Dzīvesstils

Olimpiskā čempiona Ķipura bizness - dot otru dzīvi kokmateriāliem

Uldis Andersons,19.01.2018

Jaunākais izdevums

#Šis bizness ir pat ļoti interesants! Tas ir darbs, kas neapnīk.

Ar olimpisko čempionu bobslejā Jāni Ķipuru tiekamies Rīgā, koprades telpās The Mill, un, jau ienākot pa ārdurvīm, Jānim nepaliek nepamanīta kāpņutelpas loga vitrāža ar Riharda Vāgnera vārdu – klasiskā mūzika ir viena no viņa kaislībām jau, kā pats saka, kopš jaunības dienām. Un, protams, joprojām arī bobslejs

Lai arī aktīvajām sportista un trenera gaitām nu jau ir likts punkts, Jānis dzīvi seko līdzi visam bobslejā notiekošajam, kā arī sezonas laikā nedēļas nogalēs no savām mājām Drabešu pagastā mēro ceļu uz Latvijas Televīziju, lai kopā ar žurnālistu Māri Rīmeni tiešraidēs komentētu Pasaules kausa mačus. Olimpiskās spēles, mūsu sportistu izredzes, bobslejs – par un ap to arī raisās mūsu saruna. Protams, neaizmirstot arī mūziku un seno kokmateriālu biznesu, kas, kā saka pats Jānis, ir darbs, kas neapnīk.

Pastāsti par savu biznesu! Kā līdz tam nonāci? Kāda ir specializācija, kādi panākumi?

Bizness man iesākās vēl paralēli trenera darbam. Tas bija 2007./2008. gada sezonā, tai ziemā strādāju ar Šveices komandu. Sanktmoricas trasē satiku vienu bijušo skeletona braucēju no Francijas, kuram savulaik, strādājot ar Francijas bobsleja komandu, biju palīdzējis kā skeletonistam – ar idejām trasē.

Viņš tad jau bija beidzis nodarboties ar skeletonu, bija atbraucis uz Sanktmoricu apskatīties mačus, mēs satikāmies, draudzīgi aprunājāmies, un tad viņš pēkšņi jautāja – klausies, vai jums tur Latvijā ir daudz vecu ēku, kas vairs netiek izmantotas? Teicu, ka droši vien ir. Tad viņš izstāstīja, ka nodarbojas ar būvniecību un izmanto vecus simtgadīgus kokmateriālus no senām būvēm – brusas, dēļus, grīdas dēļus u.c. Tā pavasarī viņš atbrauca pie manis, divas dienas mēs izbraukājām Vidzemes apkārtni, un viņš rādīja, kādas ēkas un materiāli viņu interesētu – vai es varot tos sagādāt? Piekritu apjautāties, par cik un vai vispār cilvēki tās ēkas un materiālus pārdod, kādi ir noteikumi, francūzis man paskaidroja, kā šie materiāli ir jāsagatavo, un tā es lēnām to lietu iesāku. Pirmos gadus viss gāja vairāk pa nullēm un pat drusku pa mīnusiem, varēju ar savu bobsleja algu atļauties šo biznesu uzturēt, bet tad man tā lieta sāka iepatikties. Tā pamazām gāju uz priekšu, vienu laiku man bija pat četri darbinieki. Pa vasarām trenēju BMX, paralēli braukāju apkārt un meklēju vecās ēkas, to īpašniekus. Bija pat reizes, kad ļoti sliktā stāvoklī esošas ēkas saimnieki atļāva nojaukt tāpat, neprasot nekādu samaksu.

Netālu no Cēsīm īrēju kokapstrādes cehu, uz kuru pārvedu materiālus un tad pēc visiem standartiem tos apstrādāju. Vispirms ir atnaglošana, tad birstēšana, mazgāšana, kaltēšana, visas beigtās koksnes daļas ir jāņem ārā, pēc tam notiek šķirošana pēc garumiem, platumiem, biezumiem, viss ir jāpiezāģē, jāpiegriež utt. Tas ir ļoti ķēpīgs darbs, jāstrādā kā māksliniekam – no katra koka gabala jādabū laukā maksimāli viss, ko vien no tā var izdabūt.

Tālāk šos materiālus izmanto gan iekšējā, gan ārējā apdarē. Piemēram, pērnvasar biju Šveicē un redzēju, kā tiek būvēta jauna trīs korpusu viesnīca vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, un ārējā apdarē tiek izmantoti tieši tādi materiāli, kādus es piegādāju. Šī viesnīca tiek būvēta Šamonī – tai vietā, no kuras ar vagoniņiem dodas augšup uz lielo Aiguille du Midi virsotni pie Monblāna.

Jāsaka gan, ka ar to francūzi mums sadarbība pēc diviem trim gadiem pārtrūka, bet es atradu citu sadarbības partneri Šveicē un tagad eksportēju kokmateriālus uz Šveici.

Vai ar to pietiek ilglaicīgam biznesam? Kādreiz jau tās vecās mājas beigsies…

Pamazām jau beidzas. (Smejas.) Vidzemes pusē visas ātri dabūjamās mājas faktiski jau ir beigušās, tagad ir vairāk jābraukā, jāintersējas, jāmeklē. Citreiz pats atrodu, citreiz nāk kāds piedāvājums. Vidzemē man ir arī daži tādi kā materiālu piegādātāji parādījušies, kas reizēm jauc pa kādai vecai ēkai, un esam vienojušies, par kādu cenu es materiālus no viņiem pēc tam iepērku. Pēc tam tos apstrādāju, novedu līdz kondīcijai, pakoju un lielajās fūrēs sūtu uz Šveici. Šis bizness ir pat ļoti interesants! Tas ir darbs, kas neapnīk. Dodu otru dzīvi kokmateriāliem, kas savu mūža daļu jau ir nokalpojuši.

Plašāk lasiet intervijā Ticu, ka mūsējie olimpiādē būs vislabākajā formā piektdienas, 19. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane,04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīnziņu asociācija vērsusies pie valdības ar lūgumu Pasaules čempionam vīnzinībās Raimondam Tomsonam piešķirt naudas balvu par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu valsts popularizēšanā.

Jau vēstīts, ka par Vīnziņu olimpisko spēļu jeb reizi trijos gados Association de la Sommellerie Internationale (ASI) rīkotā pasaules someljēru čempionāta uzvarētāju kļuvis R.Tomsons. Čempionātā, kurā ierasti dominē gastronomijas lielvalstis ar izkoptu restorānu un vīna baudīšanas kultūru un vēsturi, Baltijas valstu pārstāvis triumfē pirmoreiz.

Latvijas vīnziņu asociācija ir pārliecināta, ka Tomsona vēsturiskais panākums viesmīlības, vīna un restorānu nozares attīstībai dos nozīmīgu grūdienu, Latviju uz visiem laikiem iezīmējot pasaules vīna kartē.

“Raimonda Tomsona vēsturiskā uzvara Latviju pilnīgi oficiāli ieceļ vīna lielvalstu, kā, piemēram, Francijas, Itālijas, Spānijas un Skandināvijas valstu, kas ierasti dominē vīnziņu čempionātos un mišelina ceļvežos, statusā. Esam pārliecināti, ka pasaules čempiona tituls Latvijas viesmīlības un vīnzinības nozarei var dot vēl nozīmīgāku attīstības grūdienu, kā rudenī ilgi gaidītās Michelin zvaigznes. Jau tagad ar asociācijas kolēģiem strādājam, lai, piemēram, nākotnē Pasaules vīnziņu čempionāts norisinātos Latvijā!,” norāda Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mihaela Šūmahera Ferrari sīvā vairāksolīšanā pārdots par rekordaugstu cenu

LETA--AFP,17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās formulas (F-1) pasaules čempiona Mihaela Šūmahera sacīkšu automobilis «Ferrari», ar kuru viņš bija ieguvis «Grand Prix», ceturtdien tika pārdots izsolē Ņujorkā par 7,5 miljoniem ASV dolāru, kas ir cenas rekords mūsdienu F-1 automobilim izsolē, paziņoja izsoļu nams «Sotheby's».

Septiņkārtējā pasaules čempiona 2001.gada automobilis «Ferrari F2001» tika pārdots sīvā vairāksolīšanā, ievērojami pārsniedzot pirms izsoles veikto novērtējumu, kas bija no četriem līdz pieciem miljoniem dolāru, «Sotheby's» rīkotā pēckara un mūsdienīgās mākslas izsolē.

«Sotheby's» paziņoja, ka šī ir pirmā reize, kad rets automobilis ticis iekļauts mākslas izsolē, un šis lēmums izrādījies populārs.

Spoži sarkanais automobilis nebija gluži mākslas darbs, bet «Sotheby's» vecākais viceprezidents Greguārs Bijo to nosauca par «vislabāko sacīkšu automobili, kāds jebkad pārdots izsolē».

Vācu autosacīkšu leģenda Šūmahers nav bijis redzēts sabiedrībā, kopš viņš 2013.gadā guva nopietnas galvas traumas kādā slēpošanas incidentā. Viņa septiņkārtējā pasaules čempiona titulu un 91 gūto uzvaru gan neviens cits nav sasniedzis vai pārspējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Mairis Briedis brauks ar teju 85 000 eiro vērtu Porsche Cayenne Coupé

Zane Atlāce - Bistere,20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas boksa zvaigzne Mairis Briedis uzsācis sadarbību ar Porsche pārstāvi Latvijā SIA «Baltijas sporta auto», saņemot lietošanā jauno Porsche Cayenne Coupé.

Auto ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais sporta auto starp apvidus klases automašīnām. «Porsche ir kaislīgs sporta atbalstītājs visā pasaulē, tostarp Latvijā. Līdzīgi kā Mairis ilgu laiku pavadījis treniņos, arī Porsche Cayenne Coupé ārējais veidols slīpēts gadu no gada, lai radītu pasaulē pirmo apvidus sporta auto,» pasniedzot Briedim auto atslēgas, teica SIA «Baltijas sporta auto» vadītājs Ivars Norvelis.

Savukārt Briedis Porsche automobiļos un boksā saredz kopsakarības: «Bokss ir sporta veids, kurā dominē adrenalīns, spēks un taktika. Tieši tāpat ir ar Porsche - šo spēkratu veiktspēja sniedz gandarījumu ikvienam adrenalīna meklētājam. Šī zīmola automašīnas man vienmēr patikušas savu dizaina un jaudas dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sigulda uzsāk zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai

Laura Mazbērziņa,10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane,20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ventspilī par 157 500 eiro pārbūvēs tenisa kortu

Zane Atlāce - Bistere,23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 25.maijā, olimpiskā centra Ventspils vienā no diviem tenisa kortiem sāksies laukuma pārbūves darbi, kurus veiks SIA Būvfirma INBUV.

Tenisa korts, kuru paredzēts pārbūvēt, ar diviem laukumiem ekspluatācijā nodots 2002. gadā. Korta pārbūves laikā tiks noņemtas vecā seguma visas kārtas 75 cm dziļumā un uzlikts jauns segums, kā arī izbūvēta jauna lietus ūdens novadīšanas sistēma un rekonstruēts apgaismojums. Paredzēts iegādāties arī jaunu tenisa spēles aprīkojumu un uzstādīt jaunas tribīnes. Tenisa korts pēc pārbūves būs arī paplašināts, izbūvējot nepieciešamās drošības zonas, un būs atbilstošs starptautiskām prasībām. Būvniecības darbus plānots pabeigt š.g.1.augustā.

Kopējās tenisa korta pārbūves izmaksas ir 157 500 eiro. Projekta īstenošana ir līdzfinansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts realizēts par LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu valsts nozīmes sporta attīstības projektu īstenošanai – Olimpiskā centra Ventspils attīstībai 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Helikoptera avārijā gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients

LETA,27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LOK: Zemes nomas maksas celšana Rimi Olimpiskajam centram apdraudēs pakalpojuma pieejamību

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK un Japāna vienojas par olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu

LETA-DPA,24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā

Zane Atlāce - Bistere,24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons,28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

LETA,24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas labākā boksera Maira Brieža un Ukrainas sportista Oleksandra Usika pusfināla cīņu pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara kategorijā pirmajās divās dienās pārdota vairāk nekā puse biļešu, aģentūrai LETA sacīja Brieža pārstāvis Raimonds Zeps.

Biļetes sāka tirgot pirmdien plkst.13 pēc Latvijas laika un tās nopērkamas «bilesuserviss.lv».

Biļešu cenas pirmajā pārdošanas dienā bija no 50 eiro, taču šobrīd «bilesuserviss.lv» interneta vietnē lētākās biļetes palikušas par 100 eiro.

«Ar tirdzniecību iet labāk nekā jebkurā iepriekšējā cīņā. Rezultāti ir ļoti labi. Pārdots nedaudz vairāk nekā puse biļešu un pieprasījums joprojām ir gana augsts, nav šaubu, ka arēna tiks izpārdota. Tirdzniecības rezultāti ir ļoti, ļoti labi, ejam pa priekšu visiem prognozētajiem grafikiem,» stāstīja Zeps.

Savukārt pie ringa šobrīd palikušas vairs tikai divas biļetes par 400 eiro.

«Tiek pirktas visu kategoriju biļetes un tās iegādājas arī ārpus Latvijas,» teica Zeps, plašāk neko nekomentējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

WBC prezidents: Brieža un Usika cīņa bija labākā vēsturē šajā svara kategorijā

LETA,30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa starp latvieti Mairi Briedi un Oleksandru Usiku no Ukrainas bija vēsturē labākā pirmā smagā svara kategorijā, savā slejā portālā «worldboxingnews.net» izteicies Pasaules Boksa padomes (WBC) prezidents Maurisio Suleimans.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Briedis sestdien pēc skaistas 12 raundu cīņas «Arēnā Rīga» Pasaules Boksa supersērijas pusfinālā pēc punktiem piekāpās Usikam, kurš tādējādi sasniedza turnīra finālu un ieguva arī iepriekš latvietim piederošo WBC čempiona jostu. Līdz ar to ukrainis kļuvis par čempionu divās versijās, jo viņam iepriekš bija arī Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta.

«Esmu Rīgā, Latvijā, un joprojām izjūtu gandarījumu par sestdienas nakts pasākumu «Arēnā Rīga», kur Oleksandrs Usiks gāza no troņa vietējo varoni Mairi Briedi,» raksta Suleimans. «Tā bez šaubām bija labākā titula cīņa šīs svara kategorijas vēsturē.»

Suleimans raksta, ka pasaules klases arēna bija pilna, kas radīja elektrisku atmosfēru 12 raundu garumā. «Šī bija viena no skaļākajām publikām, ko jebkad esmu piedzīvojis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Httpool iegūst LinkedIn partneru čempiona balvu

Db.lv,31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sabiedrībā nedrīkst izdzīvot tikai stiprākie

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru