Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Lai veicinātu ilgtspējīgu dzīves līmeņa pieaugumu, Latvijai ir jādomā par mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības vidi, palielinot tautsaimniecības produktivitāti, veicinot eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kā arī jāmazina sociālā nevienlīdzība, trešdien jaunākā ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Matiass Kormans.

Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.

Kormans sacīja, ka Latvijai ir jārisina pastāvīgie Covid-19 pandēmijas riski, turpinot vakcinācijas pasākumus, jo vakcinācijas aptvere Latvijā ir nepietiekama, lai varētu atveseļot ekonomiku.

Jaunākais OECD Latvijas ekonomikas apsekojums liecina, ka Latvija turpina samazināt ienākumu atšķirību no OECD ekonomikām, jo 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,8%, un ekonomiskos rādītājus veicināja eksports un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās publiskās investīcijas.

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma «Education at a Glance 2019» rezultāti.

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra amatā otrdien sāk darbu bijušais Austrālijas finanšu ministrs Matiass Kormans.

50 gadus vecais Kormans ir dzimis Beļģijā, taču kopš 1996.gada pastāvīgi dzīvojis Austrālijā. Viņš naturalizācijas ceļā kļuva par Austrālijas pilsoni, tomēr līdz ar to zaudēja Beļģijas pilsonību, jo Beļģijas likumi viņam neļāva to saglabāt.

Kormans ir Austrālijas Liberālās partijas biedrs. Viņš kļuva par finanšu ministru 2013.gadā, taču pagājušā gada oktobrī šo amatu atstāja, lai kandidētu uz OECD ģenerālsekretāra amatu. Šim postenim Kormans tika izraudzīts martā, pārspējot savu tuvāko konkurenti bijušo ES tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstremu no Zviedrijas.

Līdzšinējais OECD ģenerālsekretārs, meksikāņu ekonomists un diplomāts Hosē Anhels Gurrija nekandidēja uz ceturto termiņu šai amatā, ko viņš ieņēma kopš 2006.gada.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos gados bijusi iespaidīga, tomēr valstij aktīvāk jādomā par vides jautājumiem, trešdien, prezentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas ekonomikas pārskatu, uzsvēra OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.

Organizācijas ziņojumā norādīts, ka Latvijas ekonomika un nodarbinātība aug, tomēr valstij vajadzētu aktīvāk mazināt nevienlīdzību, domāt par izaicinājumiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, kā arī vides aizsardzības jautājumiem.

Kopumā OECD Latvijas 2019.gada un 2020.gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu prognozē 2,7% apmērā, pat neskatoties uz to, ka pasaulē ekonomikas izaugsme un investīciju apmērs palēninās. Tāpēc Latvijai ieteikts veicināt produktivitāti, lai dzīves līmenis pietuvotos vidējam OECD valstu līmenim.

«Pateicoties Latvijas stabilajai makroekonomikas politikai un veiktajām reformām, Latvija pēdējos gados ir uzrādījusi iespaidīgu ekonomikas izaugsmi. Bezdarbs samazinās, uzlabojas dzīves līmenis un labklājība, kā arī Latvijā notikušas pārmaiņas vides politikas jomā, aktīvāk veicinot »zaļo« enerģiju. Tomēr Latvijai jāturpina veikt reformas, lai izaugsme arī turpmāk būtu veselīga un videi draudzīga,» sacīja Gurija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 2,3% apmērā, kamēr 2020. gadā – 2,5% apmērā un 2021. gadā – 2,7% apmērā.

Vienlaikus OECD akcentē nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Latvijā jāturpina īstenot uzsāktās strukturālās reformas, piemēram, investējot pētniecībā un attīstībā, kā arī prasmju attīstībā, nodrošinot profesionālo un augstāko izglītību atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinot īres tirgus attīstību un mājokļu pieejamību u.c. Šīs reformas ir svarīgas Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

OECD eksperti norādījuši, ka šogad ir lēnākā globālās ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgades laikā, sasniedzot 2,9% šogad un nākamgad, savukārt 2021. gadā – nelielu pieaugumu līdz 3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, OECD ir samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozes par 0,5%. Lai arī izaugsme kopumā ir stabilizējusies, izaugsmes temps tomēr ir zems un pastāv bažas, ka tāds tas arī saglabāsies tuvāko gadu laikā. OECD Galvenā Ekonomiste Laurence Boone, prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu, uzsvēra, ka galvenais iemesls globālās ekonomikas izaugsmes lēnajam tempam ir ekonomiskā nenoteiktība, kā spilgtu piemēru minot Brexit. Savukārt risku sadaļā viņa atzīmēja saspringto situāciju finanšu tirgos (īpaši attiecībā uz valstīm, kurām ir augsts ārējais parāds), kā arī lēnos investīciju tempus, neskatoties uz zemajām procentu likmēm.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.septembrī palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā.

Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.

"Pasaules ekonomikas izaugsme saglabājusies noturīga, un inflācija turpina mēreni samazināties," norāda OECD.

Organizācija skaidro, ka atalgojumu pieaugums atbalsta mājsaimniecību ienākumus un patēriņa izdevumus, lai gan pirktspēja vairākās valstīs vēl nav atguvusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Globālā tirdzniecība atveseļojas straujāk nekā gaidīts, taču transporta izmaksas saglabājas augstas.

OECD eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 0,7% apmērā, bet nākamajam gadam tā samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,3%.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Visas pasaules ekonomika šogad varētu augt straujāk, lēsusi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tā paredz, ka globālais IKP šogad palielināsies par veseliem 5,8%. Vēl decembrī OECD runāja, ka pasaules tautsaimniecība šogad augs par 4,2%. Savukārt nākamgad pasaules ekonomika augšot par 4,4%, kas nozīmēšot, ka tā atgriežas pie sava pirms-pandēmijas apmēra.

Kopumā izaugsmes cipari ir iespaidīgi, lai gan ne visiem pēc pandēmijas izdosies augt daudzmaz vienmērīgi. Jeb - kopējais rādītājs kaut ko pasaka par vidējo temperatūru vien visā plašajā okeānā. Arī OECD vēstījums tika saistīts ar to, ka pastāv visai liels risks, ka pēckrīzes atveseļošanās distancē iepakaļ, elpojot ātrāk skrienošo saceltos putekļus, var palikt visai būtiska daļa pasaules. Proti, pēc šīs pandēmijas izaugsme var atgādināt burtu "K". Tas nozīmētu, ka vienai ekonomikas un cilvēku daļai patiešām ļoti strauji izdosies pavarēt krīzes ietekmi, lai gan paliek vēl viena daļa, kura uz to vien noskatās vai pat tai dzīves kvalitāte pasliktinās. Kopumā - atgūšanās varētu būt visai nevienlīdzīga.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka šonedēļ prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju paustais lielā mērā sakrīt ar to, kas jau šobrīd Latvijā tiek īstenots. "Rekomendācijas, kas nāk no OECD, ir arī mūsu dienaskārtības jautājumi," teica ministrs.

Valainis arī minēja, ka Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, tādējādi primāri ir nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu. "Investīciju apmērs, kas iztrūkst mūsu ekonomikai, nav pieci, desmit vai 100 miljoni eiro, tie ir 2-3 miljardi," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu finanšu resursu ieplūdi ir iespējams panākt tikai nopietni pārskatot to, kā tiek finansēta Latvijas tautsaimniecība, un kapitāla tirgus attīstība ir viens no priekšnosacījumiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pirmdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika 2023.gadā pieaugs par 2,2%, nevis 2,8%, kā tika lēsts jūnijā.

Organizācijas norāda, ka Ukrainas karš saasinājis inflācijas radīto spiedienu brīdī, kad dzīves dārdzība jau tā strauji palielinājās. Tikmēr koronavīrusa uzliesmojumi joprojām negatīvi ietekmē globālo ekonomiku, bet izaugsmi ietekmē arī procentu likmju palielināšanās, centrālajām bankām cenšoties samazināt inflāciju.

"Globālā ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī apstājusies, un dati vairākās valstīs šobrīd liecina par ilgstošu vājas izaugsmes periodu," skaidro OECD.

Vienlaikus OECD globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 3% apmērā.

Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

"Pirmo reizi kopš pandēmijas sākšanās parādījusies cerība par gaišāku nākotni," norāda OECD galvenā ekonomiste Lorānsa Būna. "Progress ar vakcīnām un ārstēšanu uzlabojis prognozes un samazinājis neskaidrību."

Organizācija savā jaunākajā ziņojumā lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 4,2%, bet nākamgad tā palielināsies par 4,1%.

Būna atzinīgi novērtējusi valdību un centrālo banku īstenotos pasākumus, jo "bez masveidīga politiskā atbalsta ekonomiskā un sociālā situācija būtu postoša".

Viņa uzsver, ka šis atbalsta tuvākajos mēnešos ievērojami atmaksāsies.

Vienlaikus gan OECD brīdina, ka ekonomikas atlabšana būs nevienlīdzīga un radīs ilgstošas izmaiņas pasaules ekonomikā. Ķīna, visticamāk, būs vienīgā no lielajām ekonomikām, kas šogad izvairīsies no lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 1,8%, bet nākamgad par - 8%, lēš OECD.