Rīgas apgabaltiesa šodien izbeidza tiesvedību pilnsabiedrības Spīķeri prasībā pret bijušajiem pilnsabiedrības dalībniekiem Igoru Bukovski un Uldi Dinni par īpašuma tiesību atzīšanu uz īpašumiem, jo lietā ir apstiprināts izlīgums. Trešā puse šajā lietā ir SIA Spikeru nami.

Uz tiesas sēdi ieradušies pušu pārstāvji nevēlējās plašāk komentēt prasību, līdz ar to arī konkrētus nekustamos īpašumus, par kuriem lietā ir strīds.

Bukovskis un Dinne bija noslēguši hipotēkas līgumu ar AS Swedbank, un, pamatojoties uz to, īpašumi tika ieķīlāti par labu bankai, lai nodrošinātu no aizdevuma līgumiem izrietošo saistību izpildi vairāk nekā 4,8 miljonu latu apmērā. Secīgi starp atbildētājiem un pilnsabiedrību tika noslēgts nekustamo īpašumu pirkuma līgums.

Tā kā nedz prasītāja, nedz atbildētāji nebija pilnībā izpildījuši savstarpējās saistības viens pret otru, līdz ar izlīgumu tiek atcelts noslēgtais nekustamo īpašumu pirkuma līgums. Pilnsabiedrība Spīķeri esot tikai daļēji izpildījusi savas no pirkuma līguma izrietošās saistības pret atbildētājiem, proti, samaksājusi daļu no līgumā noteiktās nekustamo īpašumu pirkuma maksas.

Rīgas Spīķeru kvartāla atjaunotās ēkas ir skaisti sapostas kā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas, bet pagaidām daudzas no tām vēl nav pilnībā apdzīvotas. Staigājot pa kvartālu, DB secina, ka daudzviet logos redzams paziņojums, ka telpas tiek iznomātas. Dažviet slēģi ir aizvērti, aiz tiem vēl nenotiek rosība.

Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Spīķeri ir unikāla vieta Rīgā, tic Spīķeru kvartāla «iemītnieki», kas arī paši piedāvā pieredzi, kas padara šo vietu vienreizēju.

Spīķeri pašreizējā veidolā ir saglabājušies no 19. gadsimta 2. puses un ir uzskatāmi par vēsturisku noliktavu ansambli. Šis kvartāls atrodas starp Rīgas Centrāltirgu un Daugavu, bet no Vecrīgas to šķir vien dzelzceļa uzbērums.

Pilnsabiedrība Spīķeri šo kvartālu vairākus gadus mēģina pārvērst mūsdienīgā, viegli pieejamā pilsētvidē ar labiekārtotu krastmalu. Tā līdziniekus var atrast daudzviet pasaulē, kur industriālie, ostu rajoni ir pārtapuši ērtos un atraktīvos pilsētu rajonos. Attīstītāju pārliecība ir, ka Spīķeru darbība ir jābalsta uz radošām, kultūras aktivitātēm, ko piedāvāt ne tikai rīdziniekiem, bet arī pilsētas viesiem.

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam tiks pabeigti 2013.gada aprīlī, šodien rekonstrukcijas darbu atklāšanā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Līdz aprīlim plānots nojaukt pagaidu un teritoriju degradējošās ēkas un nožogojumus, apzaļumot teritoriju, nobruģēt ietves un riteņbraucēju celiņu, izbūvēt žogu, soliņus, atkritumu urnas, kā arī izbūvēt apgaismojumu, atjaunot gājēju tuneli un, tuneļa kāpnes aprīkojot ar estakādi, izveidot drošu un ērtu pieeju Daugavas krastmalai.

Papildus gājēju promenādei un veloceliņam paredzēts izveidot aktīvo skrituļotāju atpūtas zonu. Krasta ielā un gar Daugavas krastu tiks uzstādītas jaunas norobežojošās tērauda margas, remontēta esošā norobežojošā Krasta ielas siena, veikts Daugavas krasta aizsargdambja akmens daļu remonts un citi darbi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Centrāltirgus spīķeri un Liepājas Karostas cietums atzīti par arhitektūras pieminekļiem.

Noliktavu jeb tā saukto spīķeru kvartāls starp tagadējo Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu līdz Rīgas cietokšņa likvidēšanai (cietokšņa vaļņus noraka no 1857.-1863.g.) atradās ārpus Rīgas cietokšņa vaļņiem, un tā nosaukums bija Lastadija (nosaukums vāciski nozīmē kravu iekraušanas vai izkraušanas vietu).

Spīķeru apbūve (12 ēkas) tagadējā Rīgas Centrāltirgus rajonā izveidojusies galvenokārt 19.gs .60. – 80.gados pēc Rīgas cietokšņa likvidēšanas.

Spīķeri celti pēc sava laika ievērojamāko Rīgas arhitektu – Roberta Augusta Pflūga (1832-1885), Kārļa Johana Felsko (1844-1918), Jāņa Fridriha Baumaņa (1834-1891) un Reinholda Georga Šmēlinga (1840-1917) projektiem. Visi saglabājušies spīķeri uzcelti ļoti īsā laika posmā – nepilnu trīs gados.

«Šobrīd notiek jauno nomnieku pakāpeniska iekārtošanās jaunajā vietā un gatavošanās rudens ražas sezonai.» Tā, vaicāts par aktivitāti jaunajā zemnieku diennakts tirgū Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1, biznesa portālam db.lv stāstīja Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga un komunikāciju vadītājs Ivars Jakovels.

Tādējādi viņš noliedz sociālajos medijos izskanējušās bažas, ka jaunatklātais tirgus, kura izveidē tika ieguldīti 90 tūkstoši latu, no tirgotāju puses nav pieprasīts.

«Jaunā zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izveidoti 27 jauni kioski/noliktavas, no kuriem 20 kioski/noliktavas ir iznomātas, sākot ar šā gada 20. augustu. Vidējā vienas tirdzniecības vietas ar noliktavu nomas maksa mēnesī ir 220 LVL,» stāstīja I. Jakovels.

«Nekādu pamatu uztraukumam neredzam, jo jebkuras jaunas tirgošanās teritorijas apgūšana notiek pakāpeniski. Rīgas Centrāltirgus ir sniedzis iespēju tirgotājiem jaunajā teritorijā tirgoties visu diennakti. Līdz ar to nomniekiem, kuri noslēguši līgumus, tas uzliek papildu pienākumus - reģistrēt struktūrvienību, saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju kases aparātam, kā arī pieņemt darbā pārdevējus. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Rīgas Centrāltirgum jau samaksāti pirmie 4400 LVL bez PVN. Līgumos iekļauta klauzula par tirgotāju pienākumu uzsākt tirdzniecību,» skaidroja Rīgas Centrāltirgus pārstāvis.

Rīgas Spīķeros taps jauna laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, kas papildinās šā radošā kvartāla piedāvājumu.

Šopavasar plānots sākt vēsturiskās Spīķeru ēkas atjaunošanu Maskavas ielā 12/3. Projektam gūts ES fondu līdzfinansējums. Pēc projekta īstenošanas ēka kļūs par dažādu kultūras pasākumu un laikmetīgās mākslas izstāžu norises vietu. Kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 1,071 miljoni latu, tostarp ERAF līdzfinansējums ir 428,4 tūkst. latu. Projektu plānots īstenot līdz 2013. gada 1. ceturksnim.

Spīķeru kvartāls ir saglabājams kā 19. gadsimta 2. puses noliktavu ansamblis. Līdz šim pamatīgi izremontētas ir četras ēkas, divas mājas ir savestas kārtībā un tās var izmantot. Šobrīd Spīķeros kopā ir 23 nomnieki, un lielais vairums ir saistīti ar radošo industriju, piemēram, tur pašlaik jau darbojas laikmetīgās mākslas centrs kim?, tur ir izveidota neliela koncertzāle un mājvietu radis arī kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam dokumentāciju konkursa izsludināšanai par kvartāla starp Maskavas ielu, Krasta ielu, Turgeņeva ielu un Daugavas promenādes revitalizāciju.

«Spīķeru kvartāls Rīgā ir unikāla vieta – tuvu pilsētas centram un Vecrīgai, līdzās tādam savdabīgam objektam kā Centrāltirgus un pašā Daugavas malā, turklāt te saglabājusies savdabīga arhitektūra. Esmu pārliecināts, ka Spīķeros veidosies viens no interesantākajiem kultūras centriem Rīgā,» norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vadims Jerošenko.

Tiklīdz būs noslēdzies iepirkums un noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju, Spīķeru kvartālā un Daugavas malā, plānots uzsākt darbus: pagaidu un teritoriju degradējošo būvju nojaukšanu, gājēju tuneļa rekonstrukciju, Daugavas krasta promenādes (no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam) atjaunošanas darbus, kvartāla labiekārtošanu. Projektu pilnībā iecerēts pabeigt 2013. gadā.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

No 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā notiks 14. starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food 2009 un patlaban dalībai izstādē pieteikušies 365 uzņēmumi no 28 valstīm.

Izstādi kā mārketinga rīku arvien novērtē Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji, kas Riga Food piedalās ik gadu – Dobeles Dzirnavnieks, Bona Dea, Lāči, Pure Food, Venden, Rozula, Druvas pārtika, Dona u. c. Saldējuma ražotāja Druvas pārtikas pārdošanas direktors Vairis Miltiņš norāda: «Izstādē Riga Food piedalāmies, lai veicinātu uzņēmuma un produktu atpazīstamību un lai mūsu klienti redz, ka mēs darbojamies un turpinām papildināt produktu klāstu. Arī šogad izstādē plānojam piedāvāt produktus ar jaunu garšu un uzlabotu kvalitāti. Ieguvumu ziņā dalība pērnā gada izstādē izrādījās ļoti veiksmīga, jo atradām izstādē jaunus klientus, piemērām, izplatītājus un tirgotājus no Igaunijas».

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Āboltiņa šodien ES dalībvalstu nacionālo parlamentu spīkeru konferences laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, informē Saeimas Preses dienests.

«Satraucošā politiskā situācija Ukrainā liecina, ka šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību. Tikai kopīga starptautiskās sabiedrības rīcība var novērst tālākus satricinājumus un apdraudējumu reģionā,» sarunā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik mēs vairs nerunājam par atsevišķu valstu brīvību un drošību, bet par kopīgo drošības telpu, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.

"Ja neesi izstādē, tad tevis nav vispār," – šādi par piedalīšanos grīdas segumu izstādē "Domotex 2020" Hanoverē saka SIA "Amber Wood" līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.

Biznesa braucienā ieguldītā nauda atgriežas ar klientu pasūtījumiem, pārliecinājies I. Akerfelds. Hanoveres izstāžu kompleksā notiekošajā izstādē "Domotex" piedalās profesionāļi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, nevis galapatērētājs.

Izstādes "Domotex 2020" organizētāji uzsver, ka 90% apmeklētāju ir lēmumu pieņēmēji.

Iespēja nodibināt tiešus kontaktus neformālā gaisotnē ir ieguvums, kuru citur atrast nav iespējams. "Būt šeit nozīmē, ka esi nopietns un sadarbības partneri var uzticēties," skaidro "Amber Wood" līdzīpašnieks. Uzņēmumi izstādē satiek savus partnerus, atrod jaunus klientus, uzzina par jaunākajām tendencēm.

SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda "Dienas Biznesam" stāsta, ka 50% no ikdienas klientiem uzņēmums saticis grīdas segumu izstādē "Domotex". "Šī ir galvenā izstāde Eiropā, kur vienkopus ir visi grīdas segumu ražotāji. Šeit satiekas no visas pasaules potenciālie pircēji un ražotāji," teic D. Bonda. SIA "Rubrig" izstādē "Domotex" Hanoverē piedalās ceturto reizi.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma remontdarbi un zemūdens hidrotehniskie darbi Rīgas domei izmaksās vairāk nekā 258,4 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika izvirzīts saimnieciskais izdevīgums, uzvarēja SIA Merks. Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza vien divi būvuzņēmēji, liecina IUB informācija.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma zemūdens hidrotehnisko darbi paredz arī gultnes attīrīšanu.

Daugavas krastmalas nostiprināšana tiks veikta Eiropas reģionālās attīstības (ERAF) projekta «Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija» ietvaros. Kopumā vecā promenāde, un Spīķeru kvartāls tiks atjaunoti un uzlaboti par 5,37 miljoniem latu. Spīķeru kvartālu atjaunoja personu apvienība Merks – Saldus ceļinieks. Db.lv jau rakstīja, ka pēc rekonstrukcijas rīdziniekiem Spīķeru kvartāls un Daugavas promenāde tika atvērti 1. augustā. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs klātesošajiem stāstīja, ka 2016. vai 2017. gadā Rīgas dome ķersies pie kreisā krasta sakārtošanas, sākot promenādes rekonstrukciju gar Mūkusalas ielu, radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.

Kultūras ministrija (KM) pēc četriem gadiem beidzot ir nolēmusi tās rīcībā esošos runājošos akmeņus nodot Rīgas domei, kura savukārt tālāk tos atdos publiskai izstādīšanai Spīķeru kvartālā. Birokrātisko procedūru dēļ apskatīt eksponātus varēs tikai 2012. gadā, informē laikraksts Neatkarīgā.

Ierēdņi uzdevuši arhitektiem līdz janvāra vidum izstrādāt plānu, kur un kā varētu novietot runājošos akmeņus. Kā vienu no ticamākajiem variantiem to izvietošanai apsver iespēju izlikt akmeņus ēku kompleksā starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu, kur atrodas Spīķeru kvartāls. Apmēram pusgads būs nepieciešams, lai veiktu projektēšanu un izstrādātu labiekārtošanas projektu, Neatkarīgā uzzinājusi Spīķeru birojā.

Šo projektu izveidoja 2005. gada rudenī, kad Francijā stāstīja par latviešu tradīcijām un kultūru.