Kvēlspuldzes, kuras arvien vairāk piekāpjas cīņā ar energoefektīvākām spuldzēm, tuvāko gadu laikā no veikalu plauktiem pazudīs pavisam. Pirms diviem gadiem stājās spēkā Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku tradicionālo kvēlspuldžu izņemšanu no tirgus.

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šā gada septembra Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes.

Savukārt, iedzīvotāji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm, informē Ekonomikas ministrija.

No 2016.gada septembra minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnām spuldzēm tiks paaugstinātas līdz B klases normām, tādējādi nevarēs laist apgrozībā arī C klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēnās spuldzes.

No 2017. gada 1. janvāra darbu Latvijā pārtrauc uzņēmuma Ekogaisma izdegušo spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas veica energoefektīvo un gāzizlādes spuldžu savākšanu no fiziskām un juridiskajām personām un organizēja šo atkritumu pārstrādi, informē uzņēmums.

Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Sajaucot spuldzes ar citiem sadzīves atkritumiem un sasitot, gaismas avota kupolā esošā luminiscējošā gāzveida viela luminafors nonāk atmosfērā. Ņemot vērā, ka luminafors satur dažus miligramus dzīvsudraba, tam lielā daudzumā nonākot atmosfērā, var rasties kaitējums apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Ekogaismas izveidotā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojās kopš 2005. gada. Tajā ietilpa vairāk nekā 270 spuldžu savākšanas vietas visā Latvijā − visbiežāk tie bija bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kur tiek pieņemti arī citu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Uzņēmuma dibinātāji bija vadošie Eiropas spuldžu ražotāji – Philips, Osram, General Electric un BLV Licht.

Nīderlandes elektronikas kompānija Philips pirmdien paziņoja, ka biržā kotēs 25% spuldžu ražošanas biznesa akciju, akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) cerot iegūt gandrīz vienu miljardu eiro.

Uzņēmums norāda, ka 27.maijā paredzētajā IPO kotēs aptuveni 37,5 miljonus akciju, paredzot iegūt aptuveni 694-970 miljonus eiro.

Philips 2014.gadā pavēstīja, ka vēlas uzņēmumu sadalīt divās daļās, atdalot medicīnas aprīkojuma un spuldžu ražošanas biznesu.

Taču kopš tā laika uzņēmums aplūkojis dažādas iespējas, svārstoties starp spuldžu ražošanas biznesa tiešu pārdošanu un IPO.

Spuldžu ražošanas biznesa IPO cenu paredzēts noteikt 18,5-22,5 eiro apmērā par vienu akciju, kas biznesa vērtību noteiks aptuveni 2,78-3,38 miljardu eiro apmērā.

Philips dibināts 1891.gadā, un tas gadiem ilgi specializējās spuldžu un vēlāk televizoru ražošanā. Taču pēdējā desmitgadē uzņēmums dažādojis darbību, ražojot arī medicīnas aprīkojumu.

Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisija atbalstīja regulu par noteiktajām ekodizaina prasībām virzienvērstām gaismas spuldzēm, gaismas diožu spuldzēm un to saistītajām iekārtām.

Latvijas Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvija kopumā pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas mērķi un atbalstīja regulas apstiprināšanu.

«Ekodizaina prasību ietvardirektīva ievieš nosacījumus un kritērijus, kā noteikt prasības vidi ietekmējošo ražojumu raksturīpašībām, piemēram, enerģijas patēriņam, kā arī pauž nosacījumus šo prasību ātrai un efektīvai īstenošanai,» skaidro ministrija.

Šajā direktīvā ir uzskaitīti ražojumi, ko Padome un Eiropas Parlaments ir norādījuši kā vissvarīgākos, Eiropas Komisijai izstrādājot ekodizaina regulējumus - kā prioritāte minēts apgaismojums mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē. Šajā kategorijā svarīgi elementi ir virzienvērstas gaismas spuldzes, gaismas diožu spuldzes, gaismekļi un citi saistītie piederumi.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Investori piektdien labvēlīgi uztvēruši Nīderlandes elektronikas kompānijas Philips spuldžu ražošanas biznesa akciju debiju Amsterdamas fondu biržā, veicinot akciju cenas pieaugumu.

Spēcīgais pieprasījums nodrošinājis to, ka Philips Lighting akciju cena pieaugusi virs akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteiktās cenas 20 eiro apmērā.

Akciju cena tirdzniecības sākumā veidoja 21 eiro, bet tirdzniecības sesijas turpinājuma pieauga līdz 21,77 eiro.

Kompānija ceturtdien paziņoja, ka Philips Lighting akcijas kotēs par 20 eiro gabalā, cerot kopumā šajā IPO iegūt 750 miljonus eiro.

Philips 2014.gadā pavēstīja, ka vēlas uzņēmumu sadalīt divās daļās, atdalot medicīnas aprīkojuma un spuldžu ražošanas biznesu.

Philips dibināts 1891.gadā, un tas gadiem ilgi specializējās spuldžu un vēlāk televizoru ražošanā. Taču pēdējā desmitgadē uzņēmums dažādojis darbību, ražojot arī medicīnas aprīkojumu.

Nīderlandes elektronikas kompānija Philips piektdien paziņoja, ka plānotais darījums, kurā bija paredzēts pārdot gaismas diožu (LED) un automašīnu spuldžu ražošanas struktūrvienību Lumileds Ķīnā bāzētajam investīciju fondam GO Scale Capital, ticis atcelts, ņemot vērā ASV regulatoru paustās bažas.

Plānotā darījuma summa veidoja 2,8 miljardus dolāru.

Abi uzņēmumi nav spējuši pārliecināt ASV Ārvalstu investīciju komisiju, lai tā apstiprina šo darījumu, norāda "Philips", piebilstot, ka kompānija jau meklē jaunu pircēju šai struktūrvienībai.

Philips komisijas paustās bažas nodēvējis par negaidītām.

Par Lumileds pārdošanu GO Scale Capital tika paziņots pērnā gada martā.

Philips 2014.gadā pavēstīja, ka vēlas uzņēmumu sadalīt divās daļās, atdalot medicīnas aprīkojuma un spuldžu ražošanas biznesu.

Philips dibināts 1891.gadā, un tas gadiem ilgi specializējās spuldžu un vēlāk televizoru ražošanā. Taču pēdējā desmitgadē uzņēmums dažādojis darbību, ražojot arī medicīnas aprīkojumu.

Nīderlandes elektronikas kompānija Philips otrdien paziņoja, ka pārdod vairākuma akciju daļu gaismas diožu (LED) un automašīnu spuldžu ražošanas struktūrvienībā Ķīnā bāzētajam investīciju fondam GO Scale Capital.

Darījuma summa veido 2,8 miljardus dolāru (2,5 miljardus eiro) un tas paredz, ka GO Scale Capital iegādāsies 80,1% struktūrvienības akciju.

Pēc šī darījuma, kuru paredzēts pabeigt šā gada trešajā ceturksnī, Philips īpašumā saglabāsies 19,9% struktūrvienības akciju.

Savukārt jaunās kompānijas nosaukums būs Lumileds.

«Mēs esam pārliecināti, ka kopīgi ar GO Scale Capital uzņēmums Lumileds var turpināt attīstīties, piesaistīt vairāk klientu un palielināt darbības apjomu kā neatkarīga kompānija,» norāda Philips.

Philips pērn paziņoja, ka vēlas uzņēmumu sadalīt divās daļās, atdalot medicīnas aprīkojuma un spuldžu ražošanas biznesu.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

No jauna izgudrota LED spuldzīte - šī gaismas avota versija aprīkota ar WiFi, spēj degt vairākās krāsās, taupa enerģiju, kā arī var tikt regulēta ar iPhone vai Android viedtālruņu lietojumprogrammām, vēsta kickstarter.com.

Jaunizgudrotās LIXF spuldzītes var lietot «parasto» spuldžu vietā, papildus iPhone vai Android operētājsistēmas viedtālrunī lejplādējot spuldzītei atbilstošo lietojumprogrammu, ar kuru var regulēt gaismas avota spilgtumu, krāsu, radīt pakāpenisku spuldzes spilgtuma palielināšanos vai samazināšanos, imitējot saullēktu un saulrietu, uzstādīt automātisku spuldzes ieslēgšanos un izslēgšanos. Tajā pašā laikā darbojas arī manuālie, sienā iestrādātie gaismas slēdži.

Izmantojot lietojumprogrammu, spuldzes apgaismojumu iespējams pieskaņot mūzikas ritmam.

Patlaban lietotnes LIFX App bez maksas var lejuplādēt App Store un Google Play veikalos, un izstrādātāji norāda, ka viņu plānos ir radīt arī Windows, Mac un Linux lietojumprogrammas.

Kompānija Philips nākusi klajā ar spuldzēm, kuras iespējams pilnībā kontrolēt ar viedtālruņa palīdzību. Apgaismes ierīces būs pieejamas ekskluzīvi tehnoloģiju kompānijas Apple veikalos Apple Store. To tirdzniecība sāksies ar 30. oktobri.

Philips Hue LED sistēma darbojas izmantojot Wi-Fi bezvadu tīklu. Ar viedtālruņa palīdzību iespējams tās ieslēgt, izslēgt, mainīt spuldžu spilgtumu un krāsu.

Trīs spuldzīšu komplekts kopā ar ierīci, kas tās pievieno bezvadu maršrutētājam, maksā 199 ASV dolārus. Katra atsevišķa spuldzīte maksā 59 ASV dolārus. Apgaismes sistēmu iespējams «darbināt» ar iOS un Android viedtālruņu palīdzību.

Philips uzsver, ka spuldzītes lietotājiem ļaus izbaudīt lasīšanu, atpūtu vai palīdzēs vienkārši radīt noskaņu.

«Sistēma ļauj saglabāt jūsu uzstādījums, kurus var izmantot vēlāk – piemēram, spožāka gaisma, kad bērni pilda mājasdarbus, pieklusināta gaisma, kad tie aizgājuši gulēt. Tāpat iespējams sistēmu uzstādīt, lai tā ieslēdz spuldzes noteiktos laikus,» klāstīja Philips pārstāvji.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

TOP 30 pārtikas ražotāji pērn apgrozījuši 784 miljonus latu. Salīdzinot ar 2007. gadu, kad lielākie pārtikas ražotāji apgrozīja 710 milj.Ls, tas ir par 10 % vairāk, liecina Db apkopotie dati par lielāko pārtikas ražotāju darbības rezultātiem pērnajā gadā.

Tomēr TOP 30 slieksnis pieaudzis tikai par 440 tūkst.Ls, sasniedzot 10.8 milj.Ls, kas liecina, ka lielākie pieauguma radītāji atrodas saraksta vidusdaļā.

Jāatzīmē trīs jaunpienācēji TOP — SIA Fazer maiznīcas, rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks, kura iespaidīgais 81 % apgrozījuma pieaugums ļāvis iegūt TOP 29. vietu, un SIA Berlat grupa, kas ražo alkoholiskos dzērienus un kura apgrozījums audzis par 7 %, pērn sasniedzot 10.8 milj. Ls. Iecavnieka direktors Dainis Lagzdiņš skaidroja, ka uzņēmumam pērn pieauga saražotās produkcijas realizācija, tāpat būtiski pieaudzis malto linu sēklu un linu eļļas eksports uz Lietuvu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2009. gada novembrī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 305.2 milj. latu. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 11.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%. Lielākie pieaugumi bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 23.7%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 23.6%, apģērbu ražošanā - par 22.5%.

Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 26.8%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8.7%. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2.4%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.1%, apstrādes rūpniecībā – par 2.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,8% un importa – par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportējusi preces 839,6 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 1,040 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,7%.

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 10,1 miljoniem eiro jeb 15,7%. Lielākais kritums bija vērojams eksportā uz Uzbekistānu – par 5,9 miljoniem eiro jeb 75,6% (galvenokārt samazinājies eksports medikamentiem mazumtirdzniecībai), uz Somiju par 4 miljoniem eiro jeb 92,8% (galvenokārt samazinājies biodīzeļa un tā maisījumu izvedums).

Savukārt imports samazinājās par 8,9 miljoniem eiro jeb 7,3% - no Ungārijas par 4,2 miljoniem eiro jeb 51,3%, no Lietuvas par 3,2 miljoniem eiro jeb 16,8% (galvenokārt samazinājies ievedums medikamentiem mazumtirdzniecībai).

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Būvdarbu dēļ šonedēļ pārrauti jau trīs gāzes vadi, Jelgavā pēc avārijas evakuēti 20 cilvēki un gāzes padeve pārtraukta 10 mājām.

«Šodien Jelgavā pārrautais gāzesvads ir trešā situācija šonedēļ, kad, veicot būvdarbus uz ceļa, tiek pārrauts gāzesvads. Būvfirma pārrāva ar ekskavatoru gāzesvadu, lai arī drīkstēja rakt tikai ar lāpstu. Rezultātā tika evakuēti blakus esošās mājas iedzīvotāji un pārtraukta dabasgāzes padeve 10 mājām,» Db.lv informēja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Šis ir Jelgavā jau otrais gāzes vadu bojājums vienas nedēļas laikā. Pirmdien Jelgavā būvniecības uzņēmums veica caurteku izbūvi un veica divus būtiskus pārkāpumus: veica darbus bez Latvijas gāzes speciālista klātbūtnes un raka ar ekskavatoru, kur tas nebija pieļaujams. Dabasgāzes piegāde tika pārtraukta 58 klientiem, tai skaitā Jelgavas gaļas kombinātam. Par šo gadījumu Latvijas gāze vērsīsies policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norāda V. Makaris.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.