Tirdzniecība un pakalpojumi

Pabeigs Neldas pārņemšanu

,08.06.2009

Jaunākais izdevums

Šomēnes Rīgā tiks atvērti trīs jauni IKI veikali un tādējādi noslēgsies šā gada martā uzsāktā veikalu tīkla Nelda pārņemšana.

Veikalu tīklā Nelda bija 17 veikali Rīgā un Salaspilī, no kuriem 14 iekļauti IKI veikalu tīklā, bet 3 veikali – Cento tīklā.

Kā informē SIA Palink, 9. jūnijā apmeklētājiem durvis vērs IKI veikals Ziepniekkalnā, 13. jūnijā tiks atvērts IKI veikals Iļģuciemā, bet 16. jūnijā pirmos apmeklētājus gaidīs IKI veikals Vecmīlgrāvī. Šajos veikalos tiks nodrošinātas vairāk kā 190 darbavietas. Kopumā 17 bijušo Nelda veikalu renovācijā un iekļaušanā IKI un Cento veikalu tīklos šogad ieguldījis 4.2 miljonus latu.

Pēc Neldas pārņemšanas IKI veikalu tīklā būs 32 veikali, no kuriem 17 veikali atrodas Rīgā, bet 14 veikali – Latvijas reģionos. Savukārt Cento veikalu tīklā būs 27 veikali, no kuriem seši atrodas Rīgā, bet Latvijas reģionos – 21 veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

IKI atklās pirmo renovēto Neldas veikalu

,27.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt Rīgā Čaka ielā tiks atklāts renovētais Neldas veikals, ko pārņēmis IKI.

Lai iekārtotu veikalu, telpās, kuru kopējā platība ir 660m2 veikti renovācijas darbi. Veikalā tiks nodrošinātas 24 darba vietas.

SIA PALINK Mārketinga daļas vadītāja Indra Svikle pastāstīja, ka šis ir pirmais no bijušajiem Nelda veikaliem, kas pēc modernizācijas tiek iekļauts IKI veikalu tīklā. Kopumā Latvijā patlaban ir 18 IKI veikali.

Db jau vēstīja, ka marta sākumā PALINK valdes loceklis Marsels Harašti (Marcel Haraszti) paziņoja par mazumtirdzniecības veikalu tīkla Nelda pārņemšanu. Neldas veikalus tīklos IKI un Cento plānots iekļaut līdz šā gada jūlija vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas pārņemšanas izmeklēšana tuvāko mēnešu laikā netiks pabeigta.

Tā intervijā Latvijas Radio atzina ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Einars Repše lūdza Ģenerālprokuratūru pārbaudīt Parex bankas pārņemšanas apstākļus. Šādu lēmumu Repše pieņēma, atsaucoties uz sabiedrībā izskanējušajām bažām par bankas pārņemšanas likumību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis nepiekrīt, ka Parex pārņemts valstij neizdevīgākajā veidā

Madara Fridrihsone, Db,02.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nepiekrītu, ka mēs apzināti vai neapzināti būtu pārņēmuši a/s Parex banku valstij neizdevīgākajā veidā,» to šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis, kura vadītā valdība pieņēma lēmumu par Parex bankas pārņemšanu.

Viņš uzsvēra, ka pārņemot Parex banku Latvijas valdība ir pildījusi Eiropas komisijas jau iepriekš pieņemtu, lēmumu, ka nav pieļaujama neviena tā dēvētās sistēmas bankas maksātnespēja ES dalībvalstīs, ko arī esot izdevies nodrošināt.

Jau vēstīts, ka Valsts Kontroles ziņojumā par a/s Parex Banka pārņemšanu pausts, ka bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet gan tās akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs.

Valsts Kontrole I. Godmaņa valdībai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārmet arī to, ka pēc Parex Bankas pārņemšanas nekavējoties netika noteikti līdzekļu izņemšanas ierobežojumi, kā arī norāda, ka pastāv risks, ka valsts nevarēs atgūt noguldījumus, kas a/s Parex Banka tika iepludināti, lai nodrošinātu bankas likviditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lūdz uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm

Lelde Petrāne,13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva ir iesniegušas iesniegumus tiesībsargājošajām institūcijām ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu saistībā ar reiderismu uzņēmumā Olainfarm, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu.

Par to liecina ceturtdien izplatīts paziņojums.

Nika Saveļjeva un Signes Balderes-Sildzedzes meita Anna Emīlija Maligina ir 2017. gada decembrī mirušā Valērija Maligina mantinieces, kam katrai pieder viena trešā daļa no kopējā mantojuma, tostarp akcijas a/s Olainfarm.

Iesniegumos izteikts aicinājums aizsargāt uzņēmuma, akcionāru un mantinieču intereses, jo pēdējo dienu notikumi akciju sabiedrībā Olainfarm liecinot par ļaunprātīgu un negodprātīgu kontroles pārņemšanu pār šo uzņēmumu. «Prettiesiskā ceļā a/s Olainfarm vadībā ir nonākušas personas ar apšaubāmu reputāciju un kriminālu sodāmību Latvijā, kuri neslēpj savas iespējas ar koruptīvām metodēm ietekmēt tiesas un izmeklēšanas institūcijas. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmuma kontroles pārņemšanas mērķis ir tā aktīvu izvešana un uzņēmuma atsavināšana kādai trešajai ieinteresētai pusei par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu,» uzsvērts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Parex banka valstij vajadzēja pārņemt jebkurā gadījumā un veids, kā tas tika izdarīts, ir vienkārši izcils — šādi apgalvojumi no tiem cilvēkiem, kas atradās valdībā pērnā gada rudenī, ir dzirdami laiku pa laikam, faktiski nepieļaujot iespēju, ka šajā procesā varētu tikt pieļautas kļūdas.

Tātad valdība ļoti labi zināja, ka šīs bankas glābšana kļūs par vienu no ekonomiskās krīzes Latvijā stūrakmeņiem. Citiem vārdiem sakot, 2008. gada 8. novembra vakarā konkrēti cilvēki ar savu lēmumu par Parex bankas pārņemšanu bija nolēmuši visus nodokļu maksātājus iedzīt parādu jūgā vismaz viena miljarda latu apmērā. Taisnības labad gan jāatzīst, ka laikam gan ir faktori, ko tābrīža valdība tomēr nezināja. Pirmkārt, nav noslēpums, ka Parex vispirms tika pārņemts, bet tikai pēc tam tajā veica auditu. Grūti iedomāties situāciju, kad kāds privātais investors pirktu šādu «kaķi maisā», taču politiķi jau nerīkojas ar savu, bet gan nodokļu maksātāju naudu, un tāpēc tiem ir maza rūpe par attiecīgo ieguldījumu pamatotību. Otrkārt, neoficiāla, bet gana droša informācija liecina, ka tā laika finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) Parex bankas pārņemšanas līgumu nav lasījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijā esošās LPP/LC deputātu pieprasījumu premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks) par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s Parex Banka pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem.

LPP/LC deputāts Oskars Kastēns, skaidrojot, kādēļ visiem ar bankas pārņemšanu saistītiem dokumentiem jābūt pieejamiem sabiedrībai, norādīja, ka tādējādi cilvēki varētu uzzināt, kuras institūcijas ir atbalstījušas a/s Parex Banka pārņemšanu un kādēļ bankas pārņemšana notikusi tieši tā, kā tā notika.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Db rīcībā esošiem protokoliem, Parex Bankas pārņemšanas brīdī ministriem jau bija zināms, ka bankas glābšanā ieguldāmās summas var sasniegt miljardu latu. Protokoli arī liecina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ierosinājusi a/s Parex Banka noteikt noguldījumu izņemšanas ierobežojumus jau ar 2008. gada 11. novembri, bet pret to iebildis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklējot kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, ko saistībā ar Parex pārņemšanu pieļāvušas amatpersonas, ceļu uz prokuratūru sākuši mērot arī pašreizējās valdības ministri, kuri pērn novembrī darbojās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā.

Pavēstes ierasties uz prokuratūru saņēmuši vairāki pašreizējās valdības locekļi, piemēram, šodien uz prokuratūru sniegt liecības dodas tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), savukārt nākamajā nedēļā ceļu pie izmeklētājiem mēros satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), raksta diena.lv.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, zavā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina publiskot Parex bankas pārņemšanas līgumu

,24.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu iespēju publiskajā telpā sniegt objektīvu informāciju par a/s Parex banka pārņemšanu, Finanšu ministrija rosina publiskot bankas pārņemšanas līgumu.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis nosūtījis vēstuli bijušajiem Parex bankas akcionāriem V. Karginam un V. Krasovickim ar aicinājumu piekrist Parex bankas pārņemšanas līguma jeb Ieguldījuma līguma publiskošanai.

Patlaban Parex bankas pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot gadījumus, kad to nosaka likums, LR valdības rīkojums vai jebkuri citi piemērojamie noteikumi. Lai nodrošinātu sabiedrību ar pilnīgu informāciju par Parex bankas pārņemšanu, FM uzskata, ka šo līgumu nepieciešams publiskot.

Jau iepriekš ziņots, ka 2008. gada 10. novembrī tika parakstīts līgums par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju tika nodotas valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MK mājaslapā pieejami visi lēmumi par Parex

,12.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta mājas lapā izveidota sadaļa, kurā apkopoti vispārpieejamie Ministru kabineta sēdes lēmumi saistībā ar a/s Parex banka pārņemšanas procesu.

Visi lēmumi pieejami šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/111109-protokollemumi-Parex-parnemsana/

Jau ziņots, ka prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu par Parex bankas pārņemšanu. Tas uzsākts 16.oktobrī un zināms, ka tuvāko nedēļu laikā uz prokuratūru būs jādodas visiem I. Godmaņa valdības ministriem.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa,10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta ar foto: Uz Liepājas šosejas satiksme pār Lielupi novirzīta pa pagaidu tiltu

Dienas Bizness,14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigta pagaidu tilta būvniecība pār Lielupi uz Liepājas šosejas (A9) un pār to jau ir novirzīta satiksme, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar Liepājas šosejā notiek vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 71 km kopgarumā, tai skaitā arī diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu Apšupē.

Tagad tiltu būvnieki SIA Tilts un SIA Viadukts sākuši paša Lielupes tilta rekonstrukciju. Tā ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Šos darbus pabeigs kopā ar seguma atjaunošanu posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km), to veic SIA Saldus ceļinieks un pabeigs nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirgotāji nākamā gada pirmo pusi prognozē sarežģītu, vienlaikus cerot izvairīties no graujošiem rezultātiem.

Nākamo gadu prognozējam līdzīgu kā šī gada otro pusi – gaidāms, ka arī statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu nebūs vairs tik graujoši kā šogad, uzsver SIA ELVI Grupa Sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne.

Gada laikā nācies arī piemēroties jaunajām pircēju paradumu tendencēm, piedāvājot daudz vairāk akciju un atlaižu. To, ka šis solis būs jāveic arī nākamgad, Db apliecināja lielākais mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais Db jau norādīja, ka akciju īpatsvars kopējā apgrozījumā dubultojies, tas pieaug visos veikalos – īpaši reģionos. Rimi Latvia vadītājs atzīst, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta produktiem, kas ir pieprasītāki un šis process acīmredzot, turpināsies arī nākamgad. Db jau vēstīja, ka tirgotāji paredz - situācija mazumtirdzniecībā varētu stabilizēties nākamā gada otrajā pusē. Tiesa, izskanēja arī prognoze, ka gada pirmo pusi ne visi var izturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijā populārais biznesa medijs seznamzpravy.cz šonedēļ vēsta par trillera cienīgajiem notikumiem Rīgā, kad Latvijas policija aizturējusi čehu firmas Black Duck Invest pārstāvjus, kuri mēģinājusi pārņemt savās rokās vienu no vispazīstamākajām Latvijas uzņēmumiem Olainfarm.

Portāls seznamzpravy.cz vēsta, ka čehi Latvijā atkal ir skandāla galvenās personas. Pēc 2018. gada korupcijas lietas, kas bija saistīta ar Plzeņas uzņēmuma Škoda Transportation piegādēm, čehu uzņēmēji ir atkal nokļuvuši Latvijas policijas redzeslokā. Šoreiz runa ir par farmācijas uzņēmuma Olainfarm pārņemšanu, kura akcijas tirgo Nasdaq Nordic biržā, un tirgus kapitalizācija ir nepilni trīs miljardi CZK, un tas ir Latvijas lielāko uzņēmumu vidū.

Medijs norāda, ka Čehijas sabiedrība Black Duck Invest ir izmantojusi strīdus starp Olainfarm mantiniekiem un mēģinājusi atpirkt 42,56% akciju paketi, ko pārvadīja sabiedrība Olainfarm. Kā uzskata Latvijas masu informācijas līdzekļi, aiz firmas Black Duck Invest stāv Čehijas miljardieris un bijušais uzņēmuma Škoda Transportation līdzīpašnieks Tomāšs Krseks (Tomáš Krsek). Firmas vadībā figurē Krseka līdzstrādnieks Voitehs Kačena (Vojtěch Kačena).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Repše: Kas es tāds esmu, lai vērtētu Parex Bankas pārņemšanu?

Madara Fridrihsone, Db,28.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kas es tāds esmu, lai viņus vērtētu?» komentējot Valsts kontroles atzinumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas rīcību a/s Parex Banka pārņemšanas procesā, žurnālistiem šodien sacīja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

Vienlaikus finanšu ministrs atgādina, ka situācija laikā, kad tika lemts par Parex Bankas pārņemšanu, bija kritiska un bankas pārņemšanai bija jānotiek ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

UBS ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 260 miljonu eiro zaudējumiem

LETA--AFP,06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra sākusi vertēt, vai amatpersonas pieļāvušas kļūdas, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un tās pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK argumenti nekādi nemaina VK secinājumus par Parex pārņemšanu. Tā pēc Db lūguma komentēt Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, kas nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu, minēja Valsts kontroles (VK) vadītāja Inguna Sudraba.

Viņa norādīja, ka VK jebkurā revīzijas procesā ļoti rūpīgi izvērtē visu pieejamo informāciju un uzklausa atbildīgo iestāžu viedokli, taču to nevar mainīt bez atbilstošiem revīzijas pierādījumiem. I. Sudraba informēja, ka revīzijas ziņojuma saskaņošanas procesā VK ņēma vērā visus FKTK argumentus, atsevišķiem argumentiem VK nepiekrita, bet pārējie nebija būtiski un neietekmēja VK izdarītos secinājumus. Tomēr VK nevar sniegt pilnīgu informāciju un pretargumentus FKTK viedoklim, jo vairākus VK iesniegtos informācijas avotus Finanšu ministrija, Latvijas Banka (LB) un pati FKTK ir klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TM turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju atsavināšanai

LETA,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu reiderisms: kā nepieļaut sava uzņēmuma nokļūšanu citu rokās

Mārtiņš Bunkus, zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators,11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā «uzņēmēju» lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs arī nav retums, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Pats termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par «balto» reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un «melno» reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par «balto» jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu, un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru