"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

“Tele2 AB” grupa ir izraudzījusies “Nokia” kā piegādātāju, kas uzstādīs uzņēmumam 5G radio piekļuves tīklu (RAN) Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

“Tele2” kopīgi ar “Nokia” Baltijas valstīs veidos nākamās paaudzes savienojumu infrastruktūru, kas privātpersonām un uzņēmumiem palielinās mobilā interneta ātrumu un uzlabos pārklājumu, kā arī samazinās latentumu jeb aizturi iekārtām un nodrošinās lielāku uzticamību.

“Tele2” par sadarbību ar “Nokia” 5G pamata tīkla veidošanā informēja jau 2021. gada janvārī. Tagad “Tele2” paplašina savas partnerattiecības ar “Nokia”, noslēdzot vienošanos arī par 5G RAN uzstādīšanu Baltijā, vienlaikus arī uzsākot “Tele2” 5G tīkla izvēršanu katrā valstī līdzko tajās tiks iegūts nepieciešamais frekvenču spektrs.

“Mums ir spēcīgs un uzticams partneris, lai īstenotu 5G tīkla ieviešanu Baltijā un kopīgiem spēkiem nodrošinātu nozīmīgu mobilā interneta attīstību katrā valstī. “Nokia” piedāvā pirmšķirīgus risinājumus un modernu aprīkojumu apvienojumā ar lielisku servisu. “Nokia” mums ir bijis lielisks partneris, ieviešot iepriekšējās mobilo tehnoloģiju paaudzes, un mēs ar prieku gaidām šīs partnerības turpinājumu nākotnē,” saka “Tele2” izpilddirektors Baltijā Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Nokia budžeta klases tālrunis 5.1. Plus vizuāli atgādina konkurentu flagmaņus un izskatās dārgāks par savu īsto vērtību.

Pēc atgriešanās starptautiskajā apritē Nokia zīmols mērķtiecīgi nostiprina visnotaļ pieklājīgu budžeta un vidējās klases viedtelefonu tēlu. Šim raksturojumam pilnībā atbilst pērnā gada nogalē veikalos nonākušais Nokia 5.1 Plus.

Kā padarīt vidusmēra tālruni iekārojamāku? Piešķirot modernu dizainu. Šo taktiku izkopuši daudzi ražotāji un apgūst arī Nokia zīmola turētāji HMD Global.

Zemas cenas noturēšanai HMD Global izlēmis upurēt veiktspēju, piedāvājot pircējiem «iztikas minimumu» – 1,8 GHz astoņu kodolu Mediatek MT6771 Helio P60 procesoru un 3GB operatīvo atmiņu. Arī datu krātuve mūsdienu prasībām ir pieticīga – 32GB, ko gan var palielināt ar prāvu microSD atmiņas karti, līdz pat 400GB ietilpīgu. Kā jau varēja gaidīt, procesors brīnumus nerāda. Veiktspējas testos tas ierindojas starp divus gadus veciem vidējās klases tālruņiem, kā Sony Xperia X Compact ar Snapdragon 625 procesoru. Ikdienas lietošanā telefons it kā paveic visu prasīto – veikli pārslēdzas starp vairākām atvērtām lietotnēm, bez īpašām grūtībām uztur vismaz pusduci interneta pārlūka cilņu un tiek galā ar vidusmēra spēlēm. Tomēr flagmaņu izlutināts lietotājs pamanīs atšķirību programmu atvēršanas ātrumā.

Nokia 8.1 viedtālruņu īpašnieki varēs izmēģināt Android 10, informē Nokia telefonu ražotājs HMD Global.

Šis Android programmatūras atjauninājums ļaus novērtēt jaunākās mākslīgā intelekta radītās inovācijas un intuitīvo kontroli un labāku personīgo datu kontroli.

«Mūsu nolūks ir nodrošināt labāko iespējamo pieredzi visiem lietotājiem – gan tiem, kuri izmanto ekonomiskās klases viedtālruņus, gan jaunāko modeļu īpašniekiem. Izpildījām solījumu par ātru Android Oreo un Android Pie ieviešanu, to pašu darīsim arī ar Android 10 – sākumā tas būs pieejams Nokia 8.1 telefonos, bet pēc dažiem mēnešiem arī pārējos. Līdz 2020. gada sākumam Android 10 būs aktīvs visos Nokia viedtālruņos,» stāsta Juho Sarviks (Juho Sarvikas), HMD Global galvenais produktu vadītājs.

Somijā bāzētais uzņēmums HMD Global, kas izstrādā viedierīces ar Nokia zīmolu, paziņojis, ka ir piesaistījis papildu 100 miljonus ASV dolāru no vairākiem investoriem, lai palielinātu uzņēmējdarbības apmērus un finansētu uzņēmuma izaugsmi tā darbības otrajā gadā.

Jaunie investori ir DMJ Asia Investment Opportunity un Foxconn meitasuzņēmums FIH Mobile. Investīciju piesaisti vadīja fonds Ginko Ventures. Jāatzīmē, ka FIH Mobile ražo HMD Global produktus.

Pēc finansējuma piešķiršanas HMD Global pašreizējais tirgus novērtējums pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, piešķirot tam tā saucamo «vienradža» statusu jeb unicorn status (uzņēmums, kura vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru). 2018. gadā uzņēmums apņēmies agresīvi paplašināt Nokia viedtālruņu portfeli.

Savā pirmajā darbības gadā HMD Global pārdevis aptuveni 70 miljonus Nokia tālruņu. 2017. gadā HMD Global kopējie ieņēmumi veidoja 1,8 miljardus eiro (2,13 miljardi ASV dolāru), bet darbības zaudējumi bija 65 miljoni eiro (77 miljoni ASV dolāru).

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Atjaunotais Nokia 8110 atbīdāmais tālrunis tagad pieejams arī Latvijas tirgū, paziņojis HMD Global.

Nokia 8110 tālrunis jaunā versijā ar 4G atgādina pazīstamo atbīdāmo tālruni, kas zināms no filmas The Matrix. Tālrunis ir aprīkots ar intuitīvu taustes mehānismu un atbīdāmo mehānismu zvanu saņemšanai un pabeigšanai.

Tālrunī pieejams App Store, skaņas pārraidi tīklā šim tālrunim nodrošina VoLTE tehnoloģija. Zīmola fanus savukārt iepriecinās tālrunī atrodamā spēle Čūska.

Nokia 8110 pieejams divās krāsās –melnā un banānu dzeltenā. Tālruni var iegādāties lielākajos elektronikas preču veikalos un pie mobilo sakaru operatoriem.

Nokia tālruņu mājvieta HMD Global paziņojusi par Nokia 5.1 Plus pieejamību jaunos pasaules tirgos, tostarp arī Latvijā.

Šis viedtālrunis piedāvā bez-pogu ekrāna (all-screen) dizainu, augstākās klases veiktspēju un AI attēlveidošanas funkciju. Latvijā tas būs pieejams šī gada noslēdzošajā ceturksnī.

Tālrunis ir apmēram 8 mm plāns, tam ir ergonomisks dizains. Tāpat kā visiem Android viedtālruņiem Android One programmā, lietotājiem būs iespējams saņemt papildu akumulatora un atmiņas vietu. Tālruņa lietotājiem būs pieejami jaunākie Google pakalpojumi, piemēram, Google Assistant un Google Photos.

Viedtālrunis būs pieejams divās krāsās - baltā (Gloss White) un zilā (Gloss Midnight Blue). Nokia 5.1 Vidējā mazumtirdzniecības cena tiek plānota 199 eiro.

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija "Nokia" otrdien pavēstīja, ka pārtrauks darbību Krievijas tirgū, ņemot vērā šīs valsts īstenotu uzbrukumu Ukrainai.

"Nokia", kas piegādes Krievijai apturēja martā sākumā, "tagad var paziņot, ka mēs aizejam no Krievijas tirgus", teikts uzņēmuma paziņojumā.

Uzņēmums norāda, ka šis lēmums radīs papildu 100 miljonu eiro izdevumus šī gada pirmajā ceturksnī.

Krievijas tirgus veidoja mazāk nekā 2% no "Nokia" tirdzniecības apjoma 2021.gadā.

Pirmdien Zviedrijas konkurents "Ericsson" pavēstīja, ka uz laiku pārtrauc darbību Krievijā, un uzņēmuma 600 darbinieki šajā valstī dosies apmaksātos atvaļinājumos.

Šo abu uzņēmumu, kas ir nozīmīgi spēlētāji globālajā 4G un 5G tirgū, aiziešana no Krievijas paver ceļu darbības izvēršanai šajā valstī Ķīnas kompānijai "Huawei".

Izstrādājot "Nokia 7.2", ražotāji lielo likmi likuši uz visvieglāk nodemonstrējamajām kvalitātēm – pievilcīgu dizainu un ļoti labu ekrānu.

Pēdējais ir patiešām labs. Ar viduvējo procesoru vēl var sadzīvot, jo tas tiek galā ar saviem pienākumiem, taču fotokamera un akumulatora darbība lietotājus varētu sarūgtināt.

Pateicoties tirgotāju piedāvātajām nomaksas iespējām un aizdevēju dāsni dāļātajiem patēriņa kredītiem, teju ikviens strādājošais un pat stipendiju saņēmējs var atļauties iegādāties kāroto viedtelefona modeli. Ja izreklamētu prestiža zīmola labāko modeli var iegūt par trīs, četriem desmitiem eiro mēnesī, kā gan sevi pārliecināt pirkt kaut ko lētāku? Šādos apstākļos mazāk populāriem ražotājiem nenākas viegli iegūt pircēju uzmanību, tādēļ nākas sapakot ierīcē dažas labas lietas, likt tai izskatīties pēc iespējas prestižākai un piedāvāt par zemu cenu.

Pasaulē vadošās mobilo tehnoloģiju izstādes "Mobile World Congress" norise trešdien kļuvusi apdraudēta pēc tam, kad vairāki tehnoloģiju uzņēmumi paziņojuši par dalības atcelšanu jaunā koronavīrusa radīto risku dēļ.

Par dalības atcelšanu paziņojusi Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija "Nokia", Lielbritānijas mobilo sakaru operators "Vodafone", Vācijas telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom", Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson", Japānas elektronikas uzņēmums "Sony Corp.", ASV tehnoloģiju gigants "Amazon", Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "LG Electronics" un ASV mikroshēmu ražotājs "Intel Corp."

"Nokia" trešdien paziņoja, ka pēc pilnīgas risku izvērtēšanas saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos kompānija nolēmusi atsaukt dalību izstādē "Mobile World Congress", kurai no 24. līdz 27.februārim jānorisinās Madridē.

Arī pārējie uzņēmumi savu lēmumu nepiedalīties izstādē skaidro ar jaunā vīrusa izplatīšanos un ar šo situāciju saistītajiem riskiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīkotajā izsolē par 5G attīstībai izmantojamā radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarējis mobilo sakaru operators Tele2. Līdz ar to Tele2 rīcībā šobrīd ir pilna un nepārtraukta nepieciešamā 100Mhz radiofrekvenču spektra josla, kas paredzēta 5G pakalpojumu sniegšanai, informē Tele2.

«Šodien esam spēruši izšķiroši svarīgu soli pretim nākamās paaudzes tehnoloģiju ieviešanai. Mūsu rīcībā ir pilns un nepārtraukts 5G tehnoloģijai nepieciešamais radiofrekvenču diapazons, kas ļaus mūsu klientiem - gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju – nodrošināt 5G tīklu. Turpinām aktīvi attīstīt arī infrastruktūru - daļa bāzes staciju jau ir aprīkotas ar Nokia 5G-Ready AirScale aparatūru un šobrīd testējam Nokia programmatūru, kas ļaus sasniegt ātrumu līdz pat 1 gigabitam sekundē (Gbps). Nākamgad no mobilo ierīču ražotājiem ceram sagaidīt arī pirmās gala iekārtas (rūterus, «lietu interneta» ierīces), kas spēs darboties 5G tīklā,» izsoles rezultātus komentē «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Mobilo sakaru operators “Tele2” šogad uzsāks vērienīgus mobilo sakaru pamattīkla modernizācijas darbus, investējot tajos aptuveni 10 milj. eiro.

Pamattīkla modernizācijā tiks izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi, kas tuvākajā nākotnē ļaus nodrošināt izcilu datu pārraidi un balss zvanu kvalitāti 4G un 5G tīklā.

“Mēs apzināmies, ka šobrīd, kad daudzi strādā un mācās attālināti, kā arī iepirkšanās un pakalpojumi ir pieejami pārsvarā digitālajā vidē, pieprasījums pēc mobilajiem sakariem ir īpaši liels. Aizvadītajā gadā jau veicām vairākus tīkla jaudas palielināšanas darbus un arī šogad darbs pie attīstības turpināsies. Lai uzlabotu 2G, 3G un 4G tīklu darbību, tiks palielināta kapacitāte aptuveni 200 bāzes stacijām un uzbūvētas 40 jaunas, kā arī uzsākts vērienīgs vairāku gadu projekts pie pamattīkla modernizācijas kopā ar “Nokia”, kas ļaus uzlabot tā veiktspēju,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Atjaunotais Samsung Galaxy A7 vilina ar trīs aizmugures kamerām, tomēr cenas noturēšana zem trīs simtu eiro robežas prasījusi upurus

Līdz ar Samsung šā gada flagmaņiem Galaxy S10 un S10+ uz skatuves februāra beigās uznāca to «vieglā» versija S10e, apliecinot, ka korejieši joprojām nopietni attiecas arī pret tiem klientiem, kuri nevēlas vai nevar par tālruni maksāt tūkstoš eiro. Dažus mēnešus pirms tam taupīgo lietotāju vērtēšanai tika nodots vēl pieejamākais Galaxy A7 2018. Abiem ir šis tas kopīgs, un tiem jāpārbauda, cik daudz trūkumu patērētāji ir gatavi pieciest, lai nebūtu jāpērk dārgie flagmaņi.

Dizains

Galaxy A sērija 2014. gadā ienesa prestižāku metāla korpusu budžeta un vidējā klasē, kur tolaik dominēja bēdīga paskata plastmasa. Kopš tā laika daudz mainījies, tomēr Samsung joprojām tur godā ierīču ārējo izskatu.

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks Latvijas Radio raidījumā Pievienotā vērtība, 27. septembrī:

"Visu savākt, kas ir otrreizējā... tādā līmenī, kā Eiropa savāc otrreizējai pārstrādei, tas radītu Latvijas ekonomikai papildus apmēram 8, 5% no IKP – 2,2 miljardus mēs varētu ģenerēt savai ekonomikai, tikai ja mēs savāktu tā, kā kaimiņi to dara. To mēs neesam iemācījušies. Un tas būtu ap 50 tūkstoši jaunas darba vietas. Un Latvijas lielais trumpis – viennozīmīgi tam būtu jābūt – tas, ka mums ir salīdzinoši maza ekonomika un salīdzinoši liela zemes platība. Un tas nozīmē, ka mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas finansiālā veidā. Respektīvi, mums maksātu. Tā kā šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja".

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi–liberāli–patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts, un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem. Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts. Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.