Lai arī nākotnē tiek plānotas dažādas izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz pensiju 2.līmeni, sen apspriestais jautājums par šo līdzekļu mantošanu patlaban nav dienaskārtībā. Eksperti uzskata, ka daļēji tas bremzē iedzīvotāju interesi par šiem uzkrājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Patlaban pensiju 2.līmenī uzkrāti vairāk nekā 3 miljardi eiro, un šī nauda kļūst aizvien iecienītāka pensiju pārvaldniekiem un investoriem, kā rezultātā šogad vien tirgū ienākuši trīs jauni dalībnieki. Iedzīvotāju interese par savu uzkrājumu gan varētu būt lielāka, atzīst eksperti, jo bieži vien cilvēki nemaz nezina, kas pārvalda viņu līdzekļus. Regulāri tiek runāts, ka ir nepieciešams uzlabot sistēmu, paplašinot ieguldījumu iespējas. Tāpat kā viens no mīnusiem jau gadiem tiek uzsvērts aspekts, ka pensiju 2.līmeņa līdzekļi nav mantojami. Lai arī pirms dažiem gadiem ir ieviesta tā saucamā mūža polise, kas savā ziņā ļauj atstāt līdzekļus pēcnācējiem, taču tā jāiegādājas kā papildus pakalpojums.
«Tas, ka uzkrātie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi nav mantojami, šobrīd ir viens no lielākajiem Latvijas pensiju sistēmas defektiem,» atzīst INVL INDEX DIRECT vadītājs Andrejs Martinovs. Pēc viņa teiktā, statistikas dati liecina, ka absolūti lielākais vairākums Latvijas iedzīvotāju sasniedz pensijas vecumu, tomēr ir arī tādi, kas nenodzīvo līdz pensijai. Skaidrs, ka šo personu pensiju 2.līmeņa uzkrājumi ir zināms atbalsts pensiju 1. līmenim un nedaudz kompensē demogrāfijas negatīvo ietekmi uz to. Tādējādi var teikt, ka līdz pensijas vecumam nenodzīvojušās personas ar saviem 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem pilnībā solidarizējas ar pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras saņems izmaksas no pensiju 1. līmeņa, ko tikai daļēji var uzskatīt par taisnīgu principu.
Visu rakstu Pensijas mantot vēl nevarēs lasiet 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness.