apmērā, kas ir par 22,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini veikalos par 4,622 miljardiem eiro.

Maksājumi par vieglajām automašīnām pērn ar maksājumu kartēm veikti 814,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti maksājumi par 626,2 miljoniem eiro.

Transporta pakalpojumu apmaksa ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikta 385,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31,4% vairāk nekā 2021.gadā, kad norēķini par transportu veikti 293,3 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bezskaidras naudas maksājumi ar maksājumu kartēm par komunālajiem pakalpojumiem pērn veikti 326,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2021.gadā, kad komunālie pakalpojumi apmaksāti 254,9 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka maksājumu karšu norēķini par viesnīcām, izklaidi un aviokompānijām 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir dubultojušies. Norēķini par viesnīcām veikti 192,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 92,8% vairāk nekā 2021.gadā, norēķini par izklaidi - 191,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 95,8% vairāk, bet maksājumi aviokompānijām - 135,3 miljonu eiro apmērā jeb 2,7 reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja,19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru