Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab», SIA «ARConstruction» un SIA «Kong», kas no pašvaldības katrs saņems 25 000 eiro savu ideju realizēšanai.

SIA «Evlab» uzņēmuma darbības pamatā ir velo koplietošanas tīkla izveide un attīstība, ņemot par pamatu zīmolu «Nextbike Latvia». Uzņēmumam jau ir veiksmīgas iestrādes šajā nozarē, tādēļ ir pārliecība, ka bizness ne tikai darīs Rīgas mikromobilitātes infrastruktūru daudzveidīgāku, iedzīvotājiem un tūristiem pieejamāku, bet spēs attīstīties arī citās pilsētās.

SIA «ARConstruction» uzņēmuma mērķis ir ar granta līdzekļiem izveidot prototipu, lai attīstītu savu viedās pilsētas risinājumu – daudzstāvu stāvvietas sistēmu apvienojumā ar elektriskās uzlādes stacijām. Šis risinājums ļauj ne tikai novietot līdz pat četrām reizēm vairāk automašīnu, nekā tradicionālā viena līmeņa stāvvietā, bet sniedz iespēju elektroauto īpašniekiem arī uzlādēt savu auto. Pieaugot arī Eiropas vadošo auto ražotāju interesei par elektroauto ražošanu, tam novirzot arvien lielākus līdzekļus, tiek paredzēts būtisks pieprasījums pēc jaunas uzlādes infrastruktūras.

Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video un pretendēt uz 12 000 eiro lielu atbalstu no pašvaldības. Idejas tiks nodotas sabiedrības balsojumam šā gada 1. novembrī.

Balsot par saviem favorītiem varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook kontu. Sabiedrības balsojums būs viens no kritērijiem, uz kā pamata tiks pieņemts lēmums par uzvarētājiem. Pirms video veidošanas, 17. oktobrī, finālistiem tiks organizētas «Atspēriens» apmācības Zanes Daudziņas vadībā, lai apgūtu papildu prasmes sevis prezentēšanā.

Šajā rudens konkursā, kas tiek rīkots sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, par finālistiem ir kļuvuši: SIA «Staffin» (produkts – personāla atlases automatizācijas programmatūra «Staffin»), SIA «JM Industry» (tērpu konstruēšanas un modelēšanas vietne, to ražošana no ekoloģiskiem modes audumiem), SIA «Print Art» (stāju koriģējoša T-kreklu ražošana), SIA «LOWTECH» (viedo tehnoloģiju lādētāja ražošana), SIA «Babbit and Friends» («BABBIT» unikāla mūzikas atskaņošanas iekārta ģimenēm ar maziem bērniem), SIA «Gudrāk Labāk Vieglāk» (enerģijas batoniņu ražošana) un fiziskās personas: Arturs Burņins («ATOM» – elektrisko skūteru koplietošanas platforma), Pēteris Potapovs (pakalpojums - elektrisko skrejriteņu noma viesnīcās), Jānis Jansons («Velozinis» – attīstošs velo parks pilsētvidē) un Ēvalds Urtāns («Aysa.ai» - mobilā lietotne komunikācijas spēju uzlabošanai ar mākslīgā intelekta palīdzību).

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat ieguvis finansējumu Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens».

SIA «Transporent», kas uz franšīzes līguma pamata pārstāv zīmolu «Sixt» un līdz šim piedāvāja arī koplietošanas velosipēdu nomas pakalpojumus, turpinās piedāvāt dažāda veida auto transporta nomu, attīstot un pilnveidojot tieši šo pakalpojumu.

Līdzšinējais «Sixt» velosipēdu nomas struktūras vadītājs un jaunā zīmola «Nextbike Latvia», ko pārstāv uzņēmums SIA «Evlab», vadītājs Mārcis Blumbergs skaidro, ka, atdaloties no līdzšinējā uzņēmuma un veidojot jaunu pakalpojuma sniedzēju, uzsvars tiks likts uz koplietošanas velosipēdu infrastruktūras attīstību.

«Nextbike Latvia» pakalpojumi būs pieejami līdz ar jauno sezonu, paredzams, sākot ar 2020.gada aprīli. Uzņēmuma īpašumā šobrīd ir 150 velosipēdi, un par konkursā «Atspēriens» iegūtajiem līdzekļiem 23 960 eiro apmērā, tiks iegādāti apmēram 45-50 jauni velosipēdi. Jaunie velosipēdi «Smartbike v2.0» atbildīs visjaunākajiem standartiem, savukārt, esošie tiks restaurēti un to slēdzenes tiks nomainītas pret modernākām.

Rīgas pašvaldības grantu programmai "Atspēriens" šogad saņemti 70 projektu pieteikumi, informē pašvaldībā.

Programmai bija aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kuri attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko uzvaras gadījumā būs iespēja saņemt projekta iesniedzējs ir 25 000 eiro.

Rīgas dome konkursa rezultātā sniegs atbalstu vismaz trīs uzņēmumiem.

Piektdien, 17.jūlijā, notiks 10 labāko ideju publisks vērtēšanas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības vidē atpazīstami cilvēki. Savukārt nedēļu pēc publiskās vērtēšanas pasākuma komisija pieņems gala lēmumu par trīs uzņēmumiem, kuri katrs saņems līdz 25 000 eiro lielus grantus savas konkursa idejas realizācijai.

Jau kopš 2009.gada Rīgas dome īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību pilsētā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Šogad kopējais grantu programmas finansējums ir 75 000 eiro.

Atklāta pieteikšanās grantu programmai «Atspēriens» - šogad konkursam ir būtiski palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 eiro, kopumā tiks atbalstītas 3 inovatīvas idejas.

Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu «Atspēriens«, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti.

Kopš 2009. gada «Atspērienam» pieteikušies vairāk nekā 1700 dalībnieki, no kuriem 160 saņēmuši atbalstu. To vidū ir tādi populāri uzņēmumi kā dekoratīvo gaismas burtu ražotāji SIA «Piku», bērnu apģērbu ražotājs SIA HEBE, Latvijā izstrādātas audio sistēmas ražotāji SIA Certes Technologies, elektrisko skrejriteņu noma «ATOM» un citi.

2018. gada 3.aprīlī noslēdzās pieteikumu iesniegšana Rīgas pilsētas pašvaldības rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» konkursā, kuru otro reizi pilsēta nodrošina sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM.

Šajā konkursā kopā saņemti 35 pieteikumi. Iesniegtos projektus plānots vērtēt līdz aprīļa beigām, kad tiks izziņoti 10 finālisti, kam tiks piedāvāts izgatavot reklāmas video par uzņēmēju plānoto produktu vai pakalpojumu. Šie video tiks publicēti internetā un ikvienam interesentam būs iespēja izteikt savu viedokli balsojot par viņaprāt labāko produktu vai pakalpojumu. Balsojuma rezultāti kopā ar vērtēšanas komisijas lēmumu tiks apkopoti un plānots, ka konkursa rezultāti tiks paziņoti maija beigās.

Katrs granta pretendents no «Atspēriena» var saņemt līdz 12 000 eiro lielu atbalstu. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā.

Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

Uzņēmums «Kong Mobility» kļuvis par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» finālistu un, sākot ar nākamā gada aprīli, piedāvās pa pilsētu pārvietoties ar elektriskiem mopēdiem. Mērķis ir ieviest Latvijas un citu valstu pilsētās ekoloģiski tīru transportu,

Šobrīd SIA «Ķong Mobility» piedāvā elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformu, taču uzņēmuma līdzīpašnieks Sergejs Savrančuks biznesa portālam db.lv skaidro, ka plānos ietilpst 2020. gada sezonā sākt piedāvāt elektrisko mopēdu koplietošanas pakalpojumus, iespējams, kļūstot par pirmo šāda pakalpojuma sniedzēju Latvijā.

Pakalpojumu sniegšana pavasarī tiks vērtēta kā pilotprojekts, skaidro S.Savrančuks. «Sākumā pieejami būs 15 elektriskie mopēdi. Atkarībā no pieprasījuma vērtēsim, kā attīstīt šo projektu tālāk». Svarīgi būšot arī izvērtēt, vai šis pakalpojums nāk par labu pilsētai un iederēsies elektriskā transporta infrastruktūras attīstībā. Pilotprojekts sniegs iespēju arī testēt tehnoloģiju integrāciju un nepieciešamības gadījumā pilnveidot tās.

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Koplietošanas transportlīdzekļu programmaparatūras izstrādātājs "Atom Mobility" piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN".

Finansējumu uzņēmums ieguva Igaunijas jaunuzņēmumu konferences "Latitude59" laikā, kur "Atom Mobility" ieguva arī 10 tūkstošu eiro finansējumu bez saistībām no "Latitude59", kā ar juridiskā biroja "Hedman Partners" atbalstu nākotnē.

Piesaistītais finansējums ļaus paplašināt pārdošanas un inženieru komandu. "Šobrīd strādājam 20 pilsētās 13 valstīs, bet piesaistītās investīcijas tuvāko divu gadu laikā ļaus mums būt simt pilsētās. Tas mums ļaus būt par vienu no lielākajiem spēlētājiem koplietošanas tirgū. Šo gadu plānojam pabeigt, strādājot 30 līdz 40 pilsētās," teic Artūrs Burņins, "Atom Mobility" (SIA "ATOM Tech") līdzdibinātājs.

Šobrīd "Atom Mobility" pakalpojumus izmanto 25 uzņēmumi dažādās valstīs. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz Eiropu, jo par šo reģionu tam ir visvairāk zināšanu. Katru dienu kompānijas klientu sniegtos pakalpojumus izmanto aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

SIA WoodHeart ir Burtnieku novadā dzimis uzņēmums, kurš gada laikā ir izaudzis tik strauji, ka spiests pārcelties uz kādreizējo mēbeļu rūpnīcu blakus esošajos Kocēnos.

Ar uzņēmuma īpašnieku Tāli Grinbergu tiekamies darba dienas vidū, tāpēc viņš ir visnotaļ nevaļīgs, taču, iesācis runāt par savu sirdslietu – koku, ir gatavs skaidrot šī materiāla vissīkākās nianses. Ne velti viņu dēvē par lietaskoku. Uzņēmuma nosaukums – Koka sirds – raksturo jaunā uzņēmēja spēju saskatīt unikālo, dabas radīto skaistumu un, pievienojot savu darbu, radošumu un zināšanas, izgatavot vērtīgas lietas. Nevar nepamanīt uzņēmēja biroja galdu, kuru viņš ir izgatavojis no veca bērza kokā tēsta ēveļsola, tam piestiprinot stikla virsmu. Uz šī galda ir lijuši daudzu cilvēku sviedri, tāpēc tam ir jo īpaša vērtība, uzsver SIA WoodHeart īpašnieks.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» uzsācis sadarbību ar vairākām privātām veselības aprūpes iestādēm Latvijā

«Pieaugot pacientu interesei par «CastPrint», «Veselības centrs 4» un arī veselības centru apvienības poliklīnika «Pļavnieki» ir būtisks mūsu sadarbības partneru papildinājums, kas ievērojami paplašina mūsu risinājuma pieejamību. Šīs divas veselības aprūpes iestādes ir tikai sākums, kam drīzumā pievienosies vēl citas, kuru speciālisti atbalsta inovāciju ienākšanu veselības aprūpē,» teic Jānis Oliņš, SIA «CastPrint» līdzīpašnieks.

«Pirms kāda laika tikos ar jauniem censoņiem, kam bija ideja par 3D printētu ģipšu un ortožu ražošanu tepat Latvijā. Nesen žurnālā izlasīju «CastPrint» veiksmes stāstu. Šie sasniegumi mani uzrunāja un es uzaicināju uzņēmuma pārstāvjus uz tikšanos. Jau nākamajā dienā mums bija noslēgts līgums un pirmais laimīgais klients, kuram klasiskais ģipsis tika aizstāts ar mūsdienīgu 3D printētu ģipsi,» stāsta Zane Rēvalde, SIA «Veselības centrs 4» filiāles «Baltijas Vēnu klīnika» vadītāja.