Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas
No vienas puses uzņēmēju organizācijas pieklājīgi uzslavē esošās valdības darbību, no otras arī ieber sāli medus ūdenī, atzīstot, ka topošais budžets nav vērsts uz attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone izteikusies, ka atsevišķām iniciatīvām var būt sniega bumbas efekts. Tā var attīstīties, piemēram, grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, tāpat dabas resursu nodokļa pārvērtības, valdībai ar savu lēmumu sadārdzinot ūdeni gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem.
Līdz ar to nākamā gada budžets valstij nenesīs sevišķi labākas dienas, jo platforma, kurā strādāt uzņēmējiem, joprojām nav stabila. Atceroties, kā Finanšu ministrijai iepriekš izdevās ministriju tēriņos atrast 50 lieki tērētus miljonus, jādomā, ka vajag tik rakt. Daudz iespēju rosībai. Šis piemērs liek vēlreiz jautāt par lēmumu pieņēmēju atbildību, jo kāds bija lēmis šo naudu tērēt nelietderīgi un kāds to diendienā tērēja bez atdeves. Tika pārskatīti ne vien komunālie maksājumi, bet arī, piemēram, tēriņu lietderīgums, izdevumus salāgojot ar rezultātiem.
Tikmēr garumā stiepjas risinājumu meklēšana reformu veikšanai Valsts ieņēmumu dienestā. Kamēr tiek pievilināts dienesta vadītājs, ēnu apkarošanas intensitāte, iespējams, nav bijusi pietiekama, tādējādi izdarot spiedienu uz budžeta plānošanu. Var gadīties, ka, gaidot jauno priekšnieku vai priekšnieci, nodokļu administrācija nav darījusi visu, lai maksimāli ierobežotu pelēkās naudas apriti. Ja nespējam iekvēlināt ārzemju investorus un esam sākuši valstiski neglīti izturēties pat pret jau strādājošajiem uzņēmumiem (tos perot, piemēram, ar elektroenerģijas izmaksu pletni), vajadzētu izrādīt stingru tvērienu vismaz ēnu ekonomikas ņemšanā pie rīkles. Var diskutēt par to, ar kādu atdevi tas tiek darīts. Tāpat var diskutēt par to, kas ir fundamentālas izmaiņas nodokļu likumos, kuras solīts neveikt, un kur, plānojot valsts budžetu, slēpjas sarkanās līnijas. Arī maza brūce var sākt pūžņot un novest pie uzņēmējdarbības vides veselības traucējumiem.
2016. gada otrais ceturksnis bija jau astotais ceturksnis pēc kārtas, kad Citadele Index pētījuma rezultāti liecināja par uzņēmēju pesimistiska noskaņojuma pastiprināšanos. Tas nerunā par labu šīs uz sadarbību it kā vērstās valdības veikumam. Iespējams, tie ir nieki pret to, kas mūs sagaida pēc 2020. gada, kad apsīks vai pat izzudīs ES fondu naudas barojošais avots, ja kardināli nemainīsies varas attieksme tādos būtiskos jautājumos kā nodokļu politikas stabilitāte un valsts pārvaldes izmaksu samazināšana. Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas. Nezāļainajām vagām galu pagaidām neredz, jo acīmredzot nav parādījies pietiekami spējīgs ravētājs.