Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti laikposmā no 1945. gada līdz 1992. gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš, kuru nevarēs pagarināt, ja nākamajos 10-20 gados netiks veikti būtiski renovācijas darbi. Latvijā līdz šim galvenais padomju laiku ēku atjaunošanas finansēšanas avots ir ES fondu līdzekļi, kuri būs pieejami tikai līdz 2020.gadam. Valsts līmenī ir jārisina jautājums, ko darīt pēc tam. Apzinoties situāciju, nevalstiskās organizācijas kopā ar RTU speciālistiem, nozares un finanšu ekspertiem ir izstrādājuši investīciju piesaistes risinājumu problēmas risināšanai ilgtermiņā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Šā gada 26. janvārī notiks mediju pasākums, kurā sabiedrība tiks iepazīstināta ar investīciju piesaistes platformu padomju ēku renovācijai Latvijā un speciāla sabiedriska fonda LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility) dibināšanu.

Tas būšot alternatīvs instruments ēku renovācijai Latvijā, paredzot jau pirmajos trīs gados atjaunot līdz 60 ēkām dažādos Latvijas reģionos.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) jau paudusi gatavību iesaistīties projektā kā potenciālais investors.

Pasākumā projekta iniciatori un partneri parakstīs kopīgu memorandu, apliecinot gatavību sadarboties, lai sekmētu visaptverošu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu un veidotu konstruktīvu sadarbību ilgtermiņa risinājumu nodrošināšanai.

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Savienības budžetu nākamajam gadam, nosakot 2016.gada budžeta izdevumu apjomu - 155 miljardi eiro maksājumu saistībās un 143,9 miljardus eiro faktiskajiem maksājumiem, atbilstoši EP un ES Padomes 15.novembrī panāktajam kompromisam, informē EP.

Sarunās EP sarunvedējiem izdevās panākt vairāk finansējuma bēgļiem un migrācijai, studentu apmaiņas programmai Erasmus+ un pētniecības un izstrādes programmai “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020).

Parlaments apstiprināja ES 2016.gada budžetu ar 516 balsīm par, 179 pret un 8 atturoties. Pēc tam to parakstīja EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, tam piešķirot likuma spēku. ES ministri budžetu oficiāli pieņēma jau 24.novembrī.

Eiropas Parlaments nodrošināja, lai visus šim nolūkam ES daudzgadu budžeta plānā atliktos resursus izmantotu pašreizējās bēgļu un migrācijas krīzes risināšanā, piešķirot līdzekļus gan katrai dalībvalstij atsevišķi, gan papildus valstīm, kas atrodas pie ES ārējām robežām, kuru tuvumā ir konflikti un pa kurām ieplūst bēgļi. Saskaņā ar vienošanos, šim nolūkam atvēlēs par 1,6 miljardiem eiro vairāk, nekā sākotnēji rosināja Komisija.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" asociētais uzņēmums "LightSpace Technologies" parakstījis vienošanos par 2,25 miljonu eiro granta saņemšanu Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020", teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus Eiropas Inovāciju padomes kapitāla fonds, nodrošinot jauktu finansējumu, veiks līdz 1,7 miljonu eiro ieguldījumu "LightSpace Technologies" kapitālā, parakstot atsevišķu ieguldījuma līgumu.

"LightSpace Technologies" ar projektu "Nākamās paaudzes uzlabotās papildinātās realitātes 3D brilles medicīniskajai izglītībai, pirmsprocedūras plānošanai, intraprocesuālai vizualizācijai un pacienta rehabilitācijai" ir uzvarējis 4000 projektu konkursā "Apvārsnis 2020" Eiropas Inovāciju padomes pilotshēmas "Accelerator" programmas ietvaros, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Covid-19 ārstēšanas iniciatīvām, skaidrots paziņojumā.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra radioloģijas ārste Ilze Enģele atzīmējusi, ka "LightSpace Technologies" augmentētās realitātes 3D brilles radīs būtisku pievienoto vērtību onkoloģijas ķirurgiem, operāciju plānošanas nolūkiem ļaujot vieglāk un efektīvāk pārskatīt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses datus augstas izšķirtspējas 3D attēlos.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un «Erasmus+» programmai, informē EP.

2018. gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro, bet maksājumu apropriācijās – 144,7 miljardi eiro.

Sekojot ES Padomes oficiālajam jāvārdam sarunās ar EP panāktajam kompromisam, EP deputāti apstiprināja nākamā gada budžetu ar 295 balsīm pret 154, 197 deputātiem atturoties. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni parakstīs budžetu, un tas iegūs likuma spēku.

Eiropas Parlamentam sarunās izdevās novērst dalībvalstu ministru piedāvāto 750 miljonu eiro samazinājumu sadaļā «izaugsme un darbavietas». Saistību apropriācijās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzēti papildi 116,7 miljoni eiro. Līdz ar to jauniešu bezdarba mazināšanai kopā būs pieejami 350 miljoni eiro.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Jaunuzņēmuma "CastPrint", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) HPC centra un Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūta izveidots konsorcijs piesaista pētniecības un inovācijas atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" līdzekļus, lai, izmantojot superdatoru aprēķinus, uzlabotu uzņēmuma ražoto personalizēto medicīnisko palīgiekārtu kvalitāti un samazinātu ražošanas laiku, informē RTU.

"CastPrint" nodarbojas ar individuāli pielāgotu 3D drukātu fiksatoru izveidi dažāda veida lūzumu ārstēšanai. LU Skaitliskās modelēšanas institūts uzņēmuma vajadzībām veidos fiksatoru skaitlisko modeli un topoloģiskās optimizācijas algoritmus, kā arī organizēs jaunā produkta izturības novērtējumu. Savukārt RTU HPC centrs projektam piesaistīts kā lielākais superdatoru (High Performance Computing – augstas veiktspējas skaitļošana) resursu nodrošinātājs Latvijā ar zināšanām par nepieciešamo tehnisko un programmatūru nodrošinājumu projekta veiksmīgai izpildei. "CastPrint" būs jānodrošina, lai ar superdatora palīdzību radītie fiksatoru modeļi un arī pats izdrukātais materiāls atbilstu gan pacientu un mediķu, gan ražošanas kvalitātes prasībām.

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

No klusākām lidmašīnām līdz robotiem fermeriem – Eiropas Savienība sola naudu pētniekiem par visu veidu inovatīviem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oktobra vidū Eiropas Komisijas izziņotā ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogramma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), kas paredz nākamajos divos gados ieguldīt gandrīz 16 miljardus eiro konkurētspējas, pētniecības un inovāciju veicināšanā, nedēļu vēlāk Lisabonas Kongresu centra auditorijās un gaiteņos bija viena no karstākajām tēmām. Kā nu ne, ES informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform apgrozījās cilvēki, kurus vistiešākajā veidā skars dāsnākais pētniecības un inovāciju finansējums bloka vēsturē.

Par Apvārsni 2020 runāja daudz, visvairāk sakāmā bija EK Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta vadītāja vietniekam Zoranam Stančičam, kurš klātesošos iepazīstināja ar izvērstu finansējuma plānu. Tas paredz līdz 2020. gadam pētniecības un inovāciju veicināšanā ieguldīt 77 miljardus eiro, kas ir par 27% vairāk, nekā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Galvenie mērķi ir stāties pretī ekonomiskajai krīzei, veidojot jaunas darbavietas, un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, gādāt par tīrāku un patīkamāku vidi, kā arī nostiprināt ES pozīcijas globālajā izpētes, inovāciju un tehnoloģiju tirgū.

Inovācijām mazajā un vidējā biznesā domātā ES palīdzība Latvijā tiek gandrīz ignorēta; citviet dalībvalstīs šie fondi iemantojuši pat histērisku popularitāti un nacionālajām ekonomikām paredzamu atdevi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visu laiku vērienīgākās ES inovāciju programmas Apvārsnis 2020 (Horizonts 2020 jeb H2020) kopējais budžets ir 80 mljrd. eiro. Šis kapitāls paredzēts plaša spektra pētniecības un attīstības (R&D) projektiem, lai mudinātu pētniekus un uzņēmējus sadarboties. Programma ir apjomīga, un viena tās daļa – t.s. MVU instruments – 2,8 mljrd. eiro apmērā finanšu periodā līdz 2020. gadam ir veltīta tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Līdz septembra sākumam dalībvalstu uzņēmumu atsaucība šim piedāvājumam ir ļoti atšķirīga un Latvijas gadījumā pat nesaprotami niecīga.

Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kopā ar finanšu un ēku renovācijas ekspertiem ir izstrādājis investīciju piesaistes platformu, kas spētu nodrošināt pastāvīgu padomju gados būvētu ēku atjaunošanu ilgtermiņā, tostarp arī pēc Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma beigām 2020.gadā. Šis risinājums paredz izveidot speciālu finanšu fondu, kas spētu piesaistīt privātās un publiskās investīcijas ēku visaptverošas atjaunošanas veikšanai, teikts paziņojumā medijiem.

«Valsts līmenī jau šobrīd ir jārada finanšu instrumenti padomju laiku ēku atjaunošanai, kas nebalstītos tikai uz Eiropas Savienības fondu programmām un spētu nodrošināt atjaunošanas finansēšanu arī pēc to noslēgšanās 2020.gadā. Ir skaidrs, ka valstij tādos apjomos nepieciešamo līdzekļu nebūs. Tāpēc vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir izveidot speciālu investīciju platformu, kas vienlaikus spētu akumulēt lielus finanšu līdzekļus un nodrošināt nepārtrauktību to pieejamībā. Pretējā gadījumā jau pavisam drīz ES programmu finansējums Latvijai vairs nebūs pieejams un līdz ar to arī daudz nepieejamāka kļūs visaptveroša ēku renovācijas veikšana,» norāda ēku saglabāšanas un energotaupības biroja valdes loceklis Nikolass Stančofs.

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Lai iedrošinātu pašvaldības un tās iestādes konkursos vairāk izmantot videi draudzīgus pakalpojumus un preces, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) eksperti Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēta projekta GreenS laikā izstrādājuši standartizētu Zaļā publiskā iepirkuma dokumentāciju, informē RPR un projekta GreenS pārstāve Aija Zučika.

Pašlaik speciālisti izstrādājuši tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus noteiktām produktu grupām - ielu apgaismošanā izmantojamajiem gaismas ķermeņiem, datoriem un datorekrāniem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī transportlīdzekļiem ar zemu ietekmi uz apkārtējo vidi.

«Viens no iemesliem, kāpēc līdz šim kūtri iepirkumu speciālisti iekļauj videi draudzīgus kritērijus iepirkumos, ir to zināšanu un pieredzes trūkums, lai profesionāli sastādītu iepirkumu specifiskās prasības. Šis ir arī iemesls, kāpēc nolēmām izstrādāt tehniskās specifikācijas un vērtēšanas kritērijus, jo tas būtiski atvieglos iepirkumu sagatavotāju darbu,» skaidro A. Zučika.

Optiskā aprīkojuma ražotājs "Yukon Advanced Optics Worldwide" šogad Daugavpilī izveidojis uzņēmumu, kurā plāno saražot 40 tūkstošus optiskā aprīkojuma vienību gadā, nodarbinot 150 strādājošos, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Tiek plānots, ka uzņēmuma apgrozījums dažos gados sasniegs 30 miljonus eiro.

"Yukon Advanced Optics Worldwide" ir viens no uzņēmumiem, kurus 2020.gada rudenī ar Ārlietu ministrijas starpniecību uzrunāja LIAA.

Uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Lietuvā, izstrādā termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām. Paplašinot savu darbību, "Yukon Advanced Optics Worldwide" grupa Latvijā izveidojusi uzņēmumu "Pulsar Optics". Latvijā tiks ražotas pasaulē labi zināmā zīmola "Pulsar" termokameras.

"Optiskā aprīkojuma ražotāja "Pulsar Optics" ienākšana Latvijā ir apliecinājums tam, ka spējam piedāvāt konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Kopumā lēmumu par savas darbības pārcelšanu vai paplašināšanos Latvijā pieņēmuši jau 17 uzņēmumi, kurus LIAA uzrunāja Baltkrievijas kampaņas laikā. Esam gandarīti, ka vairāki no šiem uzņēmumiem, tostarp "Pulsar Optics", par savu darbības vietu izvēlējušies Daugavpili. Tas norāda uz to, ka arī ārpus Rīgas ir augsts potenciāls inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RTU kopā ar sadarbības partneriem ēku saglabāšanas jomā uzsācis nozīmīgu Eiropas Savienības finansētu projektu Sunshine. Tā ietvaros Latvijas zinātnieki kopā ar atjaunošanas, energoefektivitātes un finanšu ekspertiem izveidos inovatīvu investīciju platformu padomju laikos celto ēku atjaunošanai un siltināšanai, informē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Marika Rošā.

Projekts paredz, ka izstrādātos finanšu un tehniskos risinājumus nākotnē izmantos ne tikai Latvijā, bet arī citās postpadomju valstīs.

Šajā projektā Latvijai uzticēta ne tikai vadošā, bet arī vienīgā šī projekta partnera loma, kas nozīmē, ka Latvija to īstenos bez citu ES valstu līdzdalības.

Projekta pamatuzdevums būs izstrādāt koncepciju ēku visaptverošas atjaunošanas projektu finansiālai dzīvotspējai Latvijā, izmantojot publisko fondu un privātā kapitāla sniegtās iespējas, vienlaikus nodrošinot augstu energoefektivitātes līmeni ēkās.

«Vairumam energoservisa uzņēmumu nav iespējas uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības ierobežotās bilances dēļ. Tādēļ paredzēts izveidot īpaša nolūka finanšu fondu, kas sniegtu iespējas vietējām energoservisa kompānijām pārfinansēt naudas plūsmu, «pārdodot» to nākotnes izteiksmē, nevis šī brīža. Tas nozīmē pilnīgu inovatīvu pieeju padomju ēku saglabāšanas problēmas risināšanai Latvijā, ko līdz šim daļēji ierobežoja banku atturīgums finansēt energoservisa kompāniju ilgtermiņa investīciju projektus,» atzīst M. Rošā.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Liepājas inovāciju uzņēmums “InPass” kopā ar Liepājas Universitāti un Dānijas partneriem izstrādās unikālu kuģu emisijas uzraudzības sistēmu.

Sadarbībā ar dabas un inženierzinātņu fakultāti un diviem Dānijas partneriem tiks izstrādātas kuģu emisijas uzraudzības sistēmas, kā rezultātā taps unikāla mērierīce – komunikāciju kontrolieris.

"Aviācijas un kuģniecības nozarēs šobrīd visstraujāk pieaug siltumnīcu gāzu emisiju apjomi. Jau no pagājušā gada visā pasaulē ir stājies spēkā kuģu degvielas sēra satura ierobežojums. Šo nozaru radīto emisiju apjoms pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājies visstraujāk visas transporta nozares vēsturē," norāda uzņēmuma vadītājs Raivis Ekšteins.

Emisiju sistēmas uzraudzībai “InPass” tehniskā komanda izstrādās unikālu mērierīci, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju ar pārējām sistēmā uzstādītajām mērierīcēm. Tās uzdevums būs apkopot datus un uzglabāt serverī, lai tos pēc tam varētu izanalizēt. “No mūsu sadarbības partneru puses tā ir liela uzticēšanās un līdzšinējā uzņēmuma darbības pieredze būs noderīga unikālas mērierīces tapšanā,” ir pārliecināts R.Ekšteins.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.