Spānijas vadošā aizdevēja Santander vadītājam Spānijas Augstākā tiesa liegusi strādāt par baņķieri trīs mēnešus, ziņo Reuters. Šāds lēmums saistīts ar notikumiem pagātnē.

Ceturtdienas Augstākās tiesas lēmums attiecībā uz 68 gadus veco vadītāju Alfredo Saenzu esot kulminācija ilgstošai lietai par nepatiesām apsūdzībām pret parādniekiem, kad viņš bija Santander piederošās bankas Banesto priekšsēdētājs 1994.gadā.

Saskaņā ar Santander izplatīto informāciju Saenzs pārsūdzēs aizliegumu. Banka arī paudusi pārliecību, ka viņš turpinās vadīt eirozonas lielāko aizdevēju. Pie Santander «stūres» Saenzs ir jau deviņus gadus.

Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā samazinājusies Santander akciju vērtība, bet analītiķi uzskata, ka kritums vairāk saistīts ar Spānijas reitinga pazemināšanu no reitingu aģentūras Moody's puses.

Viena no Eiropas lielākajām bankām Santander gada otrajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 1,05 miljardu eiro apmērā, kas bijis ievērojams kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad finanšu iestāde attiecīgu periodu noslēdza tikai ar 123 miljonu eiro lielu peļņu.

Savukārt gada pirmo pusgadu Spānijā bāzētā Santander noslēgusi ar 2,25 miljardu eiro lielu peļņu, kas bijis gandrīz tikpat daudz, cik aizvadītajā gadā kopumā.

Pērn bankas peļņu ievērojami samazināja zaudējumi Spānijas nekustamo īpašumu tirgū, kurā sabrukumu izraisīja valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Pērn Santander bija spiesta arī norakstīt 19 miljardus «sliktajos kredītos».

Rezultātus gan aptumšojusi situācija Brazīlijā – Santander lielākajā tirgū Latīņamerikā, kur samazinājušies bankas izsniegto kredītu apjomi. Investori pauduši bažas, ka nestabilā ekonomikas atveseļošanās Brazīlijā varētu ietekmēt arī banku. Kopumā Latīņamerikā Santander peļņa šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu laikposmu, samazinājusies par 16%.

Eirozonas lielākās banka - Spānijas «Banco Santander» - pēc konkurenta «Banco Popular» pārņemšanas īstenotu restrukturizācijas pasākumu ietvaros likvidēs 1100 darbvietas, otrdien paziņoja arodbiedrības.

«Santander» vienošanos par «Banco Popular» iegādi panāca šā gada jūnija sākumā, paredzot banku nopirkt par simbolisku cenu viena eiro apmērā, lai palīdzētu novērst tās bankrotu.

Tajā laikā «Santander» aplēsa, ka restrukturizācijas pasākumi pēc bankas pārņemšanas izmaksās 1,3 miljardus eiro.

«Santander» uz septembra beigām pasaulē bija gandrīz 201 000 darbinieku, bet pirms pārņemšanas «Banco Popular» nodarbināja aptuveni 11 000 cilvēku.

Divas vadošās kredītreitingu aģentūras samazinājušas dažu Spānijas lielāko banku reitingus. Tas darīts, atsaucoties uz Spānijas ekonomikas perspektīvu pasliktināšanos, ziņo BBC.

Standard & Poor's (S&P) paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Fitch pavēstījusi, ka pazemina sešu banku reitingus. Fitch pirmdien samazināja trīs Spānijas reģionu kredītreitingus. Aģentūra Astūrijas, Kantabrijas un Madrides kredītreitingus samazinājusi no AA uz AA-, nosakot tiem negatīvu nākotnes perspektīvu. Fitch pagājušajā nedēļā pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-.

S&P norādījusi, ka tās rīcības pamatā ir «sarežģītāka nekā iepriekš gaidīts makroekonomiskā un finansiālā vide Spānijā».

Spānijas banka "Santander" paziņojusi arodbiedrībām, ka valstī plāno likvidēt 4000 darbavietu, pavēstījusi arodbiedrība CCOO.

Tikmēr vēl kāds situāciju labi pārzinošs informācijas avots norāda, ka darbavietu likvidēšana galvenokārt saistīta ar internetbankas pakalpojumu strauju pieaugumu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

"Santander" jau pērn paziņoja, ka nākamajos divos gados vēlas samazināt izdevumus par 1,2 miljardiem eiro gadā.

Vienlaikus banka pavēstīja par plāniem četros gados investēt vairāk nekā 20 miljardus eiro digitālā transformācijā.

"Santander" šīgada pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar deviņu miljardu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt skaidrojami ar pandēmijas negatīvo ietekmi.

Spānijas Banco Santander un BBVA varētu tikt atzītas kā divas «veselīgākās» bankas Eiropā, kad Eiropas Savienība tuvākajās nedēļās publicēs tā saukto stresa testu rezultātus. Analītiķi prognozē, ka starp vājākajām varētu būt Vācijas biržā nekotētās bankas, ziņo MarketWatch.

ES līderi ceturtdien vienojās publicēt testu rezultātus ne vēlāk kā jūlija otrajā pusē. Spānijas Bankas vadītājs pirms tam norādīja, ka viņš publiskos rezultātus par Spānijas bankām, neraugoties uz to, vai tiks panākta ES līderu vienošanās.

Testu mērķis ir novērtēt, vai banku bilances ir pietiekami spēcīgas, lai tiktu galā ar vēl vienu krasu situācijas pasliktināšanos ekonomikā.

Spānijas prese, atsaucoties uz avotiem valdībā, informējusi, ka Santander un BBVA varētu būt spēcīgākās no lielākajām Eiropas bankām, bet analītiķu domas par stresa testiem dalās.

UBS analītiķis Alastērs Raians norādījis, ka testi nav brīnumlīdzeklis un kopumā par tiem izteicies skeptiski.

Spānijas bankām, kurām steidzami jāsamazina ar īpašumu nodrošinātais parādu apjoms, pieder faktiski «nepārdodami» īpašumi 30 miljardu eiro (aptuveni 41 miljarda ASV dolāru) apjomā, atsaucoties uz Banco Santander SA riska konsuktantu un pieciem citiem aizdevējiem, vēsta Bloomberg.

«Esmu patiešām nobažījies par mazajām un vidējām bankām, kuru 100% biznesa atrodas Spānijā, un kuras bāzētas nekustamā īpašuma izaugsmē,» stāsta Pablo Kantoss (Pablo Cantos), Madridē bāzētās konsultantu kompānijas MaC Group partneris. «Es paredzu, ka Spānijā nākotnē paliks tikai četras lielas bankas,» viņš norāda.

Spānijas bankas 308 miljardus eiro izvietojušas nekustamā īpašuma aizdevumos, no kuriem aptuveni puse ir «problemātiski», ziņo Spānijas Banka (Bank of Spain). Centrālā banka pērn pieņēmusi stingrākus mērus, lai liktu aizdevējiem atlicināt vairāk rezervju, liekot drīzumā pārdot aktīvus tā vietā, lai gaidītu tirgus atlabšanu no četru gadu lejupslīdes.

Banco Santander SA ceturtdien brīdinājusi, ka tā šogad nesasniegs savu peļņas mērķi. Spānijas banku giganta trešā ceturkšņa tīrā peļņa sarukusi par 26%, vēsta The Wall Street Journal.

Otrais lielākais aizdevējs Eiropā pēc tirgus vērtības aiz HSBC Holdings PLC informējis, ka trešā ceturkšņa tīrā peļņa samazinājusies līdz 1,64 miljardiem eiro no 2,22 miljardiem eiro attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Banka norādījusi, ka tā trešajā ceturksnī rezervējusi 472 miljonus eiro kā uzkrājumu nedrošiem parādiem.

«Šī vienreizējā uzkrājuma dēļ 2010.gada peļņa būs mazāka nekā paredzēts,» banka norādījusi paziņojumā.

Tīrie procentu ienākumi trešajā ceturksnī pieauguši par 8,4% līdz 7,4 miljardiem eiro no 6,82 miljardiem eiro tajā pašā laika posmā pērn. Tos veicinājis kreditēšanas pieaugums Brazīlijā un Lielbritānijā.

LTV1 raidījums De facto pētījis, kam varētu būt interese iegādāties Parex banku, un secinājis, ka parādījies interesents, kurš līdz šim nav pārstāvēts Latvijas banku tirgū.

Kā norādīja raidījums, viens no iemesliem, kādēļ kādam varētu būt interese iegādāties Parex banku, ir ietekmes palielināšana jau apgūtā tirgū. Līdz šim par Parex bankas iegādi esot interesējusies gan Swedbank, gan DnB NORD, gan Nordea. Taču figurē arī Latvijas banku tirgū nepārstāvētā Spānijas banka - Santander, kas turpina agresīvi izplesties Eiropā.

Santander pārstāvis, līdzīgi kā citu minēto interesentu pārstāvji, jebkādus komentārus sniegt atteicies.

Pagaidām gan sarunas esot apstājušās pie tā, ka valsts nespēj sniegt sīkāku informāciju par iespējamo darījumu.

Pasaulē kopējās investīcijas zaļajā enerģijā pērn saruka par 11% līdz 245 miljardiem ASV dolāru, savukārt bankas ir atradušas jaunu iespēju – finansēt, konsultēt un organizēt atjaunojamās enerģijas investīciju kompāniju sākotnējo publisko piedāvājumu, raksta Bloomberg.

Šie uzņēmumi aug, iegādājoties saules, vēja un citas spēkstacijas, kas piegādā enerģētiku kompānijām saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Kopš 2013.gada tās spējušas piesaistīt vairāk nekā 3,8 miljardus dolāru.

Ņemot vērā ieguldīto darbu šīs nozares paplašināšanā, Bloomberg Markets izveidojis pasaules zaļāko banku sarakstu.

Investoriem patīk šīs kompānijas, jo komunālo pakalpojumu sniedzēji tām maksā stabilus maksājumus par elektrību, ko ražo ar saules un vēja spēkstacijām.

Ikgadējā sarakstā dominē Eiropas bankas, bet daudzas ASV kredītiestādes no tā izkritušas, jo nodokļu atvieglojumi, kas palīdzēja augt pērn, beidzās. Piemēram, Citigroup, kas pērn palīdzēja nodrošināt aptuveni 1,77 miljardu dolāru vērtu finansējumu pasaules ogļu industrijai, no top 20 izkritusi. Savukārt Santander banka atguvusi savu pasaules zaļākās bankas statusu pēc vairākiem nozīmīgiem soļiem saules un vēja elektroenerģijas ražošanas sektorā. Banka palīdzēja pasaules lielākajam ģeneratoru ražotājam Abengoa SA pārdot akcijas ASV. Tāpat tā finansēja vēja enerģijas kompānijas Austrālijā un Urugvajā.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Virgin Money, daļa no uzņēmēja Ričarda Brensona (Richard Branson) biznesa konglomerāta, ir izslēgta no «sacensībām» par 318 filiālēm, ko pārdod Royal Bank of Scotland (RBS), atsaucoties uz neatklātu informācijas avotu sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Virgin bija viena no četriem atlikušajiem pretendentiem, bet tai vēlu piektdien pateikts, ka tā no pretendentu saraksta ir izslēgta, pavēstījuši informācijas avoti.

Trīs atlikušie pretendenti uz filiālēm, kuras RBS jāpārdod apmaiņā pret valsts atbalstu, ir Spānijas Santander, BBVA un Nacionālā Austrālijas Banka.

Starp pretendentiem bija arī uzņēmums Blackstone un labdarības fonds Wellcome Trust, bet tie tika izslēgti jau pagājušajā mēnesī.

RBS, kuras 83% pieder valstij, pēc izglābšanas finanšu krīzes laikā tagad pārdod filiāles ar Williams & Glyn zīmolu. Saskaņā ar prognozēm, pārdodot tīklu, varētu iegūt vairāk nekā vienu miljardu mārciņu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

ASV Centrālā banka, kas īstenojusi tā dēvēto stresa testu otro posmu, paudusi iebildumus pret trīs no 31 lielākās bankas kapitāla plāniem, teikts trešdien publiskotajā centrālās bankas paziņojumā.

Divas no šīm trīs bankām, kuru kapitāla plānus, kas ir nepieciešami dividenžu vai cita veida izmaksām akcionāriem un kuru ir noraidījusi ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), ir Eiropas banku struktūrvienības.

FRS paudusi iebildumus Deutsche Bank Trust Corporation un Santander Holdings USA kapitāla plāniem, norādot uz trūkumiem to risku pārvaldības stratēģijās, nevis finanšu rezervēs.

«Mūsu kapitāla plānu pārskati palīdz nodrošināt, ka lielo banku kapitāla sadales plāni neietekmēs to spēju turpināt aizdevumu izsniegšanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām pat nopietnu finanšu problēmu periodā,» vēsta FRS.

Septiņās dienās 12 no Spānijas 45 krājaizdevu sabiedrībām jeb cajām ir sākušas apvienošanās sarunas un trīspadsmito krājaizdevu sabiedrību izglābusi centrālā banka, raksta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka tagad grūtībās nonākusī nozare ilgi pretojās valdības spiedienam apvienoties.

Pagājušās nedēļas piektdienā katra par saviem apvienošanās plāniem paziņojušas arī Spānijas divas lielākās krājaizdevu sabiedrības - Barselonā bāzētā La Caixa un Caja Madrid. Tās plāno apvienoties ar dažām valsts vājākajām krājaizdevu sabiedrībām. Abas pagaidām tiekot uzskatītas par finansiāli stabilām.

La Caixa, valsts trešā lielākā finanšu iestāde pēc aktīvu apjoma aiz Banco Santander SA un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA, iepriekš esot izrādījusi mazu interesi par citu aizdevēju pārņemšanu. Bet piektdien tā paziņojusi, ka sākusi sarunas par apvienošanos ar krājaizdevu sabiedrību Caixa Girona.

Starptautiskā reitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Spānijas ilgtermiņa kredītreitingu par vienu pakāpi – no AA līdz AA-, kā arī noteikusi tam negatīvu perspektīvu.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar Spānijas vājo izaugsmi un augsto privātā sektora parādu līmeni. Tāpat aģentūra norādījusi, ka valsts augstais bezdarba līmenis turpinās negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Savā paziņojumā S&P norāda - «neskatoties uz 2011. gada ekonomiskajiem rādītājiem, mēs saredzam ievērojumus riskus Spānijas izaugsmei, kurus izraisa augsts bezdarba līmenis, lielie privātā sektora parādi un stingrie finanšu ierobežojumu, kā arī tas, ka, visticamāk, samazināsies arī Spānijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme».

Db.lv jau vēstīja, ka arī reitingu aģentūra Fitch aizvadītajā nedēļā samazināja Spānijas kredītreitinu no AA+ uz AA-.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka aplūko iespējas pārdot Brazīlijas biznesu, tādējādi turpinot samazināt izdevumus.

«HSBC apstiprina, ka tā izvērtē dažādas stratēģijas bankas darbībām Brazīlijā, tostarp iespējamu biznesa pārdošanu,» norāda banka.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Jaundibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Factury no vairāk nekā 400 pretendentiem klātienes atlases veidā iekļuvis TOP 10 labāko komandu vidū pasaules vadošajā finanšu tehnoloģiju akseleratorā Startupbootcamp FinTech Ņujorkā, ASV. Programma ilgs trīs mēnešus un tās ietvaros start-up uzņēmumiem būs iespēja sadarboties ar tādām starptautiskām bankām kā Santander, Deutsche Bank, Rabobank un citām.

Factury ir rēķinu apmaksas un klīringa platforma, kas darbojas uz tehnoloģijas blockchain datubāzes, lai savienotu uzņēmumus ar finanšu iestādēm – bankām, faktoringa kompānijām, apdrošināšanas un parādu piedziņas aģentūrām.

Factury izpilddirektors un līdzdibinātājs Sandris Mūriņš komentē: «Factury tic, ka akselerators palīdzēs sasniegt mūsu galvenos mērķus šīs programmas ietvaros – startēt ASV tirgū, izveidot vismaz 3 pilotprojektus ar sadarbības partneriem – finanšu institūcijām, un piesaistīt «sēklas» finansējumu, lai strauji iekarotu tirgus daļu.»

Uzņēmumiem šī platforma palīdzēšot saņemt naudu par rēķiniem laicīgi vai ar saviem nosacījumiem, neatkarīgi no klientiem. Kompānijas Atradius pētījums liecina, ka 94% ASV kompāniju ir bijusi problēma ar kavētiem maksājumiem. Tādā veidā uzlabosies klientu apgrozāmā kapitāla rādītāji un samazināsies parādu piedziņas laiks un resursi. Finanšu institūcijām šī platforma atvērs jaunas peļņas iespējas, apkalpojot uzņēmumus par zemākām izmaksām, automatizējot procesus, kuri šobrīd ir veikti manuāli un papīra formātā.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Itālijas lielākās bankas pēc tirgus vērtības Eiropā neierindojas augstāk par devīto vietu, taču ir viena «disciplīna», kurā tās ir pārliecinošas uzvarētājas, proti, Itālijā banku aplaupīšanu gadījumi veido aptuveni pusi no visām banku laupīšanām Eiropas Savienībā (ES), ziņo Bloomberg.

Pērn Itālijā notikušas 1 744 banku laupīšanas, kas ir par sešām reizēm vairāk nekā Vācijā un par 20 reizēm vairāk nekā Lielbritānijā, liecina banku apvienības FIBA dati. 2009. gadā Itālijā izdarīto banku laupīšanu rezultātā valsts finanšu institūcijas zaudējušas 36,8 miljonus eiro.

Piemēram, Itālijas bankai Intesa Sanpaolo SpA mājas tirgū ir 5 921 filiāle, kas ir divreiz vairāk nekā BNP Paribas SA Francijā un par aptuveni 1 000 vairāk nekā Spānijas bankai Banco Santander SA.

Itālijas bankas cīnās ar banku aplaupītājiem, ik gadu šim mērķim tērējot aptuveni 700 miljonus eiro, iegādājoties banku aizsardzības aprīkojumu, to skaitā video novērošanas kameras un signalizācijas.