Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Liepājā vienlaikus šovasar notiks festivāls Summer Sound un Latvijas III Olimpiāde, tāpēc gaidāms liels viesu pieplūdums viesnīcās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Par valsts nozīmes komplekso sporta sacensību Latvijas III Olimpiāde organizēšanu parakstīts trīspusējais līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Liepājas pilsētas domi. Katrai no pusēm līgumā ir minēti konkrēti pienākumi Latvijas III Olimpiādes organizēšanā. Liepājai tie ir Olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremoniju organizēšana, kultūras programmas īstenošana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana Olimpiādes laikā, kā arī normatīvajos aktos noteikto medicīnisko, informatīvo u.c. prasību izpilde atbilstoši šāda mēroga pasākumiem.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Londonas Olimpisko spēļu organizatori brīdinājuši sportistus par austiņu lietošanu, kuras ražojis uzņēmums, kas nav oficiāls Olimpiādes sponsors. Pirms sacensībām sportisti nereti klausās mūziku un atsevišķi no tiem pamanīti izmantojam kompānijas Dr. Dre ražotas austiņas, vēsta AP.

Olimpiādes organizatori norāda, ka austiņas tiekot pārdotas ārpus viesnīcām, kurās uzturas Lielbritānijas sportisti. Britu Olimpiskās asociācijas pārstāvis Derijs Seibels paskaidroja, ka organizācija «atgādinājusi sportistiem par korporatīvo partneru aizsargāšanas svarīgumu». Vasaras Olimpiskās spēles Londonā sponsorē tādi milži kā McDonald’s, Coca-Cola un Samsung.

Londonas Olimpisko spēļu organizatoru pārmērīgi nopietnā Olimpiādes sponsoru tiesību aizsardzība izraisījusi gan sportistu, skatītāju, gan arī uzņēmēju neapmierinātību. Vairāki desmiti olimpiešu mikroblogošanas vietnē Twitter uzsākuši kampaņu pret organizatoru noteikumiem, saskaņā ar kuriem sportisti, kas reklamē savus sponsorus, var tikt diskvalificēti.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Betona grīdu ražotāja SIA Primekss izstrādātais sīkstais un neplaisājošais Prime Composite betons ir uzvarējis pasaules lielākās betona tehnoloģiju izstādes World of Concrete Lasvegasā, ASV, inovatīvāko produktu grupā, biznesa portālu Nozare.lv informēja Primeksa valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

Prime Composite betons inovatīvāko produktu kategorijā ir ieguvis Winner of Editors Choice balvu. Ošlejs skaidroja, ka šo balvu piešķir starptautisko būvniecības žurnālu redaktori. Vēl inovatīvāko produktu kategorijā balvas piešķir izstādes apmeklētāji un betona eksperti.

«Mums tas ir ļoti nozīmīgs panākums, jo World of Concrete ir vienīgā nozīmīgā betona izstāde pasaulē, līdz ar to par piedāvāto produktu ir ļoti liela interese no visām pasaules malām. Iegūtā balva dos mūsu produktam Prime Composite pārliecinoši lielāku atpazīstamību pasaulē, un tas ļaus uzņēmumam augt vēl straujāk,» uzsvēra Ošlejs.

Pēc Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma, kad sacensību norises vietu ir pametuši desmitiem tūkstošu to dalībnieku, ieskaitot sportistus, žurnālistus, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, dažādas augstas amapersonas un olimpiādes viesus, Olimpiskais ciemats Sočos pārvērties par «spoku pilsētu».

Tā interneta vietnē blogsochi.ru raksta tās galvenais redaktors Aleksandrs Valovs (Александр Валов), kurš minēto iemūžinājis arī fotogrāfijās.

Fotogaleriju, kurā redzama Soču pilsēta pēc Olimpisko spēļu norises, skatieties augstāk!

Tiesa, kopš Soču Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma ir pāgājis ļoti neilgs laiks, tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viss uzbūvētais tā arī paliks izmantots tikai vienu reizi. Turklāt laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā.

Sestdien, 14. maijā, norisināsies Latvijas 1. atklātās datorikas olimpiādes 2. kārta, kurā 100 skolēni, kuri 1. kārtā ieguvuši visvairāk punktu, sacentīsies āķīgu algoritmu risināšanā programmēšanas valodā Scratch.

Olimpiāde notiek divās vecuma grupās – 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēniem. Pasākumu organizē Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) studenti sadarbībā ar programmēšanas skolotājiem un LU Datorikas fakultāti.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību un arī jaunā mācību priekšmeta Datorika ieviešanu skolās, bērnu un jauniešu interese par programmēšanu palielinās, tāpēc olimpiādes organizatori vēlas piedāvāt skolēniem iespēju apliecināt savas zināšanas un sacensties ar vienaudžiem, izmantojot Scratch programmēšanas valodu,» par olimpiādi stāsta galvenais organizators, LU PPMF students Raivis Ieviņš.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Ventas upes kuģošanas kanāla padziļināšanas darbu laikā Ventas kreisā krasta pusē apmēram 50 metru no Noord Natie Ventspils Terminals tika atrasts liels betona gabals, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Iepriekš par šāda lieluma betona gabalu ziņu nebija, jo dziļums kuģošanas kanālā nebija tik liels, lai to konstatētu.

Šobrīd kuģošanas kanāls padziļināts līdz 15 metriem. Betona gabala augšējās daļa bija 12,9 metru dziļumā, bet apakšējā – 15,1 m. Šāda betona masīva (tā izmēri – 4 metrus plats, 3 metrus garš un 2,2 metrus augsts) palikšana kuģošanas kanālā varētu apdraudēt kuģošanas drošību, tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes speciālisti organizēja apmēram 50 tonnu smagā betona gabala izcelšanu.

Darbs nebija ne viegls, ne vienkāršs, jo sākotnēji arī nebija zināms, cik liela masīva daļa varētu būt ieskalota gruntī, kas rada tā saucamo piesūkšanās efektu. Ūdenslīdējiem darbs bija jāveic 15 metru dziļumā vietā, kur ir stipras straumes, ierobežota redzamība, turklāt vēl salīdzinoši zema ūdens temperatūra. Tomēr, dienestiem saskaņoti darbojoties, darbs tika paveikts labi. Izcelšanu veica peldošais celtnis sadarbībā ar ūdenslīdējiem, kā arī hidrogrāfijas kuģi Kapteinis Orle, Ostas kapteiņa dienestu un citiem brīvostas speciālistiem.

90% darbu uz Salu tilta ir pabeigti un, sākot ar novembri, satiksmei tiks atvērtas visas joslas, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Pašreiz jau ir pilnībā pabeigti brauktuves asfaltēšanas darbi. Salu tilta remontdarbu veikšanas termiņš ir 1.decembris. Līdz šim laikam tiks pabeigti atlikušie darbi - tiks saskrūvētas uz brauktuves izvietotās barjeras, tiks pielabotas tilta laiduma daļas un kosmētiski sakārtoti tuneļi.

Pašreiz gan vēl nav sākti papilddarbi, jo pārsūdzību dēļ Satiksmes departaments vēl nav noslēdzis līgumu ar būvdarbu veicējiem.

LETA ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja maija beigās akceptēja papildu līdzekļu 1,6 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iepriekš neparedzētiem darbiem Salu tilta rekonstrukcijā. No tiem 655 000 eiro nepieciešami ietvju norobežojošo bloku nomaiņai tiltā pār Daugavu un tiltā pār Mazo Daugavu. Tilta būvdarbu laikā, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, ticis konstatēts, ka esošo ietvi norobežojošo betona bloku stāvoklis ir neapmierinošs. Saglabājot esošos betona blokus un veicot projektā paredzēto lokālo bloku remontu, to kalpošanas ilgums būšot līdz desmit gadiem, savukārt veikt betona bloku kapitālo remontu būšot dārgāk vismaz par 30%, nekā izgatavot un uzstādīt jaunus blokus, darbu nepieciešamību pamatoja Satiksmes departamentā.