Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

Rimi Rīgas maratonā, kura norise plānota 16.-17.maijā, šogad būs jaunas trases un mainīta starta vietā - skrējieni sāksies nevis kā ierasts 11.novembra krastmalā, bet gan pie Brīvības pieminekļa, kur 1991.gadā atskanēja pirmā Rīgas maratona starta šāviens.

Organizatori aicina būt aktīviem, gatavoties un sportot, ievērojot epidemiologu norādījumus. Pēc konsultācijām ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizatori šobrīd strādā, lai pasākums Rīgā 16.-17. maijā varētu notikt pilnā apmērā.

Sagaidāms, ka koronavīrusa izplatības un ietekmes uz pasaules tūrismu rezultātā 17. maijā Rīgā startēs pēdējos gados zemākais ārvalstu skrējēju skaits.

Organizatoru novērojumi liecina, ka ārvalstu dalībnieki šogad līdz minimumam ierobežos savu ceļošanu, būtiski samazinot maratontūristu skaitu ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā.

Jaunās trases

Maratona trase, kas ietvers Brīvības ielu, Rīgas centru, Jauno teiku un Mežaparku, šķērsos Vanšu un Akmens tiltus, kā arī paviesosies Pārdaugavas romantiskajās Dzegužkalna un Āgenskalna apkārtnes ieliņās, vairāk demonstrēs Rīgas pilsētu un tās dažādību un būs atbilstoša starptautiskajiem standartiem, Rimi Rīgas maratonam jau otro gadu norisinoties Pasaules Vieglatlētikas asociācijas Zelta kvalitātes zīmē.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM organizē bezmaksas pavasara semināru ciklu «Starta diena», kurā jaunie uzņēmēji varēs iedvesmoties no ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus. Uz pasākumu ir aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

«Starta diena» semināri sniegs iespēju apzināt finansējuma iespējas, kā arī iegūt priekštatu par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Pirmais seminārs šogad norisināsies 7. martā Jēkabpilī, savukārt 22. martā Daugavpilī, 12. aprīlī Kuldīgā, 26. aprīlī Cēsīs un 31. maijā – Rīgā.

Jaunos un topošos uzņēmējus šajos semināros individuāli konsultēs eksperti no vairāk nekā 10 organizācijām: ALTUM, Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts Darba inspekcijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, komercbankām u.c.

Visi interesenti ir aicināti elektroniski pieteikt savu dalību ALTUM interneta vietnē: https://www.altum.lv/lv/notikumi

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Jau otro gadu pēc kārtas 12. septembrī atzīmēs Startup dienu, lai akcentētu startup jeb jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

«Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kurā vēlamies 12. septembrī oficiāli atzīt par Startup dienu. Rosinām Latviju parādīt kā startup uzņēmumiem draudzīgu, tehnoloģiski attīstītu, digitāli gudru un atvērtu valsti, tāpēc aicinām visus tehnoloģiju inovāciju entuziastus aktīvi iesaistīties,» rosina Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja. Viņa norāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 jaunuzņēmumi, kas pagājušā gadā vien piesaistīja 62 miljonus eiro investīcijās. «Startup diena būs starta šāviens arī Digital Freedom Festival, kad uzsāksim aktīvas diskusijas par tehnoloģiju ietekmi uz valstu, sabiedrību un mūsu katra nākotni.»

Digital Freedom Festival ietvaros notiks Investoru diena, kurā investori, korporācijas un startup uzņēmēji dibinās kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē.

«Šā gada jaunums festivālā - īpaša Investoru diena jeb platforma, kur aptuveni 150 startup uzņēmēji tiksies ar investoriem, kuru kopējais investīciju portfeļa apjoms pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Mēs ticam, ka Latvija ir vieta, kur rasties pasaules līmeņa idejām, kas var uzlabot darba un dzīves kvalitāti,» stāsta Digital Freedom Festival līdzdibinātājs Uldis Leiterts.

Investoru vidū būs Techstars, 500 Startups, Buran Venture, StartupBootcamp, Crypto Valley, Starta Ventures, Practica VC u.c. - vairāk nekā 30 pasaules līmeņa akceleratori un riska kapitāla fondi.

Akcelerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas Eiropas startup uzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā iekļūšanai akcelerācijas programmā un iegūt 150 000 ASV dolāru investīciju.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Pašmāju tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group, investējot 100 tūkst. eiro, izveidojis piedzīvojumu brauciena spēli Roadgames. Pirmā spēle, kurai reģistrācija jau sākusies, notiks 11. maijā Latvijā, iekļaujot septiņus dažādu veidu atjautības/izaicinājuma uzdevumus un 500 objektus Vidzemē.

Ieguldot vēl 350 tūkst. eiro, spēli iecerēts virzīt arī globālajam tirgum.

Roadgames ir plaša mēroga ģeolokācijas spēle komandām reālā vidē un lietotnē. Tās koncepta pamatā ir trīs daļas – iespēja ikvienam iesaistīties spēles satura radīšanā, lietotne ar ģeolokācijas uzdevumiem un pārsteiguma pasākums dalībniekiem spēles noslēgumā. Spēles mērķis – dot cilvēkiem iespēju būt aktīviem ārpus mājas, sajust piedzīvojumu garšu un parādīt, ka apkārt ir daudz neizzinātu vietu.

«15 gadus mūsu veidotā spēle bijusi ikgadējs saliedēšanās pasākums kolēģiem, septiņus gadus klientiem un trīs – Draugiem.lv lietotājiem. Tikai pirms gada nolēmām to piedāvāt ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Pašiem ceļojot, vienmēr bijis azarts atrast un apmeklēt vietas, kuras ceļvedī nav minētas vai par kurām zina pastāstīt tikai vietējie. Lai Roadgames kļūtu par neaizmirstamu piedzīvojumu ikvienam, esam pilnveidojuši spēli ne tikai tehnoloģiski, bet arī saturiski,» stāsta Roadgames vadītāja Liene Grenevica.

Ministru kabinets 8.aprīlī lēma palielināt finansējumu atbalsta programmā "Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem", novirzot starta aizdevumu izsniegšanai papildu 10 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

"Labas idejas, kombinācijā ar nepieciešamo finansējumu īstajā brīdī var izaugt par dzīvotspējīgu un peļņu nesošu uzņēmumu, kas veiksmīgi var turpināt attīstīties ne tikai valsts, bet arī plašākā mērogā. Papildinot atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar 10 miljoniem eiro, mēs veicināsim ne vien jaunu uzņēmumu rašanos, bet arī dosim iespēju nesen dibinātiem uzņēmumiem attīstīt un paplašināt savu biznesu. Jāuzsver, ka aizdevumu šai programmā var saņemt ne tikai jau esoši uzņēmumi, bet arī pašnodarbinātas personas vai arī tad, ja uzņēmums vēl nav dibināts," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šobrīd programmas ietvaros atbalstīti 375 biznesa uzsācēji un atbalsts programmā kopumā sniegts 513 komersantiem.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Pasaulē vadošā maizes, konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas aprīkojuma un izejvielu izstāde ir „zemā starta” pozīcijā – tikai nepilni divi mēneši līdz pasaulē vērienīgākajam maizes ražotāju biznesa forumam Minhenes izstāžu centrā.

Lai arī šoreiz gaidīts ilgāk, nekā ierasts, no 22. līdz 26. oktobrim, piecas dienas bez pārtraukuma, Minhenes izstāžu centrā smaržos svaigi cepta maize, smalkmaizītes un kafija, acis priecēs kūkas un tortes. Sarunas izstādes dalībnieku un apmeklētāju starpā būs par un ap maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, izejvielām, jaunatklātiem produktiem, piedevām un uzkodām, par labākajām kafijas pupiņām un sortimentu, par ražošanas iekārtām un kafejnīcu iekārtojumu, piederumiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī par maiznieku un konditoru meistarību.

Iba ir vadošā miltu izstrādājumu ražošanas nozares izstāde, kurā tiek demonstrēts daudzpusīgs maiznīcu un konditorejas nozares produktu klāsts, aptverot visus soļus ceļā no labības grauda līdz ražotājam, tirgotājam un tālāk patērētājam – sākot no izejvielām un piedevām, iekārtām, iepakojuma un rūpniecisko procesu optimizācijas risinājumiem līdz pat līdzņemšanai paredzēto produktu klāstam, kā arī maiznīcu un konditoreju aprīkojumam.

SIA "Empyrio" izstrādātā organisko atkritumu dedzināšanas iekārta domāta mazām un vidējām ūdens attīstīšanas stacijām, lai tām nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju.

"Dūņas ir ļoti mitrs materiāls, tajā ir ap 75% ūdens. Tā ir liela problēma ūdens attīrīšanas stacijām visā pasaulē, jo dūņas veidojas lielos apjomos un stacijas maksā daudz naudas, lai tās ar kravas automašīnām aizvestu pārstrādei," saka Aleksandrs Beļskis, SIA "Empyrio" vadītājs. Uzņēmums savu nišu saskatījis mazās un vidējās ūdens attīstīšanas stacijās, kur organisko atkritumu dedzināšanas iekārtas lietot uz vietas, lai nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju. Tirgū ir lielam daudzumam domātas atkritumu dedzināšanas iekārtas, bet mazam apjomam risinājumu neesot.

"No ekonomiskā viedokļa tas ir pievilcīgi klientiem, jo palīdz stacijām kļūst neatkarīgām no utilizācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas jebkurā brīdī var pārskatīt cenas un sadarbību," saka A. Beļskis.

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.