Spānijas banku gigants Banco Santander trešdien paziņojis, ka maksās 2,5 miljardus ASV dolāru par Bank of America piederošo 24,9% lielo Grupo Financiero Santander, kas zināma arī kā Banco Santander Mexico, daļu, ziņo MarketWatch.

Tas palielinās Banco Santander daļu Meksikas vienībā līdz 99,9%.

Darījumu plānots noslēgt 2010.gada trešajā ceturksnī.

Saskaņā ar Santander sniegto informāciju Banco Santander Mexico ir trešā lielākā finanšu grupa šajā valstī.

2003.gadā Bank of America 24,9% daļu no Santander iegādājās par 1,6 miljardiem ASV dolāru.

Spānijas vadošā aizdevēja Santander vadītājam Spānijas Augstākā tiesa liegusi strādāt par baņķieri trīs mēnešus, ziņo Reuters. Šāds lēmums saistīts ar notikumiem pagātnē.

Ceturtdienas Augstākās tiesas lēmums attiecībā uz 68 gadus veco vadītāju Alfredo Saenzu esot kulminācija ilgstošai lietai par nepatiesām apsūdzībām pret parādniekiem, kad viņš bija Santander piederošās bankas Banesto priekšsēdētājs 1994.gadā.

Saskaņā ar Santander izplatīto informāciju Saenzs pārsūdzēs aizliegumu. Banka arī paudusi pārliecību, ka viņš turpinās vadīt eirozonas lielāko aizdevēju. Pie Santander «stūres» Saenzs ir jau deviņus gadus.

Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā samazinājusies Santander akciju vērtība, bet analītiķi uzskata, ka kritums vairāk saistīts ar Spānijas reitinga pazemināšanu no reitingu aģentūras Moody's puses.

Viena no Eiropas lielākajām bankām Santander gada otrajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 1,05 miljardu eiro apmērā, kas bijis ievērojams kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad finanšu iestāde attiecīgu periodu noslēdza tikai ar 123 miljonu eiro lielu peļņu.

Savukārt gada pirmo pusgadu Spānijā bāzētā Santander noslēgusi ar 2,25 miljardu eiro lielu peļņu, kas bijis gandrīz tikpat daudz, cik aizvadītajā gadā kopumā.

Pērn bankas peļņu ievērojami samazināja zaudējumi Spānijas nekustamo īpašumu tirgū, kurā sabrukumu izraisīja valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Pērn Santander bija spiesta arī norakstīt 19 miljardus «sliktajos kredītos».

Rezultātus gan aptumšojusi situācija Brazīlijā – Santander lielākajā tirgū Latīņamerikā, kur samazinājušies bankas izsniegto kredītu apjomi. Investori pauduši bažas, ka nestabilā ekonomikas atveseļošanās Brazīlijā varētu ietekmēt arī banku. Kopumā Latīņamerikā Santander peļņa šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu laikposmu, samazinājusies par 16%.

Eirozonas lielākās banka - Spānijas «Banco Santander» - pēc konkurenta «Banco Popular» pārņemšanas īstenotu restrukturizācijas pasākumu ietvaros likvidēs 1100 darbvietas, otrdien paziņoja arodbiedrības.

«Santander» vienošanos par «Banco Popular» iegādi panāca šā gada jūnija sākumā, paredzot banku nopirkt par simbolisku cenu viena eiro apmērā, lai palīdzētu novērst tās bankrotu.

Tajā laikā «Santander» aplēsa, ka restrukturizācijas pasākumi pēc bankas pārņemšanas izmaksās 1,3 miljardus eiro.

«Santander» uz septembra beigām pasaulē bija gandrīz 201 000 darbinieku, bet pirms pārņemšanas «Banco Popular» nodarbināja aptuveni 11 000 cilvēku.

Divas vadošās kredītreitingu aģentūras samazinājušas dažu Spānijas lielāko banku reitingus. Tas darīts, atsaucoties uz Spānijas ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, ziņo BBC.

Standard & Poor's (S&P) paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Fitch pavēstījusi, ka pazemina sešu banku reitingus. Fitch pirmdien samazināja trīs Spānijas reģionu kredītreitingus. Aģentūra Astūrijas, Kantabrijas un Madrides kredītreitingus samazinājusi no AA uz AA-, nosakot tiem negatīvu nākotnes perspektīvu. Fitch pagājušajā nedēļā pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-.

S&P norādījusi, ka tās rīcības pamatā ir «sarežģītāka nekā iepriekš gaidīts makroekonomiskā un finansiālā vide Spānijā».

Spānijas banka "Santander" paziņojusi arodbiedrībām, ka valstī plāno likvidēt 4000 darbavietu, pavēstījusi arodbiedrība CCOO.

Tikmēr vēl kāds situāciju labi pārzinošs informācijas avots norāda, ka darbavietu likvidēšana galvenokārt saistīta ar internetbankas pakalpojumu strauju pieaugumu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

"Santander" jau pērn paziņoja, ka nākamajos divos gados vēlas samazināt izdevumus par 1,2 miljardiem eiro gadā.

Vienlaikus banka pavēstīja par plāniem četros gados investēt vairāk nekā 20 miljardus eiro digitālā transformācijā.

"Santander" šīgada pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar deviņu miljardu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt skaidrojami ar pandēmijas negatīvo ietekmi.

Spānijas bankām, kurām steidzami jāsamazina ar īpašumu nodrošinātais parādu apjoms, pieder faktiski «nepārdodami» īpašumi 30 miljardu eiro (aptuveni 41 miljarda ASV dolāru) apjomā, atsaucoties uz Banco Santander SA riska konsuktantu un pieciem citiem aizdevējiem, vēsta Bloomberg.

«Esmu patiešām nobažījies par mazajām un vidējām bankām, kuru 100% biznesa atrodas Spānijā, un kuras bāzētas nekustamā īpašuma izaugsmē,» stāsta Pablo Kantoss (Pablo Cantos), Madridē bāzētās konsultantu kompānijas MaC Group partneris. «Es paredzu, ka Spānijā nākotnē paliks tikai četras lielas bankas,» viņš norāda.

Spānijas bankas 308 miljardus eiro izvietojušas nekustamā īpašuma aizdevumos, no kuriem aptuveni puse ir «problemātiski», ziņo Spānijas Banka (Bank of Spain). Centrālā banka pērn pieņēmusi stingrākus mērus, lai liktu aizdevējiem atlicināt vairāk rezervju, liekot drīzumā pārdot aktīvus tā vietā, lai gaidītu tirgus atlabšanu no četru gadu lejupslīdes.

Spānijas Banco Santander un BBVA varētu tikt atzītas kā divas «veselīgākās» bankas Eiropā, kad Eiropas Savienība tuvākajās nedēļās publicēs tā saukto stresa testu rezultātus. Analītiķi prognozē, ka starp vājākajām varētu būt Vācijas biržā nekotētās bankas, ziņo MarketWatch.

ES līderi ceturtdien vienojās publicēt testu rezultātus ne vēlāk kā jūlija otrajā pusē. Spānijas Bankas vadītājs pirms tam norādīja, ka viņš publiskos rezultātus par Spānijas bankām, neraugoties uz to, vai tiks panākta ES līderu vienošanās.

Testu mērķis ir novērtēt, vai banku bilances ir pietiekami spēcīgas, lai tiktu galā ar vēl vienu krasu situācijas pasliktināšanos ekonomikā.

Spānijas prese, atsaucoties uz avotiem valdībā, informējusi, ka Santander un BBVA varētu būt spēcīgākās no lielākajām Eiropas bankām, bet analītiķu domas par stresa testiem dalās.

UBS analītiķis Alastērs Raians norādījis, ka testi nav brīnumlīdzeklis un kopumā par tiem izteicies skeptiski.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Itālijas lielākās bankas pēc tirgus vērtības Eiropā neierindojas augstāk par devīto vietu, taču ir viena «disciplīna», kurā tās ir pārliecinošas uzvarētājas, proti, Itālijā banku aplaupīšanu gadījumi veido aptuveni pusi no visām banku laupīšanām Eiropas Savienībā (ES), ziņo Bloomberg.

Pērn Itālijā notikušas 1 744 banku laupīšanas, kas ir par sešām reizēm vairāk nekā Vācijā un par 20 reizēm vairāk nekā Lielbritānijā, liecina banku apvienības FIBA dati. 2009. gadā Itālijā izdarīto banku laupīšanu rezultātā valsts finanšu institūcijas zaudējušas 36,8 miljonus eiro.

Piemēram, Itālijas bankai Intesa Sanpaolo SpA mājas tirgū ir 5 921 filiāle, kas ir divreiz vairāk nekā BNP Paribas SA Francijā un par aptuveni 1 000 vairāk nekā Spānijas bankai Banco Santander SA.

Itālijas bankas cīnās ar banku aplaupītājiem, ik gadu šim mērķim tērējot aptuveni 700 miljonus eiro, iegādājoties banku aizsardzības aprīkojumu, to skaitā video novērošanas kameras un signalizācijas.

Starptautiskā reitingu aģntūra Standard&Poor's (S&P) pazeminājusi deviņām Spānijas bankām piešķirtos reitingus. Savu lēmumu aģentūra saista ar iepriekš notikušo Madrides kredītreitinga samazināšanu.

S&P reitingu samazinājusi bankām BBVA, Banco Sabadell, Ibercaja, Kutxbank, Banca Civica, Bankinter, kā arī bankai Santander un tās struktūrvienībai Banesto. Tāpat reitings samazināts Lielbritānijas Barclays Spānijas filiālei, vēsta Reuters.

Iepriekš S&P par divām pakāpēm samazināja Spānijai piešķirto reitingu un brīdināja par valstij draudošiem riskiem. Aģentūra Spānijas kredītreitingu samazināja par divām pakāpēm līdz BB+ un noteica tam negatīvu nākotnes perspektīvu. Tāpat S&P akcentēja, ka augstās recesijas dēļ valsts reitingi var turpināt krist uz leju.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Darbavietu samazināšana Lielbritānijas bankā Royal Bank of Scotland pārvēršas šausmu stāstā, paziņojusi arodbiedrība Unite. Kopš daļējas nacionalizācijas kopējais bankas atlaisto darbinieku skaits Lielbritānijā pārsniedzis 20 tūkstošus, vēsta telegraph.co.uk.

Paziņojumā personālam Lielbritānijā Royal Bank of Scotland vakar informējusi, ka atlaiž vēl 3500 darbiniekus, kā rezultātā kopējais Lielbritānijā bāzēto atlaisto darbinieku skaits jau sasniedzis 20 600.

Darbinieku arodbiedrība Unite darbinieku atlaišanu raksturojusi ar vārdiem «šausmu stāsts» Lielbritānijai un norādījusi, ka ir sašutusi par bankas rīcību, jo pirms neilga laika tā paziņoja par pirmā pusgada peļņu.

«Tikai pirms trim nedēļām darbinieki bija priecīgi, dzirdot par 1,1 miljarda mārciņu pusgada peļņu, bet šodien tūkstošiem no viņiem tiek pateikts, ka viņiem bankā nav nākotnes,» sacījis Unite pārstāvis Robs Makgregors (Rob MacGregor).

Spānijai nav tūlītēju plānu lūgt Eiropas savienības finanšu palīdzību bankām, un Madride gaidīs neatkarīga kredītiestāžu audita rezultātus, pirms lems par noteiktu soļu speršanu, atsaucoties uz valsts ekonomikas ministru Luisu de Guindosu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka Spānija lūgs Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību, lai atbalstītu savas bankas. Otrdien Spānijas budžeta ministrs Kristobals Montoro (Cristobal Montoro) intervijā Onda Cero radiostacijai pavēstīja, ka starptautiskie tirgi Madridei ir slēgti, tādējādi uzbangojot satraukumu, ka valsts pievienosies Grieķijai, Portugālei un Īrijai un kļūs par starptautiskās palīdzības lūdzēju.

K. Montoro ( norādīja, ka Spānijas banku glābšanas izmaksas varētu sasniegt pat 90 miljardus eiro, taču pilna apmēra ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma neesot iespējama, jo Eiropas glābšanas fonda rīcībā ir tikai 440 miljardi eiro, bet Madrides parādi pārsniedz vienu triljonu, vēsta Euobserver.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Brazīlijas banku darbinieki šodien, 29. septembrī sākuši streiku. Viņus nepamierina Nacionālās banku federācijas (fedraban) ieteikums paaugstināt kredītiestāžu kalpotājiem algas tikai par 4,3%.

Plānotais paaugstinājums ir vienlīdzīgs inflācijas pieaugumam Brazīlijā, norāda Reuters. arodbiedrības bija pieprasījušas algas paaugstināt par 11%, kā arī palielināt sociālās garantijas. Pēc Fedraban paziņojuma arodbiedrības izsludināja beztermiņa streiku.

Streikā varētu iesaistīties ap 460 tūkstošiem banku darbinieku, no kuriem 130 tūkstoši strādā Sanpaulu.

Streiks skars arī lielākās valsts bankas - Banco do Brasil un Caixa Economica, komercbankas Itau-Unibanco un Bradesco. Nozīmīga tirgus daļa Brazīlijā ir arī ārvalstu kapitāla bankām Santander Brazil, HSBC un Citibank. Arī šo banku darbinieki piedalās streikā.

Pēc aģentūras Bloomberg miljardieru indeksa jaunākajiem datiem Spānijas Inditex lielākais akcionārs Amansio Ortega ar 39,5 miljardu dolāru vērtu privāto rocību kļuvis par bagātāko cilvēku Eiropā. Arī viņa modes veikalu kompānija Inditex, kuras zīmoli Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti un citi pazīstami arī Latvijā, šogad izcēlusies ar ievērojamu ekonomisko rādītāju kāpumu.

Galīcijas pilsētā Lakorunjā bāzētās kompānijas un tās ilggadējā vadītāja (A. Ortega aizgāja no amata pērn jūlijā, paturot 59% akciju) pašreizējo panākumu atslēga ir atkarības mazināšana no pašmāju tirgus. 2012. gada pirmajā ceturksnī šis jau tā pasaulē lielākais apģērbu pārdevējs pamanījies peļņu gada griezumā paaugstināt par 30%. Naudas izteiksmē tas, ieskaitot aprīli, ir 432 miljoni eiro.

Pašlaik Spānijas tirgus veido vien 22% Inditex apgrozījuma, bet 45% nāk no jaunattīstības ekonomikām. Lai gan visvairāk Inditex piederošo zīmolu veikalu aizvien ir Eioropā – vairāk nekā 4300, biznesa uzsvars aizvien vārāk tiek likts uz pārējo pasauli. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kompānijai 400 veikalu, Āzijā – gandrīz 900. Septembrī plānots Ķīnā atvērt arī interneta veikalu.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Trešdien akciju cenas pasaulē pieauga, MSCI World Index kāpjot līdz augstākajam līmenim vairāk nekā divu gadu laikā.

Cenām kāpt palīdz tirgus dalībnieku vidū valdošais optimisms, ka Eiropas Savienības līderi palielinās pūles, lai atrisinātu parādu krīzi.

MSCI World Index pieauga par 0,6% un kāpuma līderi bija bankas, jo Eiropas finanšu kompāniju kredītsaistību mijmaiņas līgumu cenas samazinājās.

Stoxx Europe 600 Index pieauga par 1%. Spānijas lielākā aizdevēja Banco Santander akcijas cenai palielinājās par 6,4%, bet Itālijas lielākās bankas UniCredit akcijas cena pieauga par 5,3%.

Tāpat palielinājās jaunattīstības akciju tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index – par 1,3%, pieaugot enerģētikas un izejmateriālu kompāniju akciju cenām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 28 Spānijas bankām piešķirtos kredītreitingus. Aģentūra norāda, ka banku reitingu samazināšanu ietekmējusi iepriekš veiktā Madrides kredītreitinga pazemināšana.

Reitingi tostarp samazināti Spānijas lielākajām bankām - Banco Santander's, Bankia, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria u.c.

Iepriekš Moody’s samazināja Spānijai piešķirto kredītreitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidroja ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.