Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Rīgas domes grantu programmas Atspēriens 2017. gada rudens konkursā iesniegti 59 pieteikumi no esošajiem un topošajiem Rīgas uzņēmējiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pieteikumus līdz oktobra vidum izvērtēs konkursa žūrija, labāko biznesa ideju autoriem tiks sniegta iespēja sagatavot profesionālus reklāmas video, kuri tiks nodoti publiskajai balsošanai, lai noteiktu konkursa finālistus.

Pašvaldībā atgādina, ka kopumā šoruden grantu programmā Atspēriens jauno uzņēmēju atbalstam tiks piešķirti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video.

Pretendenti par to tiks informēti līdz oktobra vidum. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam, balsot varēs izmantojot Facebook vai Draugiem.lv kontus vienu reizi dienā. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 tūkstošiem eiro.

Rīgas domē otrdien tika atklāta grantu programmas Atspēriens rudens sezona. Uzvarētājus, kuri katrs saņems līdzfinansējumu līdz 12 000 eiro apmērā idejas īstenošanai, noteiks publiskais balsojums, savukārt kopējais grantu apjoms rudens sezonā ir 55 000 eiro, informē Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šajā grantu programmas Atspēriens kārtā labāko ideju autoriem, kurus izvēlēsies konkursa žūrija, būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video. Finālistu biznesa ideju video prezentācijas tiks nodotas publiskam balsojumam. Sabiedrības balsojumā tiks noskaidroti vairāki uzvarētāji, kas grantos katrs saņems līdz 12 000 eiro.

RD Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka līdz ar šo sezonu par Atspēriena sadarbības partneri ir kļuvusi Attīstības finanšu institūcija Altum. Jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja saņemt padomus no pieredzējušiem ALTUM finanšu ekspertiem, kā arī saņemt profesionālas konsultācijas savas idejas īstenošanai un virzīšanai tirgū.

Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video un pretendēt uz 12 000 eiro lielu atbalstu no pašvaldības. Idejas tiks nodotas sabiedrības balsojumam šā gada 1. novembrī.

Balsot par saviem favorītiem varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook kontu. Sabiedrības balsojums būs viens no kritērijiem, uz kā pamata tiks pieņemts lēmums par uzvarētājiem. Pirms video veidošanas, 17. oktobrī, finālistiem tiks organizētas «Atspēriens» apmācības Zanes Daudziņas vadībā, lai apgūtu papildu prasmes sevis prezentēšanā.

Šajā rudens konkursā, kas tiek rīkots sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, par finālistiem ir kļuvuši: SIA «Staffin» (produkts – personāla atlases automatizācijas programmatūra «Staffin»), SIA «JM Industry» (tērpu konstruēšanas un modelēšanas vietne, to ražošana no ekoloģiskiem modes audumiem), SIA «Print Art» (stāju koriģējoša T-kreklu ražošana), SIA «LOWTECH» (viedo tehnoloģiju lādētāja ražošana), SIA «Babbit and Friends» («BABBIT» unikāla mūzikas atskaņošanas iekārta ģimenēm ar maziem bērniem), SIA «Gudrāk Labāk Vieglāk» (enerģijas batoniņu ražošana) un fiziskās personas: Arturs Burņins («ATOM» – elektrisko skūteru koplietošanas platforma), Pēteris Potapovs (pakalpojums - elektrisko skrejriteņu noma viesnīcās), Jānis Jansons («Velozinis» – attīstošs velo parks pilsētvidē) un Ēvalds Urtāns («Aysa.ai» - mobilā lietotne komunikācijas spēju uzlabošanai ar mākslīgā intelekta palīdzību).

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab», SIA «ARConstruction» un SIA «Kong», kas no pašvaldības katrs saņems 25 000 eiro savu ideju realizēšanai.

SIA «Evlab» uzņēmuma darbības pamatā ir velo koplietošanas tīkla izveide un attīstība, ņemot par pamatu zīmolu «Nextbike Latvia». Uzņēmumam jau ir veiksmīgas iestrādes šajā nozarē, tādēļ ir pārliecība, ka bizness ne tikai darīs Rīgas mikromobilitātes infrastruktūru daudzveidīgāku, iedzīvotājiem un tūristiem pieejamāku, bet spēs attīstīties arī citās pilsētās.

SIA «ARConstruction» uzņēmuma mērķis ir ar granta līdzekļiem izveidot prototipu, lai attīstītu savu viedās pilsētas risinājumu – daudzstāvu stāvvietas sistēmu apvienojumā ar elektriskās uzlādes stacijām. Šis risinājums ļauj ne tikai novietot līdz pat četrām reizēm vairāk automašīnu, nekā tradicionālā viena līmeņa stāvvietā, bet sniedz iespēju elektroauto īpašniekiem arī uzlādēt savu auto. Pieaugot arī Eiropas vadošo auto ražotāju interesei par elektroauto ražošanu, tam novirzot arvien lielākus līdzekļus, tiek paredzēts būtisks pieprasījums pēc jaunas uzlādes infrastruktūras.

Rīgas pašvaldības grantu programmai "Atspēriens" šogad saņemti 70 projektu pieteikumi, informē pašvaldībā.

Programmai bija aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kuri attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko uzvaras gadījumā būs iespēja saņemt projekta iesniedzējs ir 25 000 eiro.

Rīgas dome konkursa rezultātā sniegs atbalstu vismaz trīs uzņēmumiem.

Piektdien, 17.jūlijā, notiks 10 labāko ideju publisks vērtēšanas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības vidē atpazīstami cilvēki. Savukārt nedēļu pēc publiskās vērtēšanas pasākuma komisija pieņems gala lēmumu par trīs uzņēmumiem, kuri katrs saņems līdz 25 000 eiro lielus grantus savas konkursa idejas realizācijai.

Jau kopš 2009.gada Rīgas dome īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību pilsētā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Šogad kopējais grantu programmas finansējums ir 75 000 eiro.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Siguldas un Ķekavas novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs šogad ir pieaudzis līdz 60 000 eiro. Programmas (ie)dvesma grantus varēs saņemt gan jau strādājoši jaunuzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori.

Grantu programmas aizsācējiem SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt kādā no piecu pašvaldību teritorijām reģistrētie uzņēmumi, kuri dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem, kā arī šajās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, kuri vēlas īstenot savas biznesa idejas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

2018. gada 3.aprīlī noslēdzās pieteikumu iesniegšana Rīgas pilsētas pašvaldības rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» konkursā, kuru otro reizi pilsēta nodrošina sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM.

Šajā konkursā kopā saņemti 35 pieteikumi. Iesniegtos projektus plānots vērtēt līdz aprīļa beigām, kad tiks izziņoti 10 finālisti, kam tiks piedāvāts izgatavot reklāmas video par uzņēmēju plānoto produktu vai pakalpojumu. Šie video tiks publicēti internetā un ikvienam interesentam būs iespēja izteikt savu viedokli balsojot par viņaprāt labāko produktu vai pakalpojumu. Balsojuma rezultāti kopā ar vērtēšanas komisijas lēmumu tiks apkopoti un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti maija beigās.

Katrs granta pretendents no «Atspēriena» var saņemt līdz 12 000 eiro lielu atbalstu. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, kā arī Ķekavas, Olaines, Mārupes un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas (ie)dvesma otrajā sezonā saņemti 55 pieteikumi par kopumā gandrīz 450 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 60 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Siguldas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 20 projektus. No Olaines novada saņemtas 10 biznesa idejas, no Jūrmalas un Mārupes 9 pieteikumi, bet Ķekavas iedzīvotāji iesnieguši septiņas biznesa idejas.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm – piemēram, sporta pasākumu rīkošanu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas produktu ražošanu, bērnu izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.