#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Biroju centra "Skanstes City" ieguldījumu apjoms energoefektivitātē un CO2 samazināšanā laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam veidos 3,4 miljonus eiro, informē projekta attīstītāji.

Tas ietver lielāko saules paneļu elektrostacijas uzstādīšanu uz jumta Latvijā, e-auto uzlādes parku, divu ēku pilnīgu renovāciju un iekšpagalma autostāvvietas pilnīgu pārprojektēšanu ārpus "Skanstes City" teritorijas, tā vietā radot teritoriju "kabatas parkam" un brīvdabas pasākumu telpai. Uzlabojot energoefektivitāti, katru gadu "Skanstes City" kopumā samazinās vairāk nekā 400 tonnu CO2 emisiju.

Šobrīd ir jau pabeigts viens no iepriekš minētajiem ieguldījumu plāniem – "Skanstes City" ir izveidots lielākais Latvijā e-auto uzlādes parks ar 12 vidēji ātrās uzlādes vietām. Turpinot veidot "Skanstes City" kā zaļu, ilgtspējīgu, nomniekiem un videi draudzīgu biroju centru pilsētu, pašlaik ir sākta saules paneļu uzstādīšana uz Skanstes ielas 50B un 50C ēku jumtiem vairāk nekā 2 800 kvadrātmetru kopējā platībā ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW), kas nodrošinās zaļo enerģiju "Skanstes City" biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules paneļu elektrostacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Ņemot vērā uzņēmumu augošo pieprasījumu pēc papildu sanāksmju telpām, nekustamā īpašuma pārvaldītājs “Skanstes City” atvēris jaunu konferenču centru.

Tajā būs iespējams rīkot dažāda veida pasākumus: video konferences, sanāksmes, komandas apmācības, meistarklases, tikšanās ar biznesa partneriem, kā arī citus pasākumus.

“Redzot to, kā pēdējā laikā mainās uzņēmumu darba vide un darbošanās veids gan Latvijā, gan arī pasaulē, sapratām, ka šāda formāta konferenču centrs būs ļoti nepieciešams “Skanstes City” biroju nomniekiem un citiem uzņēmumiem. Svarīga ir ne tikai telpu iekšējā vide, bet arī ērtības un pakalpojumi, kas pieejami visiem nomniekiem,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Skanstes City saistību refinansēšanai piešķir 34 miljonus eiro  

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam...

Konferenču centra kopējā platība sasniedz 240 kvadrātmetrus, piedāvājot trīs dažāda izmēra zāles pasākumiem no 10-45 cilvēkiem, kā arī divas darba telpas telefonsarunām un mazākām sanāksmēm. Centra izkārtojumu iespējams arī ērti pārkārtot vairākās konfigurācijās, to pielāgojot uzņēmuma individuālām vajadzībām. Tas vienlaicīgi kopā varēs uzņemt līdz 80 cilvēkiem.

Jaunais konferenču centrs atrodas biroju kompleksa “Skanstes City” teritorijā. Nākamgad tiks pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas jaunākā parka “Skanstes Dārzi”, kas atradīsies tieši blakus “Skanstes City”.

“Ieguldot 18 miljonus eiro, esam izveidojuši vienu no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā. Šobrīd atveram konferenču centru, savukārt līdz gada beigām vēl paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu auto elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un uzlabosim ilgtspēju,” piebilst H.Švarcs.

"Skanstes City" pērn strādāja ar 5,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,6% vairāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,6 reizes un bija 1,818 miljoni eiro.

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Skanstes teritorijas attīstības projekta ietvaros plānots izbūvēt inženiertīklus, ielas un labiekārtojot teritoriju, tostarp nocērtot 327 esošus kokus, vietā iestādot 700 jaunus kokus, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

2018. gada 9. martā spēkā stājās Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums, uz kura pamata ir izstrādāti Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas būvprojekta risinājumi. Būvprojektā tiek paredzēta Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Daliņa un J. Krūmiņa ielu izbūve, vienlaikus paredzot inženiertīklu, lietus ūdens uzkrāšanas sistēmas gar Lapeņu ielu, kā arī lietus ūdens uzkrāšanās dīķa izbūvi.

Teritorijas attīstības ietvaros paredzēta jaunu dažādu sugu koku un krūmu stādījumu izvietošana gan ielu sarkanajās līnijās, gan labiekārtotajā teritorijā ap ūdenstilpēm. Plānots stādīt skābaržus, gobas, kļavas, kalnu priedes un citu sugu kokus un krūmus. Kopā paredzēts iestādīt vairāk kā 700 jaunu koku un 1000 krūmu.

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Šodien, 9. martā, Rīgas dome saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli ar atļauju uzsākt Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma īstenošanu, kas ir nozīmīgs solis arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta plānotajam «Skanstes revitalizācijas 1. kārta» projektam, informē pārstāve Solvita Brence.

Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas domes 18.06.2013. lēmumu Nr.6330 «Par Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu».

«Lokālplānojums rada priekšnoteikumus Skanstes apkaimes ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sekmē apkaimes funkcionāli telpisko attīstību, atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas un aizsardzības statusam, kā arī sniedz risinājumus, kas sekmē sabalansētu teritorijas attīstību,» informē Rīgas domē.

Lokālplānojuma ietvaros tika izstrādāta Hanzas – Skanstes – Zirņu ielu un atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas apstādījumu veidošanas un vides dizaina koncepcija.

Jaunais Žirafes parks ar kopējo platību vairāk kā 2000 m2 atrodas Skanstes ielā 50, Skanstes City biroju iekškvartāla vidū. Aktivitāšu laukuma projekts veidots sadarbībā ar arhitektu biroju “ĒTER” un būvniecības uzņēmumu “Kvinta BCL”, izstrādājot projektu, kur darba kultūra var mijiedarboties ar dabu un pasākumi var tikt rīkoti ārpus biroju telpām.

Žirafes parks ir Skanstes City publiskās ārtelpas iniciatīva, kas vērsta uz jaunu darba un atpūtas iespēju izveidi, mazinot autotransporta īpatsvaru kvartāla iekšpagalmā, ar mērķi tā vietā izveidot un labiekārtot zaļu, funkcionālu vietzīmi ar bruģētu skvēru un trīs ovāliem paviljoniem: amfiteātri, darba stacijām un skatuvi. Bruģētajā skvērā ir nodrošināta iespēja novietot un pieslēgt ēdināšanas vagonus, veidojot pop-up tirgus zonu vai citus kvartāla pasākumus. Aktivitāšu laukums piedāvās nomniekiem daudzveidīgu un interesantu vietu individuālam vai kolektīvam darbam, aktīvai rekreācijai vai vienkārši satikšanās vietu, kur iedzert kafiju gan saulainā, gan lietainā dienā..

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to šobrīd tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe.

Kopumā parka teritorijā un ielu sarkano līniju trasēs plānots iestādīt ap 1000 koku, no kuriem 284 koki ir ar stumbra apkārtmēru 25-30 cm jeb dižstādi. Plānota liela koku un krūmu koku dažādība – parkā tiks iestādīti turpat 30 veidu lapu un skuju koki, kā arī vairāk nekā 20 veidu 755 lapu krūmi. Tāpat tiks iestādītas vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Rīgas dome apstiprinājusi vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem - Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam.

Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.