Projekta Dienvidu pakavs 2 izsolē piedāvātie dzīvokļi ir izpirkti, apstiprināja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art maksātnespējas administratora Aldona Vrubļevska palīdze Gunita Zunde.

Pēc viņas vērtējuma, atsaucība un interese par dzīvokļiem bijusi liela. Mājokļus izsolē iegādājusies SIA Baltic Finanz Invest, DnB Nord bankas uzņēmums Salvus, Swedbank uzņēmums Ektornet Residential Latvia, SIA Zemes fonds, kā arī vairākas fiziskas personas. Vidējo dzīvokļu pārdošanas cenu G. Zunde gan nevarēja nosaukt, jo dzīvokļu cenas bijušas atšķirīgas – daži dzīvokļu nosolīti piecos – sešos soļos, citu vairāksolīšana notikusi 15 soļos.

Savukārt pēc Ektornet Residential Latvia pārstāvju novērotā izsolē, vidējā visu uz izsoli piedāvāto dzīvokļu pārdošanas cena bijusi aptuveni 730 līdz 750 eiro/m2, ieskaitot nodokļus, bet cenu amplitūda bijusi diezgan plašam, un atsevišķu pārdoto dzīvokļu cenas pārsniedza arī 1000 eiro/m2.

Šā gada 27. februārī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art ir dzēsis pirms gada – 2007. gada 22. februārī – emitētās obligācijas, tādējādi sekmīgi izpildot savas saistības pret investoriem 2 500 000 eiro apmērā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere: "Mums bija svarīgi noteiktajā laikā izpildīt savas saistības pret investoriem, un to mēs esam veiksmīgi izdarījuši, tādējādi apliecinot SIA Pilsētmāju institūts Urban Art kā nopietna partnera reputāciju."

2007. gada februārī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art emitēja obligācijas ar 2 500 000 eiro nominālvērtību un 17 % ienesīguma likmi. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tika ieguldīti jaunu projektu realizēšanā. Minimālais apjoms, uz kādu varēja pieteikties viens investors, bija EUR 50 427,35. Obligāciju piedāvājumu investoriem organizēja Parex banka.

«Maksāt vairākus gadus teju 300 latu mēnesī par lietu, kura nekad tev nav piederējusi un nekad arī nepiederēs? Tieši šādā situācijā nonākuši vairāki kredītņēmēji, kuri bija rezervējuši dzīvokļus Urban Art jaunajā projektā Pārdaugavā,» raksta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksts apraksta situāciju, kādā nonākusi viena no kredītņēmējām:

«2006.gada jūnijā Ieva ar nekustamā īpašuma kompāniju SIA Pilsētmāju institūts Urban Art noslēdza dzīvokļa cerības pirkuma līgumu par dzīvokļa iegādi vēl neuzceltajā Dienvidu pakavā 2, saskaņā ar kuru pircējam bija jāiemaksā pirmā iemaksa un kas paredzēja iespēju atteikties no šī dzīvokļa, atpakaļ saņemot 90% no iemaksātās summas.

Pirmajai iemaksai tika paņemts kredīts Swedbank uz 5.5 gadiem, ieķīlājot ģimenes esošo mitekli.

2008.gadā Ieva atbildīgi izvērtēja savas iespējas un nolēma atteikties no dzīvokļa iegādes, jo banka piedāvāja daudz neizdevīgākus kredīta nosacījumus nekā pirms gada. SIA Urban Art gan solīja atmaksāt pirmo iemaksu, kā to paredz līgums, taču to nedarīja, dažādos veidos izvairoties.

Šā gada 30. novembrī tiks uzsākta SIA Pilsētmāju institūts Urban Art attīstītā projekta Dienvidu pakavs pēdējā līdz šim nepārdotā dzīvokļa izsole, liecina sniegtā informācija medijiem.

Dzīvokļa ar kopējo platību 64,6 m2 izsoles sākumcena ir noteikta Ls 1000 par kvadrātmetru, kas līdzinās padomju laikā celto sērijveida dzīvokļu vidējai cenai Ziepniekkalnā. Izsoles organizētājs ir nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Latio.

„Šī izsole faktiski iezīmē darba noslēgumu pie projekta Dienvidu pakavs realizācijas – tiek pārdots pēdējais brīvais dzīvoklis projektā,” sacīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere. „Mēs sagaidām, ka izsole atspēkos pēdējā laika spekulācijas par dzīvokļu cenām Rīgā un ar tirgus instrumenta – izsoles – palīdzību vēlamies noskaidrot patieso jauna, labi apsaimniekota un kvalitatīva dzīvokļa vērtību,” viņa uzsver.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, emitējot 465 jaunas kapitāla daļas, ir palielinājis uzņēmuma pamatkapitālu par LVL 93 000. Jaunās kapitāla daļas ir iegādājies SIA Optometrijas serviss, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis.

Darījuma rezultātā Urban Art ir ieguvis papildu līdzekļus LVL 2,8 miljonu apmērā. Iegūtie līdzekļi tiks investēti jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju turpinās strādāt lielākā uzņēmuma daļu īpašniece Dr. Laimdota Šnīdere.

"Lai veiksmīgi darbotos nekustamo īpašumu tirgū, regulāri nepieciešams investēt gan uzņēmuma, gan jaunu projektu attīstībā. Esmu pārliecināta, ka mūsu iniciatīva attaisnosies. Šī gada laikā esam iecerējuši ne vien pabeigt Dienvidu Pakavu II, bet arī uzsākt jaunus vērienīgus projektus - Dienvidu Pakavu III un projektu Keldiša ielā 14," stāsta Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Piemērot tiesiskās aizsardzības procesu lūgusi nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas kompānija SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kuras aktuālākais projekts šobrīd ir dzīvojamais komplekss Dienvidu pakavs 9. decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt uzņēmuma pieteikumu, taču līdz 12. decembrim ir pasludināts pārtraukums.

Db ziņoja, ka starp Urban Art un Kalnozols celtniecība (kas vēlāk pārtapa par MTK Construction) izcēlās strīds, strādājot pie daudzdzīvokļu mājas Dienvidu pakavs 1, bet šopavasar kompānijas noslēgušas mierizlīgumu. MTK Construction saskaņa ar to bija jānovērš defekti jau uzbūvētajās ēkās. Urban Art savukārt apņemas samaksāt MTK Construction 852 tūkst. latus. Urban Art ir jāpilda saistības arī pret kredītiestādēm.

Urban Art ir otrais nekustamā īpašuma attīstītājs, kas lūdzis tiesisko aizsardzību. Šā gada 27. novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa to noteica SIA Remarks nekustamie īpašumi. Šis uzņēmums kļuva bēdīgi slavens ar konfliktu, kas kompānijai izveidojās ar pircējiem par dzīvokļu cenām projektā Podnieki, Ādažos.

Pilsētvides uzturētājs SIA "Vizii Urban" šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Lielāko daļu šogad plānoto investīciju novirzīs tehnikas un aprīkojuma modernizācijai.

Kā minēja Purvinskis, 2023.gadā "Vizii Urban" investējis aptuveni 1,5 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, tostarp pērn iegādātas 14 jaunas tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem un ar ko tiek veikti gan ziemas darbi, piemēram, sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana, gan pavasara un vasaras darbi, piemēram, zāles pļaušana un ceļu un ietvju tīrīšana.

Taujāts par to, kā šogad veicies ar ielu uzturēšanu Rīgā, "Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums Rīgā ielu uzturēšanas jomā ir jaunpienācējs, jo rudenī, kad "Ceļu pārvalde" maksātnespējas procesa dēļ vairs nevarēja pildīt savas saistības, Daugavas labā un kreisā krasta uzturētāji uzrunājuši "Vizii Urban". Iepriekš "Vizii Urban" strādāja Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāji tiesiskās aizsardzības procesu lūgs piemērot arvien biežāk, — prognozē aptaujātie nozares dalībnieki, raksta laikraksts Dienas bizness.

Maksātnspējas reģistrā atrodama informācija, ka šogad tiesiskās aizsardzības process ir ierosināts 11 uzņēmumiem, tostarp divām nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijām — SIA Remarks nekustamie īpašumi un SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art). Tas ir pasludināts 2 uzņēmumiem, tostarp SIA Remarks nekustamie īpašumi, bet piecām firmām tas ir izbeigts.

«Es domāju, ka tiesiskās aizsardzības prasīšana būs ļoti populāra tuvākajā laikā. Ja kāds attīstītājs spēj pašreizējos tirgus apstākļos izķepuroties, tas ir brīnums. Visu cieņu tiem, kas šobrīd spēj pildīt savas saistības.

Iegūstot tiesisko aizsardzību, uzņēmums iegūst laiku un iespējas plānot turpmāko darbību, pasargāt sevi no kreditoru žņaugšanas. Vai izdosies atjaunot maksātspēju, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik naudas tirgū būs pieejams. Ir vajadzīgas lielas injekcijas, lai tiktu veicināta tirgus asinsrite. Neizskatās, ka valdībai būtu tām resursi. Cerams, ka, valstij aizņemoties, zināmā mērā varbūt pat piespiežot kredītiestādes, resursi tiks laisti tirgū, jo šobrīd kredītu tirgus ir izbeidzies,» pauda Edgars Šīns, SIA Latio un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANIDA vadītājs.

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Jūlija sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs maksātnespējīgās SIA Pilsētmāju institūts Urban Art projekta Dienvidu pakavs 2 dzīvokļus Vienības gatvē 192, Rīgā, ziņo varianti.lv, atsaucoties uz maksātnespējas administratora Aldona Vrubļevska paziņojumu.

Vairākās izsolēs (no 5. līdz 9. jūlijam) kopumā plānots izsolīti 109 dzīvokļus un trīs neapdzīvojamās telpas. Dzīvokļu platība ir sākot no 50,2 m2, bet lielāko mājokļu platība sasniedz 177,8 m2.

Dzīvokļu izsoles sākumcena ir no 25,2 tūkst. latu.

Db.lv ziņoja, ka pērnruden tiesa pasludināja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art. Iepriekš uzņēmums bija vērsies tiesā, lūdzot piemērot tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lūgumu noraidīja.

Db.lv arī vēstīja, ka drīzumā paredzēta maksātnespējīgā attīstītāja SIA Dzimtā sēta nekustamā īpašuma izsoles otrā kārta, kad tiks izsolīti SIA Dzimtā sēta īpašumi – 518 dzīvokļi un 247 pazemes autostāvvietas. Paredzēts, ka no 29. jūnija līdz 13. jūlijam notiks SIA Dzimtā sēta īpašumu izsole, kurā tiks piedāvāti dzīvokļi un pazemes autostāvvietas dzīvojamajā ēkā Rīgā, Salnas ielā 21.

Prasību par dzīvokļu īpašnieku parādu piedziņu vienkāršota izskatīšana tiesās namu apsaimniekotājiem palīdzējusi parādu piedziņā un veicina šādu prasību iesniegšanu tiesās, norāda namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.

«Iepriekš šie dzīvokļu īpašnieku parādi uzkrājās, un tas radīja problēmas. Apsaimniekotājiem vienīgais avots, no kura segt šos parādus, ir remonta uzkrājumi un apsaimniekošanas maksa, taču šo līdzekļu izmantošana parādu segšanai ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likuma pārkāpums. Diemžēl vairums apsaimniekotāju ir spiesti pārkāpt likumu, taču brīdī, kad pienāk oktobris un mājai ir jāpieslēdz apkure, nav citu variantu,» skaidroja Šnīdere.

Patlaban normatīvie akti nosaka, ka apsaimniekotājs nedrīkst pieļaut, ka parāda summa pārsniedz 1500 latus, jo tad uzreiz ir jāsāk tiesvedība. Ja paveicas un dzīvoklim nav hipotekāro parādu, tiek iegūts tiesas izpildraksts, kuru iesniedz tiesu izpildītājam parādu piedziņai, sacīja Šnīdere.

Tiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem, kas vēlas šajā tirgū strādāt, jauno projektu būvniecība būtu jāsāk tagad. Pēc diviem gadiem sāks pietrūkt dzīvokļu par saprātīgu cenu un ar labu kvalitāti,uzskata namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.

«Attīstītājiem vairāk būtu jādomā par dzīvokļu būvi īres tirgum, jo šim segmentam ir attīstības potenciāls. Patlaban teju nav sastopams tipisku īres māju piedāvājums, ir tikai daži uzņēmumi, kas izsolēs ir nopirkuši dzīvokļus un tagad ir īres tirgus dalībnieki. Tiesa, šie dzīvokļi un mājas nav īsti piemērotas īrei, jo īres tirgum ir jābūvē mazliet citādi,» sacīja Šnīdere.

Viņa uzskata, ka vēl ilgi saglabāsies tendence, ka jaunos projektus būvē tikai tie attīstītāji, kuriem ir spēcīgs atbalsts no ārzemju mātesuzņēmuma, un uzņēmumi, kuri pārcieta krīzi, nebankrotējot, tie arī patlaban strādā un strādās.

Jautāta, vai jauno projektu būvniecības apjomi varētu augt vai arī tuvākajos gados tomēr valdīs piesardzība, Šnīdere sacīja, ka, viņasprāt, apjomi būs piesardzīgi.

Dzīvojamā kompleksa Dienvidu pakavs attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art pieteicis maksātnespēju, — apstiprināja uzņēmuma vadītāja Laimdota Šnīdere.

Db.lv jau ziņoja, ka Urban Art bija tiesai lūdzis piemērot tiesiskās aizsardzības procesu. Taču tiesa lūgumu noraidīja, un galvenais iemesls bijis projekta Dienvidu pakavs 1. kārtas ģenerāluzņēmēja SIA MTK Construction hipotēka, ko Urban Art nebija norādījis dokumentos tiesai. Taču uzņēmums izmantoja likumā paredzētās iespējas un iesniedza atkārtoti lūgumu tam noteikt tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju mājokļu tirgū, kompānijas vadība secinājusi, ka «ar tiesiskās aizsardzības procesu nebūs līdzēts», tāpēc nolemts pieteikt maksātnespēju.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa noraidījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art lūgumu noteikt uzņēmumam tiesisko aizsardzību, apstiprināja uzņēmuma vadītāja Laimdota Šnīdere.

Pēc viņas teiktā, galvenais iemesls bija projekta Dienvidu pakavs ģenerāluzņēmēja SIA MTK Construction hipotēka, ko Urban Art nebija norādījis dokumentos tiesai. Taču uzņēmums ir izmantojis likumā paredzētās iespējas un iesniedzis atkārtoti lūgumu tam noteikt tiesiskās aizsardzības procesu. Līdz 27. janvārim Urban Art ir jāiesniedz tiesai kreditoru piekrišanas apliecinājums. Tiesa nozīmēta 20. februārī.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja Pilsētmāju institūts Urban Art pirmajā kreditoru sapulcē pieņemts lēmums par uzņēmuma bankrota procedūras sākšanu.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka lēmums pieņemts 2009. gada 7. decembrī.

Pēc Urban Art maksātnespējas procesa administratora Aldona Vrubļevska sniegtās informācijas, uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru kopējā summa kreditoru sapulces dienā bija 24.483 miljonus latu.

Db.lv jau vēstīja, ka šis uzņēmums bija vērsies tiesā, lūdzot piemērot tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lūgumu noraidīja, un galvenais iemesls bijis projekta Dienvidu pakavs 1. kārtas ģenerāluzņēmēja SIA MTK Construction hipotēka, ko Urban Art nebija norādījis dokumentos tiesai. Taču uzņēmums izmantoja likumā paredzētās iespējas un iesniedza atkārtoti lūgumu tam noteikt tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju mājokļu tirgū, kompānijas vadība secinājusi, ka «ar tiesiskās aizsardzības procesu nebūs līdzēts», tāpēc nolemts pieteikt maksātnespēju.

Nekustamā īpašuma biznesā Latvijā arvien ir ko darīt. Tā uzskata Laimdota Šnīdere, kas nekustamā īpašuma biznesā — gan apsaimniekošanā, gan projektu attīstībā darbojas kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Viņas vadītais uzņēmums Pilsētmāju institūts Urban Art plašu publicitāti ieguva konflikta dēļ ar būvniecības uzņēmumu Kalnozols celtniecība. Urban Art bija viens no pirmajiem attīstītājiem, kas lūdza piemērot tiesisko aizsardzību, tomēr tikko pieteikts maksātnespējai.

L. Šnīdere atklāj, ka plānojot strādāt arī turpmāk, taču rēķinoties, ka notiekošais ar Urban Art būs atstājis zināmu negatīvu iespaidu. Nesen viņa piekritusi sadarboties ar Latio, konsultējot to par apsaimniekošanas un energoefektivitātes pasākumiem.

Kā jūs raugāties uz pašlaik notiekošo nekustamā īpašuma tirgū? Kā jūs to raksturotu — tā ir katastrofa, tirgus attīrīšanās vai normalizēšanās?

To 22 zinātnisko institūciju un augstskolu struktūrvienību sarakstā, kuras starptautiskie eksperti iesaka slēgt, ir virkne Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienību, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā teikts, ka vāju vērtējumu jeb «1» ieguvis LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts un Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, kā arī RTU struktūrvienības - Autotransporta institūts, Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Humanitārais institūts, Radioelektronikas institūts un Siltumenerģētisko sistēmu katedra, un Varbūtības teorijas un matemātiskās statistikas katedra.

Tāpat slēdzamo institūtu sarakstā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aģentūras Zemkopības zinātniskais institūts un Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts, kā arī zinātniskie institūti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Nacionālais botāniskais dārzs.

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Pielāgojoties jauno laiku pirkšanas paradumiem Toyota ir sagatavojusi paaugstinātas virsbūves modeli Toyota Urban Cruiser, kurš lieliski adaptēsies lielpilsētu džungļiem.

Jaunais Toyota Urban Cruiser ir spējis vienā auto apvienot vairākus nozīmīgus faktorus, lai to ar labiem panākumiem varētu izmantot gan pilsētā, gan ārpus tās. To varēs iegādāties gan priekšpiedziņas, gan pilnpiedziņas versijās. Kopš maija jaunais modelis ir ieradies arī pie Latvijas Toyota pārstāvjiem.

Robusts dizains

Automobilis ir nepilnus četrus metrus garš, taču tā robustās formas atgādinās attālu saistību ar slaveno Toyota Landcruiser automobiļu cilti. To veido platā virsbūve, ko papildina izteiktie buferi un standartaprīkojumā iekļautie vieglmetāla 16 collu diski.

Neraugoties uz kompakto ārieni, Urban Cruiser salonā vismaz priekšējā sēdekļu rindā varēs atrast ļoti ētas sēdvietas, savukārt automašīnas aktīvā dzīvestila aicinājums izpaudīsies pa visu salonu izkaisītajiem dažāda izmēra novietnēm un slēpņiem, pavisam kopā 14 uzglabāšanas nodalījumi pudelēm, mobilajiem telefoniem un citām sīklietām.

Latvijas-Krievijas uzņēmums LatRosTrans (LRT) vērsies Augstākajā tiesā pret Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba, lūdzot atcelt uzņēmumam iepriekš piemēroto prasības nodoršinājumu – naftas apķīlājumu, teikts a/s Ventspils nafta paziņojumā.

Ilūkstes novada Šēderes pagastā bāzētās SIA LRT piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils atrodas ievērojams daudzums tehnoloģiskās naftas, kam tiesa uzlikusi apķīlājumu par labu Baltkrievijas uzņēmumam Polocktransneft Družba.

A/s Ventspils nafta, kas ir LRT 66% daļu īpašnieks, norāda, ka Latvijas uzņēmums pēdējās nedēļās aktīvi aicinājis Baltkrievijas pusi nodot tiesas lēmumu izpildei, attiecīgi sedzot arī apķīlātās naftas glabāšanas izmaksas. Tāpat LTR pieprasījis, lai Polocktransneft Družba nodrošina 109 tūkst. tonnu naftas uzglabāšanu citur, tam neizmantojot LRT piederošo infrastruktūru. kā ziņot uzņēmums cauruļvadus paredzēts piemērot jaunākām komercdarbības vajadzībām.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?