Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

White Architects un ARHIS arhitekti ir izvēlēti par uzvarētājiem Eastnine arhitektūras konkursā par jaunu redzējumu Kimmel kvartālam Rīgā.

Visām Rīgas vēsturiskā centra jaunbūvēm tiek paredzēts atklāts arhitektūras konkurss, kurā var piedalīties ikviens. Šajā konkursā žūrija sastāvēja no dažādu industriju starptautiskiem ekspertiem.

Eastnine iecere arhitektūras skiču konkursam bija pārveidot bijušo Kimmel Rīga alusdarītavu par jaunu pilsētas centru iekštelpās, kurā atrastos ne tikai biroju telpas, bet arī kafejnīcas, restorāni, veikali, kultūras aktivitātes un zaļās zonas. Kvartāls būs gājējiem un velosipēdiem draudzīgs, iekļaujot tajā zaļās zonas ar pēc iespējas mazāku transporta kustību.

FOTO: Sākti darbi pie Kimmel kvartāla teritorijas attīstīšanas 

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas...

Par konkursa uzvarētājiem tika atzīts priekšlikums Revitalizing Kimmel Quarter, kuru veidoja White Arkiteker (Zviedrija) un ARHIS arhitekti (Latvija). Arhitekti ierosina bijušo Kimmel alusdarītavas teritoriju pārveidot par iedvesmojošām biroja telpām ar aktīvu un dzīvīgu publisko zonu. Projekts atradīsies Rīgas centrā un redzami ilustrēs ilgtspējīgas būvniecības un jaunākās nekustamā īpašuma attīstīšanas tendences. Biroju telpas tiks izvietotas jaunuzceltajās būves daļās, savukārt publiskās funkcijas - vēsturiskajās ēkās. Projektā savienosies vēsturiskais un jaunais, padarot to par jaunu satikšanās vietu Rīgā.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

RUUME arhitektu, Dāvja Gasula, K Forma (Latvija) priekšlikums Spaces & Places kļuva par otrās vietas ieguvējiem, bet SARMA & NORDE arhitektu (Latvija) priekšlikums Stabu 1 ieguva trešo vietu. Kopumā tika saņemti divpadsmit arhitektu darbi. Zaha Hadid (Apvienotā Karaliste) priekšlikums The Brewery Forest kā arī a part (Latvija) un OZOLA & BULA, arhitektu birojs (Latvija) personu apvienības izstrādātais priekšlikums KEB485 saņēma veicināšanas balvas.

Pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas, Eastnine aicinās konkursa uzvarētājus uz sarunām, lai slēgtu vienošanos par projekta sagatavošanu un īstenošanu.

Vēsturiskā Kimmel kvartāla attīstībai Rīgā piesaistīs pūļa finansējumu 

Ceturtdien, 31. maijā, tiks uzsākta finansējuma piesaistes kampaņa vēsturiskās alus darītavas...

Starptautiskā konkursa žūrija sastāvēja no 13 dažādu valstu un profesiju pārstāvjiem, galvenokārt arhitektiem, tai skaitā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas pilsētas būvvaldes, Latvijas arhitektu savienības un Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvjiem.

Vēsturiskā Kimmel kvartāla pārveidi biznesa kvartālā plānots sākt jau šogad 

Bijušās alus darītavas Kimmel kvartālu starp Skolas, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām, par...

Eastnine 2019. gadā Rīgas centrā iegādājās stratēģiski izvietotu zemes gabalu ar kopējo platību 11 500 m². Īpašums, kurā sākotnēji atradās alus darītava Kimmel, veido teju veselu kvartālu pie vienas no Rīgas galvenajām ielām - Krišjāņa Valdemāra ielas. Īpašumā iespējams realizēt gandrīz 38 000 m² lielu apbūves kompleksu, no kuriem aptuveni 34 000 m² ir jaunbūvējamu ēku platība.

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine parakstījusi ilgtermiņa nomas līgumu ar Norvēģijas IT uzņēmumu Pearl Group par 1300 kv.m. biroja platību nomu Valdemāra centrā, Rīgā.

Īrnieks 2022. gada aprīlī pārcelsies uz biroju ēkas sesto stāvu. Līgums noslēgts uz sešiem gadiem.

"Pearl Group" darbojas galvenokārt Ziemeļeiropā, piegādājot ERP ("Enterprise Resource Planning"), CRM ("Customer Relationship Management"), e-komercijas un mārketinga risinājumus. Galvenais birojs atrodas Norvēģijā, un uzņēmumā ir vairāk nekā 250 darbinieku Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Ukrainā un Singapūrā. Uzņēmuma klienti ir Ziemeļvalstīs, Baltijā, Vācijā un Beļģijā.

Par 25 miljoniem eiro pārdots Valdemāra centrs 

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec bijis starpnieks Rīgā esošā objekta Valdemāra...

Jau vēstīts, ka Valdemāra centru, kas iepriekš piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill, 2019.gadā par 25 miljoniem eiro iegādājās Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

“Mēs esam ļoti gandarīti, ka Pearl Group ir izvēlējusies Valdemāra centru par savu atrašanās vietu Rīgā un Eastnine kā modernu biroja telpu nodrošinātāju, "saka Eastnine izpilddirektors Ķestutis Sasnauskas.

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Nekustamo īpašumu foruma "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL forums) gada projekta balvu saņēma biroju komplekss "Verde".

Šis biroju komplekss par gada projektu atzīts gan žūrijas, gan iedzīvotāju balsojumā.

Par gada attīstītāju žūrija atzinusi būvkompāniju "Merks", savukārt iedzīvotāju balsojumā par gada attīstītāju atzīta "Lidl Latvija".

Vienlaikus par gada investoru atzīta "SG Capital", bet iedzīvotāju balsojumā - apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

Nominācijā "Labākā zaļā iniciatīva" žūrija par uzvarētāju atzinusi "Eastnine" par projektu "The Pine", savukārt iedzīvotāju balsojumā uzvarēja "Lidl Latvija".

Nominācijā "Ambiciozākie nākotnes plāni" uzvarēja attīstītāja "SBA Urban" plāni izveidot daudzfunkcionālu kompleksu Lielirbes ielā. Iedzīvotāju balsojumā šajā nominācijā uzvarēja attīstītāja "VPH Latvia" plāni veidot jaunu tirdzniecības parku kādreizējā "Rīgas piena kombināta" teritorijā Valmieras ielā, Rīgā.

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

2015. gadā Rīgā nodibinātais biznesa pakalpojumu centrs Elfa Distrelec nesen pārcēlies uz jaunām biroja telpām, kas Eastnine Alojas birojos, informē uzņēmumā.

Šobrīd uzņēmuma komandā ikdienā strādā vairāk nekā 100 speciālisti no dažādām jomām.

Distrelec grupa pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no vadošajiem elektronikas, automatizācijas un mērīšanas tehnoloģiju, kā arī IT un piederumu tiešsaistes un katalogu izplatītājiem Eiropā.

“Covid arī mūs ir ietekmējis un padarījis elastīgākus. Ja kādreiz 90 % uzņēmuma darbinieki strādāja klātienē pie stacionārajiem datoriem, tad pandēmijas pirmajā vilnī jau tika ieviestas pārmaiņas. 100% darbinieku strādāja attālināti un tika pieņemts lēmums nomainīt visus datorus uz portatīvajiem, lai saglabātu mobilitāti arī turpmāk. Protams, daudzi atzina, ka viņiem ir ērti strādāt no mājām. Tā kā mūsu biznesā tas ir iespējams, nolēmām to ieviest kā normu un dot iespēju darbiniekiem izvēlēties. Šobrīd ir novērojamas 3 darbinieku grupas – pārsvarā vēlas strādāt no mājām, pārsvarā vēlas strādāt birojā un tādi, kam birojā patīk atrasties pāris dienas nedēļā. Plānojam, ka arī nākotnē darbinieki birojā varētu būt 2 – 3 reizes nedēļā un pārējo laiku strādāt attālināti, vienojoties par šo grafiku ar savu komandas vadītāju,” stāsta Elfa Distrelec personāla speciāliste Elīna Kavace.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Vastint Latvia 5.septembrī nosvinēja spāru svētkus Magdelēnas kvartāla trešajā būvniecības kārtā.

Ēku Strēlnieku ielā 4C plānots nodot lietošanā 2025. gada rudenī un tajā būs 57 pilnībā aprīkoti dzīvokļi īrei, kā arī divas komerctelpas.

Īres nama būvniecība ir turpinājums 2015. gadā aizsāktajai Magdelēnas kvartāla attīstībai, kuras gaitā 2018. gadā tapušas divas pirmās kārtas ēkas ar 116 dzīvokļiem.

Pašlaik norit arī otrās kārtas – divu biroja ēku būvniecība Antonijas ielā 17 un 21. Kopumā kvartālā būs piecas kārtas, kurās atradīsies 300 dzīvokļi, kā arī vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašas komerctelpas un biroji. Kvartāla pilsētbūvniecības koncepcijas autors ir arhitekts Gatis Didrihsons.

"Pabeidzot šos būvdarbus un otrās kārtas būvniecību, būsim uzcēluši tikai nedaudz vairāk par pusi no kopējā šeit iecerētā apjoma, tādēļ liels darbs vēl ir priekšā," saka Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Šī gada 10. maijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemts spriedums lietā, kurā SIA “Skonto Būve” Latvijas Universitātei (LU) lūgusi atlīdzināt LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības iepirkuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Augstākā tiesa par nepamatotiem ir atzinusi visus Latvijas Universitātes argumentus, kuros Universitāte iebilda par sev uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus pretendentam SIA “Skonto Būve” kļūdaina iepirkuma rezultātā. Augstākā tiesa atzina, ka likumīgi noritējušas iepirkuma procedūras ietvaros SIA “Skonto Būve” būtu uzvarējusi būvniecības iepirkumu un to, ka pie šādiem apstākļiem ir nosakāms zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Tomēr pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, jo Augstākās tiesas ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz zaudējumu apmēra noteikšanu.

“Lai gan tiesvedība sākās teju pirms 10 gadiem, ieguldot ne mazums resursu no mūsu un arī tiesas puses, esam gandarīti, ka Senāts ir atzinis, ka nodarītos zaudējumus ir jākompensē. Esam pārliecināti, ka nākamā atkārtotā lietas izskatīšana tiesā būs tā, kurā beidzot noskaidrosim kopējo nodarīto zaudējumu apmēru. Šis ir viens no Latvijas tiesu sistēmas gadījumiem, kad uzņēmējs var saņemt tam radītos zaudējumus no valsts. Tāpat šis gadījums skaudri parāda, ka bezatbildīga rīcība no valsts pārstāvju puses apvienojumā ar neprofesionalitāti būvniecības konkursa godīgā norisē nozīmē valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu,” stāsta Juris Pētersons, SIA “Skonto Būve” valdes loceklis.

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.