Veiksmīgi noslēdzies pirmais burāšanas sacensību Baltic Open Regatta ‘09 Swedbank posms Pērnava - Roja un startējis otrais posms Roja - Romasāre.

No Pērnavas uz Roju 6. jūnijā startēja 34 jahtas 3 starta grupās – 1.grupā startēja lielās jahtas un katamarāni, 2.grupā – Krievijas burātāji ar Open 800 klases jahtām un 3.grupā – visas pārējās jahtas, kuras nav iekļautas 1.grupā. Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieku pulkam Rojā pievienojas vēl citi burātāji, kuri prestižās sacensības sāks ar 2. regates posmu.

Distances laikā burātāji cīnījās ar bezvēju un lēnu vēju. Tikai rīta pusē vēja stiprums nedaudz pārsniedza 8 m/s.

8. jūnijā startēja nākamais regates posms Roja - Romasāre.

Pirmā Swedbank posma Pērnava-Roja rezultāti:

2. jūnijā Klaipēda lauzusi vienošanos ar Baltic Open Regatta ‘09 par regates pēdējā posma un jahtu izstādes Baltic Open Boat Show organizēšanu Klaipēdas ostā un tās funkcijas uzņēmusies Liepāja.

Klaipēdas ostas pārstāvis informēja regates organizatorus, ka ostā ir uzsākti padziļināšanas darbi, kā arī remonta dēļ nav iespējams piegādāt elektrību regates dalībnieku jahtām bez lielām papildus izmaksām.

Arī izstādes jahtas nav iespējams uzņemt ostā veicamo remontdarbu dēļ.

Ņemot vērā visus apstākļus, orgkomitēja nolēma, ka gan Baltic Open Boat Show, gan Baltic Open Regatta ‘09 pēdējais posms nenotiks Klaipēdā. Liepājas pilsēta atsaucās, un uzņems gan izstādi, gan regates noslēdzošo posmu.

Baltic Open Regatta ‘09, kā jau Db ziņoja, startēs jau 6.jūnijā Pērnavā un Liepājā dalībnieku jahtas ieradīsies no 10. jūnija.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

No 10. līdz 12. jūnijam Liepājas Jahtu centra ostā piestās vairāk kā 40 dažāda lieluma jahtu - starptautiskās jahtu regates Baltic Open Regatta ‘09 dalībnieki.

Liepāja ir ceturtā, pirmspēdējā, regates osta. Regates sākums ir 6. jūnijā Pērnavā, Igaunijā. Tālāk dalībnieki piestāj Rojā, Romasārē (Roomassaare), Liepājā, līdz beidzot dodas uz finiša ostu – Klaipēdu (13. jūnijs). Liepājas osta ir 3. sacensību posma finišs.

11. jūnijā notiks regates 4. posms, īsās distances. Visas dienas garumā Promenādē notiks dažādas aktivitātes – tirdziņš, jahtu modelistu paraugdemonstrējumi - sacensības u.c.

Divās regates dienās Liepājā noritēs arī aizraujošā Mediju regate Baltic Open Media Regatta ‘09, kas Baltijas atklātās regates ietvaros notiks jau otro gadu. Šo sacensību ietvaros mediju pārstāvji kopā ar jahtu komandām kāpj uz jahtām un sacenšas, aizstāvot pārstāvētā medija godu. Mediju regates starts - 11. jūnijā plkst. 16:00.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Viens no uzņēmēju vidū lasītākajiem laikrakstiem Dienas Bizness no šodienas piedzīvo jaunas izmaiņas un gatavs būt uz viļņa arī šajā pārmaiņu laikā.

emDienas Bizness/em mainās To Db vadība uzsvēra uzņēmuma rīkotajās brokastīs ar sadarbības partneriem - mediju aģentūrām. Tikšanās laikā reklāmas nodaļas vadītājs Juris Rožkalns apbalvoja 2008. gada labākos Dienas Biznesa sadarbības partnerus, kuru Reklāmas aģentūru TOP 3 iekļuvuši Media House, Omnicom Media Group (OMG Latvia, OMD Latvia PHD Latvia) un MMS Communications (Starcom, Zenithoptimedia, Reactive). Tāpat viņš atzinīgi novērtēja veiksmīgu sadarbību ar vadošajām Reklāmas aģentūrām: Media Scope, Inspired Communicatins, Mediacom Latvia, Carat, Media Bridge, Creative Media Services, Media Pool, Media Planning Group, Reklāmas līnija L un L.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

6.jūnijā Pērnavā startēs Baltic Open Regatta ‘09 burāšanas sacensības. Sacensībās iekļauts arī Dienas Bizness posms Romasāre - Liepāja.

Regatei jau ir pieteikušās 45 jahtas no 7 dažādām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un ASV. Sākot ar 4.jūniju, dalībnieku jahtas piestās Pērnavas ostas akvatorijā, un nākamās dienas vakarpusē paredzēts atklāt otro Baltijas atklāto regati. 6.jūnija rītā visas jahtas stāsies uz pirmā Swedbank posma Pērnava - Roja starta līnijas. Ja būs burāšanai labvēlīgi laika apstākļi, jau 6.jūnija vakarpusē jahtām plānots ierasties Rojas ostā. 8.jūnija rītā jahtas startēs uz Romasāri, lai uzkrātu spēkus pirms garā ceļa uz Liepāju. No 9.jūnija līdz 11.jūnijam norisināsies Dienas Biznesa posms Romasāre - Liepāja. Pēc tam sekos Chivas posms Liepājā.

Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

Konkurences padome (KP) nolēmusi izbeigt lietas izpēti par vienošanās aizlieguma pārkāpumu televizoru vairumtirgotāja SIA Baltic Multi Media darbībās, Db norādīja KP pārstāve Inita Kabanova.

Viņa paskaidroja, ka lēmums pieņemts pēc SIA Baltic Multi Media rakstveida apņemšanās saņemšanas.

KP uzsāka lietas izpēti pēc elektronisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecības tirgus uzraudzības laikā iegūtās informācijas, kas liecināja par iespējamām Konkurences likuma pārkāpuma pazīmēm SIA Baltic Multi Media darbībās, proti, interneta veikaliem, ar ko SIA Baltic Multi Media sadarbojas, komercsabiedrība bija norādījusi rekomendējamās PIONEER televizoru tālākpārdošanas cenas, kā arī minējusi iespējamās sankcijas šo cenu neievērošanas gadījumā.

Izvērtējot lietā iegūto informāciju, KP secināja, ka neviens no interneta veikaliem nav piekritis SIA Baltic Multi Media piedāvājumam realizēt PIONEER televizorus par norādītajām cenām un tādējādi nav panākta vienošanās Konkurences likuma izpratnē.

Baltic Open Regatta ‘09 laikā uz sēkļa uzskrējusī latviešu jahta Santa Rita ir nocelta no sēkļa, informē regates organizatori.

Jahta dodas uz Pērnavas ostu, kur tai veiks jahtas pārbaudi, lai konstatētu visi bojājumi, kā arī veikti remontdarbi. Jahta Pērnavas ostā uzturēsies vēl pāris dienas.

5.jūnijā pie Hademestes Igaunijā uz sēkļa uzskrēja Latvijas jahta Santa Rita. Jahta devās uz regates Baltic Open Regatta ‘09 startu Pērnavā un novirzījās no sākotnējā kursa. Jahtas glābšanas darbi sākās sestdien, 6.jūnijā, ar Pērnavas ostas palīdzību. Tā bija sarežģīta operācija, jo bija jāizveido padziļinājums akmeņu krāvumā jūrā.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Policija atklājusi uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavību sēriju, kā arī VID Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietu un apcietinājusi divus Lietuvas un vienu Latvijas pilsoni.

2007. un 2008.gadā Latvijā tika izdarīta uzņēmēju pasūtījuma slepkavību sērija, radot lielu sabiedrisko rezonansi. 2007.gada februārī, Rīgā, kādā Slokas ielas mājas pagalmā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 47 gadus vecais uzņēmējs Genādijs Peredeļskis, 2007.gada septembrī, Jēkabpilī, Rīgas ielā netālu no darba vietas nošāva 1970. gadā dzimušo Gati Aišpuru, savukārt, 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts Cēsu gaļas kombināta Ruks un a/s Jelgavas gaļas kombināts vadītājs Aigars Lūsis.

Garkalnē nogalinātais 1981. gadā dzimušais Aigars Lūsis no tēva mantoja kapitāldaļas vairākos uzņēmumos – gaļas pārstrādes a/s Jelgavas gaļas kombināts (un a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts, SIA Džuta (tirdzniecība un nekustamie īpašumi), saimniecībās SIA Jaunpūpoli, SIA Šķaunes bekons un SIA Cirmas bekons, kā arī atkritumu pārstrādes SIA Markat. Nogalinātajam piederēja 100% uzņēmuma Sidrabene daļas un SIA Rīgas gaļas pārstrādes sabiedrības 25 % kapitāldaļu. Pēc Db un Baltic Screen datiem, pateicoties tieši apjomīgajam mantojumam, A. Lūsis bija iekļuvis arī Latvijas miljonāru sarakstā.

Ilggadējā televīzijas programmas «TV3» vadītāja Baiba Zūzena atstās darbu mediju grupas SIA «All Media Latvia» vadībā, un viņu nomainīs pašreizējais grupas «All Media Baltics» valdes priekšsēdētājs Kristians Antings.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, šodien mediju grupa «All Media Baltics» paziņoja par izmaiņām vadības komandā. Zūzena, kura uzņēmumu Latvijā vada jau 10 gadus, SIA «All Media Latvia» strādās līdz šī gada 31.augustam. SIA «All Media Latvia» padomes sastāvs tiks precizēts tuvākajā laikā.

Darba attiecības tika beigtas, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, savukārt vienošanās detaļas netiek izpaustas.

Antings pateicās Zūzenai par ieguldījumu, vadot dažādus «All Media Baltics» uzņēmumus. Antings sola nodrošināt stratēģisko mērķu sasniegšanu visās «All Media Baltics» biznesa jomās Latvijā, turpinot koncentrēties uz galvenajām prioritātēm - TV biznesa vides stiprināšanu, vadošo vietējo video straumēšanas pakalpojumu veidošanu un vietējās satura ražošanas iespēju paplašināšanu.

2012. gada pirmajā pusgadā kolektīvās iepirkšanās uzņēmums Cherry Media, kurā ietilpst portāli CityLife.lv un Cherry.lv Latvijā, dubultojis apgrozījumu – no 5,85 milj. eiro (4,1 milj. Ls) pērnā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 12,48 milj. eiro (8,8 milj. Ls) šā gada pirmajā pusē.

Tādējādi Cherry Media ir kļuvis par lielāko e-komercijas uzņēmumu visā Baltijā, Db norāda CityLife.lv mārketinga vadītāja Ance Rancāne. Cherry Media grupā bez CityLife.lv un Cherry.lv, ietilpst Beta.lt un Grupinis.lt Lietuvā, kā arī Cherry.ee Igaunijā.

«Mēs paredzam, ka 2012. gada kopējais apgrozījums būs 26–29 milijonu eiro robežās,» prognozē Cherry Media grupas vadītājs Aldas Kirvaitis.

Kopš gada sākuma kolektīvās iepirkšanās portālu apmeklētāji iegādājušies teju 1,2 milj. kuponu Cherry Media grupas portālos Baltijā. Šā gada otrajā ceturksnī Cherry Media grupa pārdeva kuponus produktiem un pakalpojumiem 6,7 milj. eiro vērtībā; tas ir par 17% vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Cherry Media grupa 2012. gada laikā pārdevusi preces un pakalpojumus 27,5 miljonu eiro vērtībā, tādējādi dubultojot 2011. gada apgrozījuma rādītājus un kļūstot par lielāko e-komercijas grupu Baltijas valstīs. Tomēr Cherry Media pārstāvji neatklāj grupas peļņas rādītājus.

Cherry grupas pārdošanas apjoms 2012. gadā ir pieaudzis par 84%. «Cherry Media akcionāri ir apmierināti ar grupas finanšu rādītājiem, tomēr Cherry Media grupa pašlaik neatklāj detaļas par 2012. gada finanšu rādītājiem, jo tie pašlaik vēl nav auditēti,» Db.lv norādīja Cherry Media izpilddirektors Aldas Kirvaitis.

Piecos no 12 mēnešiem tika sasniegti pārdošanas apjomu rekordi, un Cherry Media klienti gada laikā kopā veica 1,4 miljonus pirkumu, norādīts uzņēmuma paziņojumā. Ar Cherry starpniecību 2012. gada laikā tika piedāvāti vairāk nekā 20 tūkstoši pakalpojumu un preču.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Open Credit radīts investīciju projekts Open Chance paredz piešķirt kapitālu līdz 10 tūkstošiem latu inovatīvu ideju īstenošanai, informē Open Chance sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Volksone.

Viņa norāda, ka Open Chance ir iespēja tiem, kam ir ideja par kādu interneta vai elektroenerģijas projektu, bet nav kapitāla, par ko to realizēt. Vienīgais nosacījums naudas iegūšanai – idejai jābūt inovatīvai un to jāvar realizēt ne vien teorētiski, bet arī praktiski.

Saņemot investīcijas, projekta iesniedzējs kļūst par Open Chance biznesa partneri un izveido kopuzņēmumu, kurā projekta iesniedzēji iegulda savu ideju, laiku un zināšanas, bet Open Chance finansiālo nodrošinājumu un zinošu cilvēku pieredzi.

Open Chance sola, ka visi iesūtītie projekti būs pilnīgā drošībā. Tie netiks pārdoti, nodoti trešajām personām vai izmantoti savtīgos nolūkos.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Lielformāta un digitālās vides reklāmas uzņēmums "Visual Media Group" piesaistījis līdz diviem miljoniem eiro no riska kapitāla fonda "FlyCap", lai veidotu jaunu digitālo reklāmas vides stendu tīklu Rīgā, informē "Visual Media Group" pārstāvji.

"FlyCap" finansējums arī papildinās "Visual Media Group" apgrozāmo līdzekļu kapitālu, kas nepieciešams tālākai visu uzņēmuma segmentu izaugsmei.

"Visual Media Group" valdes loceklis Reno Grinbergs norāda, ka uzņēmums 2021.gada nogalē dzēsa visas iepriekšējās finanšu saistības un komercķīlas ar iepriekšējiem aizdevējiem.

Tāpat viņš informē, ka ir sākta divu grupas uzņēmumu apvienošana. Tuvāko trīs mēnešu laikā SIA "Visual Media" tiks iekļauta uzņēmumā SIA "Visual Media Group", kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA "Visual Agency".

Pērn "Visual Media" uzvarēja vairākās izsludinātajās izsolēs par tiesībām izvietot vides reklāmas stendus Rīgā. Jaunie līgumi ļauj veidot digitālo reklāmas stendu tīklu ar vairāk nekā 300 reklāmas objektiem dažādās vietās Rīgā.