Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Šā gada 8. novembrī viesnīcā Radisson BLU Daugava notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes. Biznesa procesi ir dinamiski, tāpēc ir svarīgi regulāri aktualizēt Latvijas pozīciju un virzību tajos, apzinoties savus resursus, kā arī izaicinājumus.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, meklēsim atbildes uz jautājumiem:

Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē Biznesa prognozes 2018 dalīsies ar lielākās Somijas bankas pieredzi ceļā uz inovācijām savā darbībā: «Globalizācija un digitalizācija ir skaidri definējamas kā valdošās tendences pasaules ekonomikā. Izmaiņas skar arī banku nozari. OP Finanšu Grupa, ieklausoties savu klientu vajadzībās, Somijā ir sākusi piedāvāt mobilitātes pakalpojumus un, izveidojot savas slimnīcas, investējusi veselības aprūpē. Tas ir solis virzībā no tradicionālas bankas uz pakalpojumu kompāniju, laužot stereotipu, ka inovācijas ir saistītas tikai ar tehnoloģijām un internetu. Sekot savu klientu vajadzību evolūcijai un proaktīvi rīkoties, attīstot jaunus pakalpojumus un produktus - tas ir pamats uzņēmumu veiksmīgai izaugsmei nākotnē digitalizācijas laikmetā.»

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Ar balsu vairākumu Jūrmalas dome otrdien apstiprināja Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto budžetu 2018.gadam 95,79 milj.eiro apmērā.

Ārkārtas domes sēde tika sasaukta visai lielā slepenībā, pašā pēdējā brīdī izziņojot sēdes laiku.

2018.gadā iemaksas Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā Jūrmalas pašvaldības donormaksājumi sastādīs 12,30 milj. eiro , kas liecina, ka 2018.gadā vidēji katrs Jūrmalas iedzīvotājs atbalstīs citas Latvijas pašvaldības 217 eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 8,60 milj. eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2017.gada budžeta gaidāmie ieņēmumi. Samazinājums galvenokārt saistīts ar kadastrālās vērtības samazinājumu no 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumiem, kuru lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kuriem Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kāds no kultūras pieminekļu apgrūtinājumiem – par 30%; ietekme uz pašvaldības budžetu sastāda 877,68 tūkst. eiro.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir pārsniegusi 10.5 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi martā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Lielākais pārdošanas pieaugums martā atzīmēts Uzbekistānā, kur apjomi auguši par 338%, Vācijā – par 190%, un Indijā – par 149%. Stabilu pieaugumu uzrādījuši arī pārdošanas rezultāti jau tradicionālajos koncerna noieta tirgos kā Krievija, Baltkrievija, Latvija un Lietuva. Savukārt, produktu realizācija martā visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 64% un Itālijā – par 58%.

2018. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais AS «Olainfarm» realizācijas apjoms sasniedza 30, 41 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.Produkcija tika realizēta 43 valstīs.AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada martā veidoja 2.2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. Savukārt SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada martā praktiski saglabājās gandrīz pērnā gada līmenī un bija 0,54 miljoni eiro. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada martā veidoja 0,86 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums veidoja 0,22 miljonus eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada martā sasniedza 0,23 miljonus eiro.

Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie šī gada novembra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 10,9 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada novembri, informē uzņēmums.

Arī vienpadsmit mēnešu griezumā «Olainfarm» grupas pārdošanas apjomi ir auguši par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 112,6 miljonus eiro. Šī gada 11 mēnešos «Olainfarm» koncerns realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.

Novembra konsolidētie pārdošanas rezultāti liecina, ka straujākā izaugsme pret pagājušā gada novembri šogad atzīmēta Nīderlandē, Moldovā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 474%, 98%, 67% un 52%. Par 34% samazinājusies pārdošana uz Uzbekistānu un par 15% uz Ukrainu, kas skaidrojams ar pasūtījumu cikliskumu. 2018. gada novembrī «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Ukraina. Kopumā produkcija tika realizēta 33 tirgos.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.