Personu skaits, kas atbilst kritērijiem, lai varētu kļūt par Mūža pensijas polises īpašnieku, pašlaik Latvijā nav liels - 2014. gadā tie bija ap 6% pensionāru, tomēr turpmāko desmit gadu laikā to skaits pat dubultosies, informē ERGO dzīvības apdrošināšanas vadītājs Latvijā Andris Dzikavičs.

Mūža pensijas polises Latvijā 2014. gada laikā ir izvēlējušies ap 90% to pensijas saņēmēju, kas atbilst kritērijiem, lai varētu slēgt Mūža pensijas līgumu. Cilvēki galvenokārt izvēlas šo alternatīvu – pašiem pārvaldīt savu uzkrāto pensiju, jo tā nodrošina iespēju izvēlēties, kā saņemt pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrāto, modelēt saņemamās mūža pensijas izmaksu posmus un apmērus, kā arī noteikt pensijas saņemšanas regularitāti.

ERGO klienti kā lielāko ieguvumu no Mūža pensijas polises uzsver iespēju noteikt mantinieku – ģimenes locekli vai jebkuru citu brīvi izvēlētu cilvēku, kas personas nāves gadījumā varēs turpināt saņemt neizmaksāto pensiju, nevis ieskaitīt to valsts budžetā, uzsver A. Dzikavičs.

Patlaban vēl nav noslēdzies mūža polises ieviešanas process, un sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām joprojām turpinās dažādu nianšu precizēšana par normatīvā regulējuma detaļām, pastāstīja Compensa Life pārstāvji.

Tomēr paredzams, ka šajā gadā šo pakalpojumu apdrošinātāji varētu sākt piedāvāt.

Mūža polise nozīmē, ka, iestājoties pensijas vecumam, pensijas 2. līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties, vai savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus saņemt kā ikmēneša maksājumus kopā ar pensiju 1. līmeni vai likt pārskaitīt dzīvības apdrošināšanas kompānijai, lai iegādātos mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas ne tikai ik mēnesi izmaksātu iekrāto pensiju, bet arī ļautu pensiju nodot mantojumā.

Tas nozīmē, ka pensijas saņēmējs līgumā ar apdrošināšanas kompāniju norāda cilvēku, kuram viņa nāves gadījumā tiek maksāti atlikušie līdzekļi. Pakalpojumam gan ir laika ierobežojums – izmaksas posms nevar pārsniegt 20 gadus, tādējādi, ja šajā laika periodā pensijas saņēmējs nomirst, naudu izmaksā līgumā minētajam cilvēkam, savukārt, ja pensijas saņēmējs pārdzīvo šo laika posmu, naudu turpina izmaksāt tikai viņam.

Lai arī nākotnē tiek plānotas dažādas izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz pensiju 2.līmeni, sen apspriestais jautājums par šo līdzekļu mantošanu patlaban nav dienaskārtībā. Eksperti uzskata, ka daļēji tas bremzē iedzīvotāju interesi par šiem uzkrājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban pensiju 2.līmenī uzkrāti vairāk nekā 3 miljardi eiro, un šī nauda kļūst aizvien iecienītāka pensiju pārvaldniekiem un investoriem, kā rezultātā šogad vien tirgū ienākuši trīs jauni dalībnieki. Iedzīvotāju interese par savu uzkrājumu gan varētu būt lielāka, atzīst eksperti, jo bieži vien cilvēki nemaz nezina, kas pārvalda viņu līdzekļus. Regulāri tiek runāts, ka ir nepieciešams uzlabot sistēmu, paplašinot ieguldījumu iespējas. Tāpat kā viens no mīnusiem jau gadiem tiek uzsvērts aspekts, ka pensiju 2.līmeņa līdzekļi nav mantojami. Lai arī pirms dažiem gadiem ir ieviesta tā saucamā mūža polise, kas savā ziņā ļauj atstāt līdzekļus pēcnācējiem, taču tā jāiegādājas kā papildus pakalpojums.

Lai arī pēdējos mēnešos sabiedrības uzmanību piesaistījušas vairākas traģiskas auto avārijas uz Latvijas ceļiem, gada griezumā satiksmes negadījumu skaits nav pieaudzis un brīvprātīgās apdrošināšanas jeb KASKO lietās izmaksātā vidējā atlīdzības summa pat bijusi mazāka nekā iepriekšējos divos gados.

Automašīnas biežāk tiek bojātas, nobraucot no ceļa vai nespējot izvairīties no meža dzīvniekiem, kas pēkšņi izskrējuši uz braucamās daļas, nevis frontālās sadursmēs, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati.

Aktīvajā braukšanas mēnesī jūnijā BTA saņemto KASKO atlīdzības pieteikumu skaits pat bija mazāks nekā 2022. vai 2023. gadā. Arī pirmajā pusgadā izmaksātā atlīdzības vidējā summa par vienu apdrošināšanas lietu bijusi zemāka nekā abos iepriekšējos gados. No tā var secināt, ka ceļu satiksmes drošības situācija šogad kopumā nav radikāli pasliktinājusies.

Satiksmes negadījumos visbiežāk iekļūst autovadītāju vidū iecienītākās transporta līdzekļu markas. 14% no visiem apdrošināšanas gadījumiem iesaistītas Volkswagen automašīnas, pa 8% Volvo un Toyota, 7% BMW un 6% Audi. To var pavisam viegli izskaidrot ar faktu, ka šo marku auto uz ceļiem ir krietni vairāk nekā mazāk populāro. Mazliet pieaudzis cietušo Opel un Ford īpatsvars, bet samazinājies negadījumos iekļuvušo Mercedes skaits.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, 2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO parakstīto prēmiju apmērs Baltijas valstīs audzis par 14,5% un sasniedza 44,9 miljonus eiro. Uzņēmumu peļņa mērāma 2,29 miljonos eiro, kas ir par 15,3% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

ERGO šī gada pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs apsteidza vidējos tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu reģionālā līmenī līdz 13,4%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 5,9%, savukārt ERGO – par 14,5%.

2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO klientiem Baltijas valstīs atlīdzībās izmaksāja 22,3 miljonus eiro, un tas ir par 17% vairāk nekā pērn šajā periodā.

ERGO parakstīto prēmiju pieaugumu Baltijā veicināja veiksmīga darbība visos segmentos: nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanā izaugsme ir novērojama visos biznesa veidos, izņemot kravas un transporta apdrošināšanu Krievijas–Ukrainas krīzes dēļ. Teicamā veselības apdrošināšanas attīstība tika nostiprināta, noslēdzot vairākus lielus līgumus. Savukārt dzīvības apdrošināšanā starp pieprasītākajiem produktiem ir uzkrājošā apdrošināšana, privātās pensijas apdrošināšana (mūža polise) un dzīvības riska apdrošināšana.