Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.

Jaunie noteikumi par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, Latvijā ievieš dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālos limitus, kas noteiktos gadījumos attieksies uz bezpilota lidaparātiem ar pacelšanās masu jau no 250 gramiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Līdz šim dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau bija obligāta prasība, taču nebija noteikti minimālie limiti, un apdrošināšana bija obligāta tikai droniem ar pacelšanās masu no 1,5 kg. Jaunajos noteikumos, kas Ministru kabinetā tika pieņemti 13. augustā, apdrošināšanas normas ir precizētas un paredz, ka īpašniekam obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nepieciešama arī tādam dronam, kura masa ir no 250 gramiem līdz 1,5 kg, ja ar to ir paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, kuru kritēriji atrunāti noteikumos. Tādos gadījumos minimālais atbildības limits ir 150 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas periodam kopā. Ja ar bezpilota gaisa kuģi nav paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka apdrošināšana nepieciešama tad, ja pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk.

Precizē bezpilota lidaparātu izmantošanu; visas nozares vēlmes nepiepildīsies.

Kaut arī dronu izmantotāji Satiksmes ministrijas virzītos noteikumus atzīst kā uzlabojumu salīdzinājumā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi, vairākas bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzības pagaidām apmierinātas netiks, liecina iesaistīto pušu teiktais Dienas Biznesam. Noteikumi cita starpā paredz, ka dronu lidojumi atļauti laika posmā pusstundu pirms saullēkta līdz pusstundai pēc saulrieta, līdz 120 m augstumam, ar ātrumu līdz 68,4 km/h, tiešā redzamībā līdz 500 m horizontālajā plaknē.

Ar dronu nedrīkstēs lidot tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, bet 20 m attālumā, ja drons vieglāks par 1,5 kg un lidojums saskaņots ar pasākuma organizatoru, kurš to saskaņojis ar pašvaldību. Tāpat bez saskaņošanas ar infrastruktūras objekta īpašnieku nevarēs lidot tuvāk par 50 m no valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, elektrisko tīklu gaisvada līnijām (110 kV un 330 kV), tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras un kapsētām. Bez saskaņojuma tuvāk nedrīkstēs lidot arī lielam skaitam rūpniecisko avāriju riska objektu, kā arī objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu. Cietumiem bez saskaņojuma nevarēs lidināties tuvāk par 500 m, bet lidlaukam, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), piemēram, Rīgas lidostai, ‒ 5000 m. Drona pilotam jābūt vismaz 16 gadus vecam, ja vien drons nav vieglāks par 0,5 kg un nespēj uzlidot augstāk par 50 m. Pilotam jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaude, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums (ar atkāpēm no noteikumu ierobežojumiem). Savukārt dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu juridiskajām personām, deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un tālruņa numuru.

Reaģējot uz sabiedrības bažām par būtisku apdraudējumu civilās aviācijas drošumam, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tiešā starptautiskās lidostas "Liepāja" skrejceļa tuvumā, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Par minēto pārkāpumu liecinājušas bildes sociālajos tīklos, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

Sociālo tīklu lietotāji aizvadītās nedēļas nogalē vērsa CAA uzmanību uz kādu sociālā tīkla profilu, kurā ir izvietotas ar bezpilota gaisa kuģi (dronu) uzņemtas bildes Grobiņā. Bilžu uzņemšanas vieta atrodas starptautiskās lidostas "Liepāja" tuvumā, kur civilās aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos un pacelšanos.

Lidojumi ar droniem šajā vietā ir pilnībā aizliegti, jo rada augstu risku civilās aviācijas gaisa kuģiem. Pārliecinoties, ka CAA pēdējā laikā nav izdevusi atļauju dronu lidojumiem šajā teritorijā, CAA uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Sākotnēji godprātīgo tālvadības pilotu un CAA komentāri par nedrošas gaisa telpas izmantošanu sociālā tīkla lapā tika dzēsti. Pēc arvien aktīvākas sabiedrības iesaistīšanās, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem, piektdienas vakarā bildes un lapa sociālajā tīklā tika dzēsta. Tomēr jānorāda, ka CAA jau bija ieguvusi sākotnējos pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sākusi testēt jaunas ierīces, kas uztver drona signālu un vietu, no kurienes bezpilota lidaparāts tiek vadīts. CAA ar šīm ierīcēm Rīgā dienā fiksē vidēji 50 bezpilota lidaparātus.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kur par neatļautu drona pacelšanu aviācijas uzraugi piemēros arī normatīvajos aktos paredzētos sodus, bija Rīgas maratons, vēstīja LNT Ziņas.

Drona izmantošanai Rīgas maratona laikā CAA izsniegtas vien trīs atļaujas. Pērējiem, kas bezpilota lidaparātus būs izmantojuši nesankcionēti, var piemērot arī administratīvo sodu 150 līdz 3000 eiro apmērā, tā LNT Ziņām skaidroja CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas inspektors Ilmārs Ozols.

Jaunās CAA izmantotās iekārtas spēj uztvert gan signālu no paceltā bezpilota lidaparāta, gan arī noteikt vietu, kur atrodas persona, kas dronu vada. Bezpilota lidaparātu uztvērēji uzstādīti vairākās vietās galvaspilsētā, viena no tām ir «Saules akmens». Bet kopumā dienā Rīgā tiek fiksēti 50 bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļā gadījumu atļauju veikt dronu pacelšanu tā īpašnieks nav spējis uzrādīt.

Ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem, informē VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Karte ar šādu informāciju ir ievietota LGS tīmekļvietnē publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā aerospace/droni.lv.

Informācija regulāri tiek aktualizēta.

"Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā "Rīga". Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu," skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz 5. maijam tā arī neatradās. Precedents radīja vairākus jautājumus, uz kuriem atbildēt aicinājām SIA "UAVFactory" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Konstantīnu Popiku.

Ar ko nodarbojas "UAVFactory" un kādēļ 2. maijā drons tika pacelts gaisā?

Uzņēmums ražo lidaparātus un videokameras, kas tiek pārdotas vairāk nekā 50 pasaules valstīs gan militārām, gan civilām, gan akadēmiskām vajadzībām. Mūsu produktu testēšana ir mūsu normāls ikdienas darbs.

Kopš 2009. gada, kad kompānija tika nodibināta, esam veikuši aptuveni 7000 stundu eksperimentālos lidojumus, un šis ir pirmais gadījums, kad testa laikā drons nekontrolēti iziet ārpus mūsu noteiktās teritorijas. Viens no testa drona uzdevumiem bija pārspēt pasaules rekordu, uzturoties gaisā pēc iespējas vairāk stundu.

2012. gadā mūsu uzņēmuma dronam tas izdevās, lidojumā pavadot 54 stundas.

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Tallinas pašvaldības policija sadarbībā ar apsardzes firmu sākusi izmantot ar skaļruņiem aprīkotus dronus, lai atgādinātu cilvēkiem par nepieciešamību ievērot Covid-19 ierobežošanai noteiktos piesardzības pasākumus.

Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāji, kas šai laikā pastaigājas pa pilsētas parkiem, jūras krastu vai citām sabiedriskām vietām, igauņu, krievu un angļu valodā tiek aicināti neuzturēties sabiedriskās vietās kopā vairāk par diviem un ieturēt vismaz divu metru attālumu citam no cita.

Lidojuma laikā fiksēto attēlu kārtības sargi var vērot tiešsaistē tālruņa, planšetdatora vai parasta datora ekrānā.

Kā norādījis Tallinas vicemērs Kalle Klandorfs, dronu izmantošanas mērķis nav pārkāpt cilvēku privātumu, bet palīdzēt atcerēties, ka šobrīd ir īpaši svarīgi rūpēties gan pašiem par savu, gan līdzcilvēku drošību.

Jau pirmie dronu lidojumi apliecinājuši, ka šim pasākumam ir jēga - izdzirdējuši tādu "balsi no debesīm", cilvēki nevilcinoties atkāpjas cits no cita vajadzīgajā attālumā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Moderno tehnoloģiju – dronu – izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzlabot ēku uzturēšanas procesus, kā arī būtiski ietaupīt resursus. Modernās tehnoloģijas palīdz ietaupīt līdz pat ceturtdaļai finanšu un laika, stāsta VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi izložņāt ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus – rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bija ļoti noderīgi – atklājām no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad būtiski palielinājām moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā,” skaidro Vārna.

Viņš atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Bezpilota lidaparātu ražotājs pasaulē DJI kopā ar tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu Tet prezentējuši jaunāko DJI modeli Mavic Mini – īpaši vieglu dronu.

Drons sver 249 gramus, un tas ir vismazākais un vieglākais jebkad radītais DJI drons.

Mavic Mini tiek pielietota DJI drošības tehnoloģija, tostarp ģeogrāfiskais redzējums, kas palīdz drona vadītājam izvairīties no ierobežotām teritorijām; AeroScope attālinātā identifikācija, kas ļauj monitorēt lidojumus; iebūvēts augstuma ierobežojums; automātiska atgriešanās drona palaišanas vietā situācijās, ja tas zaudē savienojumu ar vadītāju vai sasniedz kritiski zemu baterijas līmeni.

Mavic Mini ir pirmais DJI drons, kas sver mazāk par 250 gramiem. Mavic Mini ļauj iegūt 2,7K video ar 30 kadriem sekundē, 1080p ar 60 kadriem sekundē un 12 megapikseļu fotogrāfijas, izmantojot 1/2,3 collu sensoru. Trīs asu mehāniskā stiprinājuma sistēma balsta un stabilizē kameru.

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta vadība, atrasts meža masīvā Garkalnes novadā, informē V/A "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) Aivis Vincevs.

Par drona atrašanās vietu 15.maijā ziņoja kāds aculiecinieks. Drons bija nolaidies koku galotnēs, tādēļ tā drošai nocelšanai tika piesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Pēc drona nocelšanas tas tika nodots (CAA) turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai.

Šobrīd tiek rūpīgi analizēta no drona datu nesējiem iegūtā informācija par lidojuma apstākļiem. Jau līdz šim CAA ir guvusi atbildes uz būtiskiem izmeklēšanas jautājumiem, piemēram, ir zināms, ka drons nolaidās 2. maijā plkst. 19.48. Šobrīd tiek restaurēta informācija par visu drona pārvietošanās trajektoriju pēc sakaru zaudēšanas ar vadības pulti.

Vienlaikus izmeklēšanas gaitā iegūtie dati ļaus saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kādi bija iemesli komunikāciju un navigācijas sistēmu darbības traucējumiem, kādēļ nenostrādāja automātiskā nosēšanās vai lidojuma pārtraukšanas funkcija avārijas gadījumā, un citiem. Informācija, kas iegūta no datu nesējiem, kopumā ar citu izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju ļaus izdarīt pilnvērtīgākus secinājumus par notikušā apstākļiem.

Starptautiskajā viedo pilsētu indeksā Rīga pakāpusies par 24 vietām un ieņem 59.vietu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes ārējā komunikācijas nodaļā.

Tomēr no Tallinas, kura ierindojusies 24.vietā, Rīga atpaliek par 35 vietām, bet no Viļņas, kas ierindojusies 47.vietā - par 12 vietām.

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā 142 pilsētu konkurencē pārspējusi arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestra.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs, novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus.

Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes, darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.