Noslēdzoties līdzšinējai reklāmas sadarbībai ar AS "Latvenergo", "Elektrum olimpiskais centrs" mainījis nosaukumu un tas atkal būs "Olimpiskais sporta centrs".

Sporta centrs atgriezies pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru uzņēmums savu darbību sāka pirms 15 gadiem - 2005.gadā.

2020.gada decembrī noslēdzās līdzšinējā reklāmas sadarbība ar AS "Latvenergo". Līgums tika parakstīts 2015.gadā un paredzēja, ka tolaik vēl jaunais AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības zīmols "Elektrum" tiek integrēts "Olimpiskais sporta centrs" nosaukumā.

Vienlaikus ar nosaukuma maiņu noris sarunas par jauna partnera piesaisti.

"Partnerībā ar "Olimpisko sporta centru" uzņēmumi var sasniegt dažādus mērķus - stiprināt zīmola atpazīstamību, uzrunāt sabiedrību par zīmolam svarīgām vērtībām, realizēt sociālus projektus. Nenoliedzami sadarbība reklāmas jomā sporta objekta uzturēšanai un apsaimniekošanai ir nozīmīga. Partnerība mums dod iespēju īstenot investīciju projektus, vai, kā pērn, ir būtisks atspaids laikā, kad jautājums ir par izdzīvošanu," stāsta SIA "Olimpiskais sporta centrs" valdes locekle Zane Gemze.

«Elektrum Olimpiskais centrs» apsaimniekotājs SIA «Olimpiskais sporta centrs» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 1,825 miljonu eiro apmērā, kas bija par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi mazliet samazinājušies - tie pērn bija 379 tūkstoši eiro.

2016.gadā sporta centra neto apgrozījums bija 2,263 miljoni eiro, taču tas strādāja ar zaudējumiem 389 tūkstošu eiro apjomā.

2017.gadā «Elektrum Olimpiskajā centrā» notika vērienīga modernizācija un renovācija, kā rezultātā būvniecības darbi ēkā un pieguļošajā teritorijā ietekmēja visus centra procesus un rādītājus. Uz būvniecības periodu bija jāslēdz esošais peldbaseins.

Celtniecības darbi ietekmēja arī sporta zāļu darbību, īpaši menedžmentu un norišu loģistiku. Joprojām lielu daļu zāļu noslogojuma (līdz 70%) veido bērnu sporta klubi, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Elektrum Olimpiskajā centra (EOC) ir uzsākta modernizācija, kas paredz izveidot Peldēšanas attīstības centru, papildinot esošo piedāvājumu ar diviem peldbaseiniem, fiziskās attīstības zonu bērniem, papildu ģērbtuvēm, kā arī plānots paplašināt peldbaseina informācijas centru. «Skanstes rajons ir liela attīstības viļņa priekšā un mēs, kā vieni no vecākajiem Skanstes rajona iemītniekiem, nevaram atpalikt,» saka SIA Olimpiskais sporta centrs valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja.

Kopējo investīciju apmērs ir ap 3 miljoniem eiro, kas tiek finansēts no uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izmantojot aizņemto kapitālu no kredītiestādes.

Peldbaseini būs paredzēti peldētapmācībai bērniem, sākot no sešu mēnešu vecuma, bērniem ar kustību traucējumiem, grūtniecēm, vispārējās fiziskās sagatavotības treniņiem pieaugušajiem, kā arī brīviem peldējumiem ģimenēm. «Tas būs pirmais tāda mēroga peldēšanas centrs Latvijā,» uzsver SIA Olimpiskais sporta centrs vadītāja.

Projekta ietvaros EOC teritorijā tiks ierīkotas papildu autostāvvietas, velosipēdu novietne un jauna iebrauktuve, kas atvieglos automašīnu plūsmu teritorijā.

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Ir atrasts juridisks kompromiss normatīvā regulējuma piemērošanā, lai Rīgas dome varētu saglabāt Olimpiskajam centram iepriekšējos 1,5% no kadastrālās vērtības zemes nomas maksai, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) pēc saņemtā Finanšu ministrijas (FM) rakstiska atzinuma par attiecīgo normu piemērošanu.

Kā informēja Ratnieka padomniece Elīna Balode, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar pašvaldības speciālistiem apņēmusies tuvāko dienu laikā iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai šo jautājumu virzītu izskatīšanai Rīgas domes sēdē novembrī.

Jau ziņots, ka "Rimi" Olimpiskā centra zemes nomas maksa līdz šim bija noteikta 27 988 eiro gadā, bet no 1.oktobra saistībā ar grozījumiem publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos tā ir 338 661 eiro gadā.

Sarunas ar Finanšu ministriju par iespēju grozīt valdības noteikumus, nav devušas rezultātu.

Rīgas pašvaldībā skaidrojusi, ka grozījumi stājās spēkā šogad aprīlī, un tie paredz, ka brīvprātīgi dalītā īpašuma gadījumā apbūvēta zemesgabala nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai un nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku. Turklāt iznomātājam sešu mēnešu laikā jāpārskata nomas maksa atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Latvija rīkos visu 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, otrdien lēmusi Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF).

Otrdien IIHF Padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju.

IIHF Padome lēmumam rīkot turnīru vienā vietā par labu minēja Covid-19 pašreizējās problēmas, kā arī dažādus tehniskus iemeslus. Turpinoties nenoteiktībai starptautisko ceļojumu ierobežojumos, "Padome uzskata, ka visu komandu uzturēšanās Rīgā visā turnīra laikā un izvairīšanās no ceļojumiem starp divām sacensības uzņemošajām valstīm ir drošākais un izmaksu ziņā efektīvākais pasākuma rīkošanas veids".

Tiek ziņots, ka Pasaules čempionātā Rīgā galvenā spēļu norises vieta būs "Arēna Rīga", kurā notiks B grupas spēles, divas ceturtdaļfināla spēles, pusfināli un spēles par medaļām.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs no nākamā gada var nesaņemt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā Tiešā runa sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē.

«Štrombergs šogad nav izpildījis LOV kritērijus. Domāju, ka viņam, tāpat kā visiem, kuri piedalījās olimpiskajās spēlēs un neiekļuva labāko sešpadsmitniekā, būs priekšā balta lapa un plāns uz nākotni, ko tu darīsi, - sportosi vai nē, tiksi vai nē,» raidījumā teica Vrubļevskis.

Atbildot uz žurnālista Gunta Bojāra jautājumu, vai balta lapa nozīmē arī tukšu kontu, Vrubļevskis atbildēja apstiprinoši. «Arī tukšs konts, sākot ar 1.janvāri. Tālāk tas ir sportista, federācijas un treneru sadarbības jautājums, kā turpmāk viņa darbību finansēt, ja viņš vēlas nodarboties ar sportu,» atbildēja LOK prezidents.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Lai attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, Valmierā 27. un 28. jūnijā norisināsies Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons.

Pieteikšanās atvērta līdz 25.jūnija pusnaktij. Rīkotāji gaida piesakāmies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļus un entuziastus, kuriem ir redzējums par tūrisma attīstības veicināšanas iespējām Valmierā.

Lai radītu inovatīvus tūrisma risinājumus, dalībnieku komandas cīnīsies par galveno balvu - 3000 eiro, kā arī balvām nominācijās 2000 eiro vērtībā.

Valmieras tūrisma inovāciju hakatona mērķis ir atrast digitālus, virtuālus un reālus risinājumus, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus. Hakatona sākumā tie, kuriem ir idejas, tās pastāsta publiski, ap sevi pulcējot dažādu ekspertu komandu, kuriem ir vēlme un iemaņas, kā šīs idejas realizēt.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Būvniecības kompānija LNK Group oktobrī sākusi demontēt bijušo sporta namu Skanstes ielā, informē uzņēmums.

Nākotnē ēkas vietā būs moderns medicīnas centrs, kura izveide tiks finansēta par privāto investoru līdzekļiem.

LNK Group informē, ka jaunā medicīnas centra būvniecība tiks pabeigta jau 2019.gadā, un jaunā ēka iekļausies Skanstes rajona apbūves ainavā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Rīgas attīstības plānu, līdz 2030.gadam Skanstes ielai jākļūst par pilsētas vizītkarti – biznesa konferenču norises vietu, plānots, ka tajā notiks pasaules slavenu mūziķu koncerti, sporta un kultūras pasākumi, kā arī atradīsies augstas klases daudzstāvu ofisa ēkas un dārgi dzīvokļi. Patlaban rajonā jau atrodas Arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, starptautisku kompāniju biroji un daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Aptuveni pusotra kilometra attālumā no Riodežaneiro olimpiskā parka, kurā no 5. līdz 21.augustam norisināsies XXXI olimpiskās spēles, svētdien oficiāli atklāts Riodežaneiro olimpiskais ciemats, vēsta ārvalstu mediji.

31 ēkā ierīkoti 3604 dzīvokļi, kuros uzturēsies aptuveni 18 000 sportistu, treneru un amatpersonu no visas pasaules. Ciematā izveidota milzīga ēdināšanas telpa, kas varēs apkalpot vairāk nekā 5000 cilvēku, trenažieru zāle, klīnika, atpūtas zona, skaistumkopšanas salons, reliģiskais centrs dažādām konfesijām, kā arī septiņas veļas mazgātavas.

Tiesa, Austrālijas izlase svētdien paziņoja, ka negrasās apmesties šajā ciematā, jo tas vēl nav pabeigts un uzskatāms par nedrošu.

Jau vēstīts, ka privātās un publiskās investīcijas Olimpiādes rīkošanā Riodežaneiro sasniedz 11,8 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Olimpiskais ciemats Siguldā, Linu centrs Preiļos, Līgatnes papīrfabrikas atdzimšana un vēl 36 nebijušas vai nozīmīgas pārvērtības piedzīvojušas vietas piedāvā topošie arhitekti.

Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana ir visas sabiedrības prioritāte, un dialogs ar sabiedrību ir viena no svarīgākajām mūsdienu arhitektūras procesa vadlīnijām. Vietas un apkaimes identitāte, pilsētainavas kvalitāte, vēstures mantojuma integrācija mūsdienu pilsētvidē un tehnoloģiju attīstība nākotnē jeb sabiedrības dzīvestelpas robežu paplašināšanās iespējas, ir tikai atsevišķi temati maģistra darbos, kuros gūtās atziņas ir iestrādātas konkrētos projektu risinājumos, norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.

RTU Arhitektūras fakultātes absolventi šogad izstrādājuši 39 dažādus projektus. Kopumā 19 adreses Rīgā, 17 Latvijā un 3 ārpus mūsu valsts robežām. Šī gada diplomprojektu vadmotīvs – sinerģija.