Būvfirmā SIA Arčers ir sākts reorganizācijas process, liecina Firmas.lv informācija.

Arčers pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA sacīja, ka Arčers nodalījis savas līdzšinējās darbības jomas - ēku būvniecību un stiklotu būvkonstrukciju ražošanu - kā atsevišķas, patstāvīgas darbības formas, dibinot uzņēmumu SIA Arčers SK, kura pamata darbības joma būs stiklotu alumīnija konstrukciju projektēšana, ražošana un uzstādīšana. Savukārt SIA Arčers saglabās pamata darbības jomu - ēku būvniecību.

Noriņa skaidroja, ka Arčers bija viena no retajām vai pat vienīgā būvkompānija, kas līdz šim īstenoja juridiski vienā uzņēmumā apvienotas, bet atšķirīgas darbības jomas - ēku būvniecību un produkcijas ražošanu.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Būvniecības uzņēmuma SIA "Arčers" valdi atstājusi valdes locekle Maija Baltgalve, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus uzņēmuma valdē no trešdienas, 8.septembra, iecelts valdes loceklis Mārtiņš Liepiņš.

Tādējādi darbu "Arčers" valdē turpina valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, kā arī valdes locekļi Juris Tarkšs un Liepiņš.

Jau vēstīts, ka šogad janvārī tika pabeigta "Arčers" reorganizācija, kurā mainījās uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs. Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" tika pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Pirms reorganizācijas "Arčers" patiesais labuma guvējs bija Armands Garkāns, bet pēc reorganizācijas par patieso labuma guvēju kļuvis Mārtiņš Lāma.

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers noslēgusi līgumu ar starptautiskajā būvniecības koncernā Skanska ietilpstošo kompāniju AS Skanska Norge par stiklotu alumīnija būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu biroju ēkas jaunbūvei Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

Līguma summa ir 2,1 miljons eiro.

Līgumsaistības paredz, ka AS Skanska Norge būvētajai sešstāvu ēkai Latvijas uzņēmums projektēs, izgatavos un uzstādīs stiklotas alumīnija fasādes 2250 m2 platībā, alumīnija logus – 2300 m2, jumta stiklotās konstrukcijas – 420 m2, iekšējās stiklotās konstrukcijas – 1370 m2.

Arčers objektā strādā apakšuzņēmēja statusā un martā jau sācis Latvijas ražotnēs tapušo konstrukciju uzstādīšanu. Paredzams, ka lielākā daļa no līgumsaistībās paredzētajiem darbiem tiks izpildīta vasaras mēnešos, bet tiem pilnībā jābūt pabeigtiem līdz šā gada beigām.

Būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Jānis Markulis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes locekļi Mārtiņš Lāma, Maija Baltgalve un Dina Zaķīte.

"Arčers" pārstāve Aiga Dakule aģentūrai LETA skaidroja, ka Markulis ir izlēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus, kas nav saistīti ar būvniecību. Tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma tālāko darbību, piebilda Dakule.

Šī gada sākumā tika pabeigta būvfirmas "Arčers" reorganizācija, kuras rezultātā mainījies uzņēmuma īpašnieks un patiesais labuma guvējs.

Reorganizācijas laikā kompānijai "Arčers" pievienota līdzšinējā uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašniece SIA "Nule 17", kuras vienīgā īpašniece ir AS "UGN". Pēc reorganizācijas "UGN" ir kļuvusi par vienīgo "Arčers" kapitāldaļu īpašnieci.

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

SIA «Arčers» 2019. gadā plāno realizēt būvniecības projektus 45 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma vadības ziņojums.

2019. gadā «Arčers» turpinās vairāku apjomīgu projektu būvniecību, to skaitā Olimpiskā centra «Rēzekne» un Rīgas Angļu ģimnāzijas piebūves būvniecību un rekonstrukciju. Šogad ekspluatācijā nodots Jēkabpils Tieslietu nams, un plānots pabeigt Stopiņu novada Kultūras centru, Ludzas ģimnāzijas peldbaseinu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Garāžas boksus Aviācijas bāzē Lielvārdē. Šogad uzsākti vairāki projekti pēc principa «projektē un būvē»– Mārupes pamatskolas pārbūve, NBS Gaisa spēku aviācijas bāzes kazarma un NBS lidlauka perona paplašināšana. Jūlijā noslēgts līgums ar Ogres pašvaldību par Ogres degradētās teritorijas atjaunošanu, uzvarēts konkurss par Speciālo uzdevumu vienības militārās bāzes būvniecību Daugavgrīvā, kā arī tiks uzsākti renovācijas darbi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «BIOR».

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls palielināts no 200 000 eiro līdz 3,3 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot 3,1 miljonu jaunas kapitāldaļas, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Iepriekš janvāra beigās "Arčers" pamatkapitāls tika samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro.

Arčers pamatkapitāls samazināts līdz 200 000 eiro 

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000...

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tika samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls tika samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veido 2,808 miljonus latu, un ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Uzņēmums par labu kredītiestādei ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Kā DB skaidroja SIA Arčers pārstāve Zane France, aizņēmums ir īslaicīgs SIA Arčers overdrafta palielinājums operatīvās naudas plūsmas finansēšanai.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka kopš reģistrācijas brīža SIA Arčers kopumā reģistrētas jau 36 komercķīlas, no kurām liela daļa dzēstas vai pārjaunotas.

SIA Arčers reģistrēts 1992.gadā, un tā īpašnieki ir Kaspars Garkanis (pieder 25%) un Armands Garkāns (pieder 75%).

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Būvfirmas Arčers neauditētais apgrozījums 2012.gadā bija apmēram 33 miljoni latu, kas par 17,4% pārsniedz uzņēmuma 2011.gada apgrozījumu, kas bija 28,1 miljona latu apmērā, citējot uzņēmuma provizoriskas aplēses, informē SIA Arčers sabiedrisko attiecību speciāliste Zane France.

Šādi rezultāti rāda, ka pērnā gada apgrozījums varētu būt lielākais uzņēmuma 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Kā norāda uzņēmums, apgrozījuma pieaugumu veicinājis fakts, ka pārskata gadā ne vien uzsākta vairāku projektu realizācija, bet turpinājās arī iepriekšējos gados iesāktie rekonstrukcijas un būvdarbi apjomīgos objektos, piemēram, Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra celtniecība Rēzeknē, kultūras pils Ziemeļblāzma rekonstrukcija un renovācija Rīgā, Valsts policijas Latgales reģiona ēku rekonstrukcija Daugavpilī, mākslas un mūzikas skolas būvniecība Saldū u.c. Visus šos objektus ekspluatācijā plānots nodot šogad.

Rēzeknes pašvaldība ir parakstīja jaunu līgumu ar SIA "Arčers" par darbu turpināšanu topošajā rekreācijas centrā Kovšu ezera krastā, taču objekta izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,4 miljoniem eiro.

Būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība šogad jūnijā lauza sākotnēji noslēgto līgumu ar "Arčers" un izsludināja jaunu iepirkumu par atlikušo būvdarbu veikšanu.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarējis "Arčers", kas bija vienīgais pretendents, taču darbi tiks veikti par būtiski lielāku summu nekā bija plānots sākotnēji.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība un lauzts līgums ar būvnieku 

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar...

"Arčers" piedāvātā līgumcena iepirkumā bija 8 242 312 eiro. Saskaņā ar iepriekš lauztā līguma tāmēm atlikušo darbu summa veidoja 4 858 101 eiro, tādējādi atkārtotā būvdarbu iepirkuma rezultātā atlikušo būvdarbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,384 miljoniem eiro.

Pašvaldība tagad veic projekta ieguvumu analīzi, lai aktualizētu projekta efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Sadārdzinājums noteikti ietekmē pašvaldības budžetu, aizņēmuma līdzekļus un projekta kopējo īstenošanas termiņu, atzīst pašvaldība, vienlaikus uzsverot, ka risku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma zaudēšanu šobrīd neesot, tomēr pašvaldībai jāveic ļoti aktīvs darbs pie investoru piesaistes.

Projektā plānota Brīvības ielas posma pārbūve 190 metru garumā, veicot ceļa seguma, trotuāru, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi, apgaismojuma nomaiņu, jaunu ūdensvada un sadzīves kanalizācijas atzaru izbūvi uz degradēto teritoriju. Paredzēta bija arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūve, teritorijas labiekārtošana, siltumtīklu būvniecība, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve. Paša rekreācijas kompleksa ēka projektēta trīs stāvos un 3076 kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes valstspilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Imants Mekša paudis, ka šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvatļaujai un būvdarbi objektā varētu atsākties mēneša laikā. Rekreācijas centra būvdarbus tagad plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim.

Finanšu gadā, kas bija no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Jaunāki finanšu dati pagaidām nav pieejami.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2022.gada jūlija norādīts Lihtenšteinas pilsonis Džīvs Aleksandrs Braiens.

Būvniecības SIA Arčers, kura pamatdarbība saistīta ar būvniecību un stiklotu būvkonstrukciju ražošanu, 2013.gadā sasniedzis iepriekš prognozēto apgrozījuma un peļņas līmeni, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā SIA Arčers veicis vairākus nozīmīgus, liela apjoma celtniecības darbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību finansējumu. Par spīti krasi pieaugošajai konkurencei būvniecības nozarē, arī 2013.gadā uzņēmums sekmīgi piedalījies vairākos nozīmīgos publiskajos būvniecības darbu pasūtījumu konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Pērn SIA Arčers apgrozījums palielinājies par 3,23%, sasniedzot 50,53 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 4,431 miljonu eiro. Salīdzinot ar 2012.gadu pērn SIA Arčers neto apgrozījums ārvalstīs pieaudzis par 3,84 miljoniem eiro.

2017.gadā būvniecības uzņēmums SIA «Arčers» sasniedzis apgrozījumu 59,194 miljonu eiro apmērā, kas bija divas reizes vairāk nekā 2016.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,490 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Arčers» apgrozījuma kāpums skaidrojams gan ar veiksmīgu jaunu projektu apguvi, gan to, ka pērn uzsākās būvdarbi virknei objektu, kuriem 2016.gadā uzsākti projektēšanas darbi.

2017.gadā būvuzņēmums veica vairākus liela apjoma būvdarbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību, kā arī NATO un privāto finansējumu. «Uzņēmums ieguva tiesības papildus realizēt projektus, kas saistīti ar militāro infrastruktūru Ādažu poligonā, kurus finansēja gan NATO uzturēšanas un apgādes aģentūra (NAMSA), gan Kanādas armija, gan Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC),» sacīts SIA «Arčers» vadības ziņojumā.

Pērn SIA Arčers apgrozīja 34 milj. Ls, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tādējādi uzrādot augstāko apgrozījumu visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar valsts kopējā būvniecības apjoma palielināšanos par 14,8%, Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pilnvērtīgāku apguvi celtniecības nozarē un to lielāku piesaisti reģioniem, skaidro SIA Arčers vadība.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn uzņēmuma neto apgrozījums ārvalstīs pieaudzis par 1,5 milj. Ls. Tāpat pērnais gads nozīmīgs ar SIA Arčers filiāles Beļģijā atvēršanu.

Pagājušo pārskata gadu SIA Arčers noslēdza ar 3,1 milj. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

SIA Arčers, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 28 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 138. vietā.

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tiek samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Būvfirma SIA "Arčers" noslēgusi gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar Latvijas Nacionālo sporta centru par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Līgums paredz, ka "Arčers" Komandu sporta spēļu halles būvniecību pabeigs līdz 30.novembrim.

Barona ielā būvēs basketbola halli 

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai...

Jau ziņots, ka valdība pērn 29.novembrī nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 7,9 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitālā, lai nodrošinātu vienreizēju investīciju halles projekta īstenošanā. Līdzekļu saņemšanai vēl būs nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Komandu sporta spēļu halles izmaksas sākotnēji tika lēstas ap 13,65 miljoniem eiro. Projekts paredz komandu sporta spēļu halles izveidi ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 2500 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem.

Komandu sporta spēļu hallē būtu iespējas sarīkot arī starptautiska līmeņa sporta sacensības un treniņnometnes, piemēram, 2025.gadā tajā vajadzētu notikt daļai no Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem.

Kā argumentē Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot projektu, tiks attīstīts ne tikai basketbola kompetenču centrs un palielināts basketbolā iesaistīto bērnu un jauniešu skaits, bet arī palielināts citos komandu sporta spēļu veidos iesaistīto personu skaits.

Būvdarbu iepirkuma kandidātu neatsaucības dēļ komandu sporta spēļu halles projekta īstenošanas gala termiņš šogad tika pagarināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Arčers" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 31.maijam, strādāja ar 18,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš, un cieta 1,698 miljonu eiro zaudējumus pretstatā gadu iepriekš gūtajai peļņai.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". "UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar būvnieku, informē pilsētas pašvaldībā.

Rēzeknes pašvaldība un SIA "Arčers" parakstīja vienošanos par 2020.gada 29.septembrī noslēgtā līguma "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" izbeigšanu.

Vietvara norāda, ka būvniecības nozare ir dramatiski izmainījusies pēc 2022.gada 24.februāra saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Proti, pret Krievijas un Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām tika piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, kuras regulāri tiek papildinātas, būtiski ietekmējot tirdzniecības un preču piegādes procesus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, it īpaši būvniecības jomā.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Būvniecības un stikla konstrukciju ražošanas uzņēmums Arčers šogad ir paplašinājis darbību eksporta tirgos un sācis strādāt Beļģijā.

SIA Arčers ir viena no lielākajām būvniecības kompānijām Latvijā, beidzamajos gados - piecu lielāko starpā. Tās darbība ir vērsta divos virzienos - vispārējā būvniecība un stikla konstrukciju ražošana. Ar stikla konstrukcijām uzņēmums nodarbojas kopš 1995. gada. 2006. gadā ar ES fondu līdzfinansējumu SIA Arčers modernizēja un paplašināja stikla konstrukciju ražotni - līdz ar to uzņēmums varēja trīskārtīgi palielināt ražošanu un arī dažādot piedāvājumu.

Uzņēmums prognozē, ka apgrozījums šogad pārsniegs pirmskrīzes līmeni. Krīzes laikā pretēji daudziem citiem uzņēmumiem Arčera apgrozījums saruka samērā nedaudz - 2010. gadā tas kritās līdz 23,74 miljoniem eiro, bet jau pērn sasniedza teju vai pirmskrīzes līmeni - 39,84 miljonus eiro un šogad plāno sasniegt 43 miljonus eiro.

Rīgas Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums Arčers kopīgi rīkotā talkā Nākotnes Lietaskoks šodien iestādīja 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu stādus.

Iniciatīva iestādīt Nākotnes lietaskokus radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem atbilstošus materiālus.

Pēc izmēriem, apjoma un citiem parametriem restaurācijai piemērotu kokmateriālu sagāde bija pārsteidzošs un iepriekš neprognozēts izaicinājums. Restaurācijas darbi ietver vērienīgu bojāto koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un attīrīšanu Doma tornī apmēram 5000 m2 platībā.

«Tāpēc šodien iestādījām atpakaļ objekta atjaunošanai izmantoto kokmateriālu, kā arī ceram, ka no iestādītajiem kociņiem izaugs nākotnes lietaskoki, un tas būs materiāls nākamajai dievnama restauratoru paaudzei. Iestādot un kopjot 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu audzi, parūpēsimies par to, lai pilnvērtīgu un autentisku Latvijas dievnamu restaurāciju būtu iespējams paveikt arī pēc 100 vai 200 gadiem,» atzina SIA Arčers Būvniecības departamenta direktors Jānis Markulis.