Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Pats jau sen nodarbojos ar vizuālo komunikāciju, ar reklāmu un dizainu. Vienā brīdī sapratu, ka ir cilvēki, kas pasauli redz citādāk. Tie ir neredzīgie vai stipri vājredzīgi cilvēki – stāsta sociālā uzņēmuma BlindArt dibinātājs Andrs Hermanis.

Sāku apzināt, kāda vispār ir situācija Latvijā, nonācu līdz Strazdumuižai Juglā. Tā aptuveni pirms desmit gadiem dzima ideja par sociāli atbildīgu projektu, no kura izauga arī uzņēmums BlindArt.

Sapratām, ka neredzīgajiem un vājredzīgajiem īsti nav iespēju sevi pierādīt vai nodarbināt sevi. Emocionāli šiem cilvēkiem noteikti svarīgāka ir pati darbošanās, un tas, ka var nonākt līdz taustāmam produktam.

Ir ļoti labi, ja ir labdarība. Bet mēs gribējām tam visam dot pievienoto vērtību, to izdarīt gudrāk. Tā no sociālās atbildības projekta izauga arī bizness. Esam radījuši platformu un iespēju viņiem pašiem realizēties tirgū. Gribam sabiedrībai parādīt, ka šie cilvēki ir talantīgi, ka viņi ir spējīgi radīt kvalitatīvas lietas. Katram ir jāpelna, un kāpēc gan nedot arī viņiem to iespēju? Uzskatu, ka tas taisnākais ceļš bieži vien nav tas izdevīgākais. Šad tad ir vērts izmest kaut kādu līkumu ārpus savas komforta zonas, jo tā var nonākt līdz pavisam citai iespēju ainavai.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēmusi likumu par Džona Martina Tallija (John Martin Tully) atzīšanu par Latvijas pilsoni, informē Saeimas preses dienests.

Dž.M.Tallijs dzimis ASV un kopš 1995.gada uzturas Latvijā, kur saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Dž.M.Tallijs ir izveidojis vienu no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas uzņēmumiem SIA "Mikrotīkls", kas savu produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

Līdztekus pamatdarbībai uzņēmums aktīvi iesaistās labdarībā, veicot ziedojumus Bērnu slimnīcas fondam un vairākām Latvijas izglītības iestādēm. Dž.M.Tallijs sniedzis atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļai, kā arī izveidojis Bērnu onkoloģijas fondu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori - Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.