Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

White Architects un ARHIS arhitekti ir izvēlēti par uzvarētājiem Eastnine arhitektūras konkursā par jaunu redzējumu Kimmel kvartālam Rīgā.

Visām Rīgas vēsturiskā centra jaunbūvēm tiek paredzēts atklāts arhitektūras konkurss, kurā var piedalīties ikviens. Šajā konkursā žūrija sastāvēja no dažādu industriju starptautiskiem ekspertiem.

Eastnine iecere arhitektūras skiču konkursam bija pārveidot bijušo Kimmel Rīga alusdarītavu par jaunu pilsētas centru iekštelpās, kurā atrastos ne tikai biroju telpas, bet arī kafejnīcas, restorāni, veikali, kultūras aktivitātes un zaļās zonas. Kvartāls būs gājējiem un velosipēdiem draudzīgs, iekļaujot tajā zaļās zonas ar pēc iespējas mazāku transporta kustību.

FOTO: Sākti darbi pie Kimmel kvartāla teritorijas attīstīšanas 

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas...

Par konkursa uzvarētājiem tika atzīts priekšlikums Revitalizing Kimmel Quarter, kuru veidoja White Arkiteker (Zviedrija) un ARHIS arhitekti (Latvija). Arhitekti ierosina bijušo Kimmel alusdarītavas teritoriju pārveidot par iedvesmojošām biroja telpām ar aktīvu un dzīvīgu publisko zonu. Projekts atradīsies Rīgas centrā un redzami ilustrēs ilgtspējīgas būvniecības un jaunākās nekustamā īpašuma attīstīšanas tendences. Biroju telpas tiks izvietotas jaunuzceltajās būves daļās, savukārt publiskās funkcijas - vēsturiskajās ēkās. Projektā savienosies vēsturiskais un jaunais, padarot to par jaunu satikšanās vietu Rīgā.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

RUUME arhitektu, Dāvja Gasula, K Forma (Latvija) priekšlikums Spaces & Places kļuva par otrās vietas ieguvējiem, bet SARMA & NORDE arhitektu (Latvija) priekšlikums Stabu 1 ieguva trešo vietu. Kopumā tika saņemti divpadsmit arhitektu darbi. Zaha Hadid (Apvienotā Karaliste) priekšlikums The Brewery Forest kā arī a part (Latvija) un OZOLA & BULA, arhitektu birojs (Latvija) personu apvienības izstrādātais priekšlikums KEB485 saņēma veicināšanas balvas.

Pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas, Eastnine aicinās konkursa uzvarētājus uz sarunām, lai slēgtu vienošanos par projekta sagatavošanu un īstenošanu.

Vēsturiskā Kimmel kvartāla attīstībai Rīgā piesaistīs pūļa finansējumu 

Ceturtdien, 31. maijā, tiks uzsākta finansējuma piesaistes kampaņa vēsturiskās alus darītavas...

Starptautiskā konkursa žūrija sastāvēja no 13 dažādu valstu un profesiju pārstāvjiem, galvenokārt arhitektiem, tai skaitā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas pilsētas būvvaldes, Latvijas arhitektu savienības un Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvjiem.

Vēsturiskā Kimmel kvartāla pārveidi biznesa kvartālā plānots sākt jau šogad 

Bijušās alus darītavas Kimmel kvartālu starp Skolas, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām, par...

Eastnine 2019. gadā Rīgas centrā iegādājās stratēģiski izvietotu zemes gabalu ar kopējo platību 11 500 m². Īpašums, kurā sākotnēji atradās alus darītava Kimmel, veido teju veselu kvartālu pie vienas no Rīgas galvenajām ielām - Krišjāņa Valdemāra ielas. Īpašumā iespējams realizēt gandrīz 38 000 m² lielu apbūves kompleksu, no kuriem aptuveni 34 000 m² ir jaunbūvējamu ēku platība.

Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstītāji pamanījuši jaunu tendenci - biroju izveidē aizvien vairāk tiek domāts par cilvēkam draudzīgu vidi, kas uzlabo radošumu un produktivitāti

Sekojot šīm tendencēm, Zviedrijas nekustamo īpašumu investors Eastnine spēris soli uz priekšu, izveidojot jaunu biznesa centru no koka būvētā ēkā. Kopējā centra platība ir 15 800 kvadrātmetri, un tas atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62. Projekta nosaukums ir The Pine, un paredzams, ka tas kļūs par inovatīvāko un komfortablāko biznesa centru ne tikai Rīgā, bet visā Baltijas reģionā.

«Vadāmies pēc Skandināvijā valdošajām tendencēm, ka darba ņēmējs ir daudz vērtīgāks nekā darba vieta; tādējādi, investējot ēkās, primāri domājām par to cilvēku vajadzībām, kas šeit strādās, un pēc tam īstenojām atbilstošus arhitektoniskus un inženiertehniskus risinājumus. Jāpiebilst, ka Eastnine pieņēma vēl lielāku izaicinājumu - uzbūvēt ne tikai viskomfortablāko ēku, bet arī radīt cilvēkiem draudzīgu ekosistēmu,» saka Eastnine Biznesa attīstības vadītāja Natalija Monkevičiene.

Zviedrijas investīciju kompānija «Eastnine» ir sākusi izpēti jaunas biroju ēkas attīstībai Rīgā – «The Pine», kas pilnībā tiks veidota no koka un atradīsies Rīgas centrā, K.Valdemāra ielā 62.

Kopējais investīciju apjoms būs zināms tad, kad tiks pabeigta projektēšanas fāze.

Biroja ēkas «The Pine» mērķis būs kļūt par darbiniekiem draudzīgāko ēku Baltijā, kurā plānots piedāvāt 15 800 m2 iznomājamo telpu platību ar atvērtu darba vidi un plašu skatu uz zaļo pagalmu.

Biroju ēkas stāvvieta projektēta tā, lai nodrošinātu vairāk novietnes velosipēdiem nevis automašīnām.

Biroju ēka The Pine attīstītāju ieskatā būs unikāls projekts Baltijas līmenī, jo šobrīd Baltijā nav neviena komerciāla īpašuma, kam būtu piešķirts WELL būvniecības standarts. Šī globālā reitingu sistēma, ko nodrošina starptautiskais WELL būvniecības institūts, ir pirmā sistēma, kas koncentrējas tikai uz veidiem, kā ēkas un viss, kas tajās atrodas, varētu uzlabot komfortu, palīdzētu veikt labākas izvēles un kopumā uzlabotu darbinieku veselību un labsajūtu.

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine parakstījusi ilgtermiņa nomas līgumu ar Norvēģijas IT uzņēmumu Pearl Group par 1300 kv.m. biroja platību nomu Valdemāra centrā, Rīgā.

Īrnieks 2022. gada aprīlī pārcelsies uz biroju ēkas sesto stāvu. Līgums noslēgts uz sešiem gadiem.

"Pearl Group" darbojas galvenokārt Ziemeļeiropā, piegādājot ERP ("Enterprise Resource Planning"), CRM ("Customer Relationship Management"), e-komercijas un mārketinga risinājumus. Galvenais birojs atrodas Norvēģijā, un uzņēmumā ir vairāk nekā 250 darbinieku Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Ukrainā un Singapūrā. Uzņēmuma klienti ir Ziemeļvalstīs, Baltijā, Vācijā un Beļģijā.

Par 25 miljoniem eiro pārdots Valdemāra centrs 

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec bijis starpnieks Rīgā esošā objekta Valdemāra...

Jau vēstīts, ka Valdemāra centru, kas iepriekš piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill, 2019.gadā par 25 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

“Mēs esam ļoti gandarīti, ka Pearl Group ir izvēlējusies Valdemāra centru par savu atrašanās vietu Rīgā un Eastnine kā modernu biroja telpu nodrošinātāju, "saka Eastnine izpilddirektors Ķestutis Sasnauskas.

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas Kimmel teritoriju, informē uzņēmums.

Kopējā iegādātās teritorijas platība ir 38 tūkstoši m2, no kuriem 34 tūkstošos m2 iespējams attīstīt jaunas ēkas.

Īpašums, kur agrāk atradās Kimmel alus darītava, veido kvartālu ap K. Valdemāra ielu, un Eastnine jau turpat pieder vēl trīs īpašumi.

4000 m2 no jauniegādātā īpašuma veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā, taču to iespējams uzlabot. Savukārt pārējos 34 tūkstošos m2 iespējams attīstīt biroju ēkas, restorānus vai veikalus.

“Iegādājoties šo īpašumu, mēs radām iespēju Eastnine augt labākajā vietā Rīgā. Šī ir viena no retajām neattīstītajām vietām pilsētas centrā,” saka “Eastnine” vadītājs Kestutis Sasnauskas.

Rīgas pilsētas Būvvaldes padomes sēdē apstiprināts lēmums izdot būvatļauju A klases biroju ēkas "The Pine" būvniecībai Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Tā būs pirmā šāda mēroga koka biroju ēka Baltijā.

Tās attīstītājs ir Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine".

Kopējā plānotās biroju ēkas platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62 līdzās esošajai "Alojas Biroji" ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects", un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021. gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību.

Projektam būs iekšējais pagalms, aptuveni 350 pazemes autostāvvietas un 380 velonovietnes, pusdienu restorāns, fitnesa klubs, pārtikas veikals un citi pakalpojumi.

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

2015. gadā Rīgā nodibinātais biznesa pakalpojumu centrs Elfa Distrelec nesen pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas Eastnine Alojas birojos, informē uzņēmumā.

Šobrīd uzņēmuma komandā ikdienā strādā vairāk nekā 100 speciālisti no dažādām jomām.

Distrelec grupa pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no vadošajiem elektronikas, automatizācijas un mērīšanas tehnoloģiju, kā arī IT un piederumu tiešsaistes un katalogu izplatītājiem Eiropā.

“Covid arī mūs ir ietekmējis un padarījis elastīgākus. Ja kādreiz 90 % uzņēmuma darbinieki strādāja klātienē pie stacionārajiem datoriem, tad pandēmijas pirmajā vilnī jau tika ieviestas pārmaiņas. 100% darbinieku strādāja attālināti un tika pieņemts lēmums nomainīt visus datorus uz portatīvajiem, lai saglabātu mobilitāti arī turpmāk. Protams, daudzi atzina, ka viņiem ir ērti strādāt no mājām. Tā kā mūsu biznesā tas ir iespējams, nolēmām to ieviest kā normu un dot iespēju darbiniekiem izvēlēties. Šobrīd ir novērojamas 3 darbinieku grupas – pārsvarā vēlas strādāt no mājām, pārsvarā vēlas strādāt birojā un tādi, kam birojā patīk atrasties pāris dienas nedēļā. Plānojam, ka arī nākotnē darbinieki birojā varētu būt 2 – 3 reizes nedēļā un pārējo laiku strādāt attālināti, vienojoties par šo grafiku ar savu komandas vadītāju,” stāsta Elfa Distrelec personāla speciāliste Elīna Kavace.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec bijis starpnieks Rīgā esošā objekta Valdemāra centrs pārdošanas procesā. Objektu, kas piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill par 25 miljoniem eiro iegādājusies Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

Iepriekš iegādājoties šo objektu, Capital Mill koncentrējusies uz to, lai radītu tam pievienoto vērtību.

Valdemāra centrs ir otrais objekts, ko Eastnine iegādājas Rīgā. Zviedru investīciju sabiedrība arī turpmāk koncentrēsies uz Baltijas valstu galvaspilsētu komercīpašumiem.

A klases astoņu stāvu biznesa centra Valdemāra centrs kopējā platība ir 8,5 tūkstoši kvadrātmetru. Tas piesaistījis augstas klases nomniekus – pašlaik tam ir vairāk nekā 10 starptautiski nomnieki, tostarp arī tādi pazīstami uzņēmumi kā Rimi, Workland, Colliers, Oracle, Sorainen, PwC un citi.

Netālu no biznesa centra atrodas Nacionālais mākslas muzejs, Kongresu nams, jūgendstila ēku rajons un citi galvenie pilsētas objekti.

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Vastint Latvia 5.septembrī nosvinēja spāru svētkus Magdelēnas kvartāla trešajā būvniecības kārtā.

Ēku Strēlnieku ielā 4C plānots nodot lietošanā 2025. gada rudenī un tajā būs 57 pilnībā aprīkoti dzīvokļi īrei, kā arī divas komerctelpas.

Īres nama būvniecība ir turpinājums 2015. gadā aizsāktajai Magdelēnas kvartāla attīstībai, kuras gaitā 2018. gadā tapušas divas pirmās kārtas ēkas ar 116 dzīvokļiem.

Pašlaik norit arī otrās kārtas – divu biroja ēku būvniecība Antonijas ielā 17 un 21. Kopumā kvartālā būs piecas kārtas, kurās atradīsies 300 dzīvokļi, kā arī vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašas komerctelpas un biroji. Kvartāla pilsētbūvniecības koncepcijas autors ir arhitekts Gatis Didrihsons.

"Pabeidzot šos būvdarbus un otrās kārtas būvniecību, būsim uzcēluši tikai nedaudz vairāk par pusi no kopējā šeit iecerētā apjoma, tādēļ liels darbs vēl ir priekšā," saka Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Nekustamo īpašumu foruma "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL forums) gada projekta balvu saņēma biroju komplekss "Verde".

Šis biroju komplekss par gada projektu atzīts gan žūrijas, gan iedzīvotāju balsojumā.

Par gada attīstītāju žūrija atzinusi būvkompāniju "Merks", savukārt iedzīvotāju balsojumā par gada attīstītāju atzīta "Lidl Latvija".

Vienlaikus par gada investoru atzīta "SG Capital", bet iedzīvotāju balsojumā - apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

Nominācijā "Labākā zaļā iniciatīva" žūrija par uzvarētāju atzinusi "Eastnine" par projektu "The Pine", savukārt iedzīvotāju balsojumā uzvarēja "Lidl Latvija".

Nominācijā "Ambiciozākie nākotnes plāni" uzvarēja attīstītāja "SBA Urban" plāni izveidot daudzfunkcionālu kompleksu Lielirbes ielā. Iedzīvotāju balsojumā šajā nominācijā uzvarēja attīstītāja "VPH Latvia" plāni veidot jaunu tirdzniecības parku kādreizējā "Rīgas piena kombināta" teritorijā Valmieras ielā, Rīgā.

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina: