Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Idejas par maksas ceļu uz Papi, par jahtu ostu un daivinga parku netālu no Papes bākas, kā arī Dzintarvējiem kā kultūras un atpūtas centru, kas piesaistītu gan tūristus, gan vietējos, gaisā virmojušas jau gadiem. Kopš 30. jūnija Rucavas novada Attīstības nodaļas vadībā ir Jānis Ratkevičs un Papes attīstības vīzija sakārtota un iekustināta, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Veikti mērījumi – pa Papes ceļu septembrī braukušas 6000 mašīnu. Tas dodot pamatu lemt par maksas ceļa izveidi. Dzintarvēji šobrīd ieguvuši kultūrvēsturiskas ēkas statusu, kas dod priekšrocības saņemt Eiropas finansējumu ēkas kapitālajam remontam. Savukārt oktobra sākumā J. Ratkevičs nosūtījis uz Satiksmes ministriju vēstuli ar lūgumu atļaut dibināt mazo ostu Papē. Tālākā nākotnē Papes piekraste varētu kļūt par daivinga cienītāju galamērķi. «Tam ir viss nepieciešamais,» saka jaunais vadītājs.

«6000 mašīnu mēnesī ir braukušas septembrī, kas nav tūrisma sezonas mēnesis,» paskaidro J. Ratkevičs. Īpašā režīma zonas izveide Papē paredzētu papildu ieņēmumus tieši no tūristiem, kas savukārt dotu iespēju ieguldīt naudu tieši šajā vietā. «Mēs pilnīgi droši varam padarīt Papi par ienesīgu Palangas un Sventājas pludmaļu turpinājumu. Starp citu, arī Lietuvā domā par iebraukšanas maksas ieviešanu, tā ka neņemt naudu būtu vienkārši muļķīgi,» uzskata speciālists.

Rucavas novada domē ir saņemts iesniegums no kādas personas, kas interesējas par iespējām būvēt musulmaņu kultūras un reliģijas centru jeb mošeju jūras piekrastē Papē, aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētājas vietnieks Romārs Timbra (ZZS).

Iesnieguma autora vārdu pašvaldībā neatklāja, vien norādīja, ka tā ir Latvijā, bet ne Rucavas novadā dzīvojoša fiziska persona, kuras valdījumā ir īpašums Papē. Timbra pieļauj iespēju, ka īpašumam varētu būt uzradies potenciāls pircējs un, iespējams, tāpēc tā valdītājs vērsies pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai šāda būvniecība Papē būtu iespējama.

Pašvaldības juristi un būvvaldes speciālisti pašlaik gatavo atbildi iesnieguma autoram, ko plānots nosūtīt šonedēļ. Kamēr atbilde vēl top, Timbra nekomentēja tās saturu, taču ļāva noprast, ka atbilde, visticamāk, būs šādu ieceri noraidoša.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Papes ezera nomalē SIA BK Construction darbiniece Linda kopā ar trīs bērniem sien niedru kūlīšus, redzēto raksturo reģionālais medijs Kursas Laiks. «Bērnus līdzi paņēmu, jo tagad brīvdienas un mājās viņiem tāpat nav, ko darīt, kopā jautrāk,» sacījusi sieviete.

«Patlaban niedru sezona noslēdzas. Pļauj niedres ziemā, bet tagad pavasarī sien kūlīšos. Nopelnīt var. Kad beigsies darbs šeit, meklēšu citur,» mierīgi stāstījusi strādniece.

«Niedru pļauja un kūlīšu siešana ir sezonāls darbs, tomēr iedzīvotāji ir priecīgi par iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus, jo sevišķi tādēļ, ka niedru pļauja notiek ziemas periodā, savukārt vasarās darba iespējas ir daudz plašākas,» Kursas Laikam atzinis Rucavas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Guntis Rolis.

Apsekojot Rucavas – Papes pieguļošos niedru tīrumus Papes ezerā Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori konstatējuši, ka zemes nomnieki, pļaujot niedres, nav pārkāpuši zemes nomas līguma noteikumus, kas radītu vērā ņemamu nodarījumu aizsargājamajai teritorijai, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Portāls no Papes iedzīvotājiem saņēma fotogrāfijas, kas liecināja par iespējamu kaitējumu dabas parkam Pape.

Zemes nomas līgumā noteikts, ka nomniekam liegts iebraukt ceļus vai veikt darbības, kas izraisa zemes eroziju.

«Iepriekš, ja nebija ledus, Papes ezerā neviens niedres nepļāva. Tagad ar smagajiem kombainiem izbraukā visas malas,» sūrojās papenieks. Viņš nobažījies par iebraucamo ceļu niedrājā pie Mazzuļģu mājām un to tuvumā.

«Niedru novietņu nospiedumi un izbraukumi apvidū izveidojušies jau iepriekš un no tiem izvairīties pilnībā nav iespējams, jo nomniekam ir nepieciešama telpa niedru izvešanai. Izbraukumi nav tādi, kas izraisa zemes eroziju. Tie ir nelieli, risas neveidojas un nav uzskatāmi par kaitējumu, kas noteikts līgumā ar nomnieku,» pēc teritorijas apsekošanas apgalvoja vecākais valsts vides inspektors Edgars Bertrams.

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

SIA Klaips.lv ienāk tirgū ar maizi, kam ir zems ogļhidrātu un augsts olbaltumvielu saturs; galvenokārt tā domāta veselīga dzīvesveida piekritējiem

«Pats galvenais, ar ko šī maize atšķiras no citām, kas pieejamas Latvijā, ir ļoti zems ogļhidrātu daudzums. Šīs maizes recepti izstrādājis vācu diētas ārsts Dietlefs Pape, kurš nodarbojas ar liekā svara un diabēta problēmām. Šis produkts ir izstrādāts tieši tam un Vācijā arī tiek popularizēts kā novājēšanas produkts, kas nepārtop liekajā svarā,» saka Igors Jekimovs, SIA Klaips.lv vadītājs.

Uzņēmums pieder uzņēmējam Artim Teterim un hokejistam Mārtiņam Karsumam.

SIA Klaips.lv ar maizes ražošanu nodarbojas jau divus gadus. Sākumā maizi pēc uzņēmuma pasūtījuma cepa konditoreja De Gusto, taču tās kapacitāte ir ierobežota. Sākotnēji uzņēmums maizi tirgoja tikai šajā konditorejā, vēlāk – arī veikalos Sky. Kad tirdzniecības vietām pievienojās arī veikali Klēts un apjomi pieauga, Igors saprata, ka nepieciešams izveidot savu ceptuvi, kur varētu ražot tik daudz produkcijas, cik vien nepieciešams.

Elektroniskās mūzikas festivāla Satta organizatori jau tirgo biļetes festivālam Papē, kuram Dabas aizsardzības pārvalde un Rucavas novada dome nav devusi atļauju, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Kursas Laiks pārliecinājies, ka biļetes uz festivālu patiešām iespējams nopirkt, tās pieejamas Biļešu servisa kasēs. Cena – no 40 līdz 45 eiro par biļeti.

«Mums ir bijušas vairākkārtējas pārrunas ar festivāla organizētājiem, tomēr atļauju to rīkot vēl neesam devuši, jo nav tiesības to darīt. Pašvaldība var sniegt atļauju tikai tad, kad Satta Festival organizētāji būs saskaņojuši visas pārējās atļaujas, piemēram, ar Dabas aizsardzības pārvaldi,» komentējusi Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Rucavas novada Papē durvis apmeklētājiem atkal vērusi Amber Wind Cafe, un tās īpašnieki Uldis un Dina Alberti šovasar apmeklētājus nolēmuši pārsteigt ar dažādiem jauniem kokteiļiem, organizēt jau ierastās sestdienu ballītes, kā arī piedāvāt pašu un dažādu amatnieku sarūpētus suvenīrus Papes mērcē.

Uldis Alberts reģionālo laikrakstu Kursas Laiks sagaidījis stilīgā krāsainā micē un skaidrojis, ka to izgudrojis, jo Papei pēdējā laikā pielipusi arābu tēma. Krekliņš ar uzrakstu Welcome to Paperadise arī pašu izgudrots. «Pērn mums tūristi jautāja, vai ir kādi suvenīri, ko iegādāties par piemiņu, tad nu esam šo pieprasījumu mēģinājuši apmierināt. Te vēlāk būs nopērkami ne tikai krekliņi, bet arī dažādi pakaramie un karekļi zivju formā, kā arī citas interesantas lietas,» sola U. Alberts.

Gluži tāpat kā Liepājas pludmales kafejnīcās, arī Papes Amber Wind Cafe īpašnieki strādā līdz pēdējam klientam. «Mēs apmeklētāju gaidām visu vasaru, tādēļ jau atvedām šeit dzīvojamo vagoniņu. Guļam šeit uz vietas un strādājam, kad ir apmeklētāji. Tāda ir šī biznesa specifika, jo tūrisma sezona ir tikai trīs vasaras mēnešus. Mums jānopelna visai ziemai,» paskaidro U. Alberts.

Elektroniskās mūzikas festivāla Satta Outside organizētāji, kas jau tirgo biļetes uz festivālu Rucavas novada Papē no 14. līdz 17. augustam, 27. jūnijā Rucavas novada domes sēdē saņēmuši deputātu ultimātu. Domes lēmums – visi nepieciešamie papīri jāiesniedz līdz 7. jūlija pēcpusdienai, citādi – nekādas balles, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Festivāla pārstāvji Žilvins Stumbrs un Hugo Bermejo, kas bija ieradušies prezentēt pasākumu Rucavas domē, Kursas Laikam solījuši visus dokumentus nokārtot.

Līdz šim no desmitiem nepieciešamo dokumentu organizatori varēja domei uzrādīt vien līgumus ar dažiem no zemes īpašniekiem. Savukārt zemes īpašniekus pārstāv jurists Varis Pēča. «Viņiem nav nekādu līgumu ar zemes īpašniekiem, tie visi ir notariāli lauzti. Šie cilvēki nevēlas veikt īres priekšapmaksu, neviens ar viņiem nestrādās, jo viņiem nav naudas,» paudis V. Pēča.

Jezga ap to, cik festivāls ir lielisks vai draņķīgs, turpinājās trīs stundas, līdz beidzot tika nolemts, ka dokumenti jāatnes uz domi līdz 7. jūlija pēcpusdienai, pieredzēto raksturo laikraksts.

Liepājas kaitbordistu biedrība kites.lv, sadarbojoties ar Liepājas pludmales Glābšanas dienestu, dienvidrietumu pludmalē uzstādījusi vēja staciju, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Vēja stacija mēra vēja stiprumu, virzienu, gaisa temperatūru, maksimālo un minimālo vēja ātrumu, kā arī saglabā datus par iepriekšējo vēja «uzvedību» ilgākā laika periodā. Dati tiks fiksēti no dienvidrietumu pludmales glābšanas stacijas jumta un brīvi pieejami internetā. Līdzīgas stacijas visā Latvijā ir tikai trīs, viena no tām atrodas Papē.

Liepājas kaitbordistu biedrības kites.lv valdes priekšsēdētājs Gatis Saulīte stāsta, ka kaitbords ir sporta veids, kurā visu nosaka vējš un laika prognoze, tādēļ vēja stacija ļaus pareizi novērtēt sportošanas iespējas. Dati parādās pasaulē vienā no populārākajām vēja un laikapstākļu interneta vietnēm windguru.cz, kā arī pašu Liepājas kaitotāju mājaslapā kites.lv sadaļā meteo.

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Pabeigta tilta pār Laucesi rekonstrukcija autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 163,4. kilometrā Daugavpils novadā pie Lietuvas robežas, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Projektu izstrādāja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti, būvdarbus veica a/s Panevežio keliai, to līgumcena bija 1,28 miljoni eiro (ar PVN), līdzekļi tilta pārbūvei tika piešķirti no valsts budžeta.

Rekonstrukcijas gaitā tilts tika nojaukts un ar visām pieejām un krasta nostiprinājumiem uzbūvēts no jauna. Satiksme tikmēr tika organizēta pa pagaidu tiltu. Tilts pār Laucesi bija uzbūvēts 1958. gadā un kopš tā laika remontu nebija piedzīvojis.

Ir pabeigti darbi arī uz tilta pār Līgupi valsts vietējā autoceļa Rucava–Pape (V1221) 0,40. kilometrā. Valsts budžeta tiltu atjaunošanas programmas ietvaros tiltam ir izbūvēta jauna brauktuve, atjaunota hidroizolācija un dzelzsbetona konstrukciju aizsargkārta, nostiprināti tilta konusi un atjaunotas drošības barjeras. Darbus veica SIA Katleri, to izmaksas bija 0,15 miljoni eiro (ar PVN). Tilts pār Līgupi būvēts 1983. gadā.

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.