Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums ir 2012. gada 1. oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz VID līdz 2013. gada 2. janvārim, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Nodokļu atbalsta pasākums paredz nokavējuma naudas un 90 procentu soda naudas dzēšanu tām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām pēc stāvokļa 2011.gada 1.septembrī izveidojies nodokļu parāds, kas nav samaksāts līdz 2012.gada 1.oktobrim, un kuri līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu pamatparādu un ar to saistīto soda naudu desmit procentu apmērā.

Lai pieteiktos nodokļu atbalsta pasākumam, nodokļu maksātājam jāaizpilda iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā un tas jāiesniedz VID trīs mēnešu laikā no nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datuma – 2012. gada 1. oktobra.

Saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu nodokļu atbalsta pasākumam var pieteikties ikviens nodokļu maksātājs, kuram pēc stāvokļa 2011. gada 1. septembrī ir nodokļu pamatparāds un, iespējams, saistībā ar to aprēķināta arī soda nauda, kā arī nokavējuma nauda šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis; uzņēmumu ienākuma nodoklis; pievienotās vērtības nodoklis; akcīzes nodoklis; muitas nodokļi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis; nekustamā īpašuma nodoklis.

Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa Evita Teice-Mamaja.

«Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies,» skaidro VID.

Ikviena fiziskā persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot to nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kāds tai ir pēc stāvokļa uz pieteikuma iesniegšanas dienu.

Atbalsta pasākumam, kas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds, varētu pieteikties apmēram 25 000 uzņēmumu un privātpersonu, prognozēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no 2017.gada 1. oktobra līdz 31.decembrim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds var pieteikties VID atbalsta pasākumam. Atbalsta pasākums paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds. Šī iespēja atteicas gan uz privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Saskaņā ar Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likuma anotāciju, budžeta ieņēmumi nodokļu atbalsta rezultātā plānoti 33 miljonu eiro apmērā gadā.

Kopējais nodokļu parāda apjoms kopš 2013.gada maija ir praktiski nemainīgs, paliekot aptuveni 1,4 miljardu eiro apmērā. Neliela parāda samazināšanās tendence vērojama kopš 2016.gada beigām, uz šā gada 1.augustu parāds bija 1,365 miljardi eiro.

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.

Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu.

Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus.

Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm.

No šā gada 1. oktobra nodokļu parādniekiem ir iespēja nokārtot saistības ar valsti, izmantojot Nodokļu atbalsta pasākumu, kas paredz atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu un rast iespēju valsts budžetā saņemt nenomaksātos nodokļu parādus, informē Finanšu ministrija.

«Šīs programmas mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu, lai sekmīgāk varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat šis pasākums nodrošinās papildu ieņēmumus valsts budžetā, ko valdība varētu novirzīt prioritāro pasākumu realizācijai – demogrāfijas veicināšanai un ceļu infrastruktūras sakārtošanai,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Nodokļu atbalsta pasākums ir vienreiz veicama aktivitāte nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim ir veikuši nodokļu pamatparāda un 10% soda naudas samaksu.

No 1. oktobra nodokļu parādnieki Latvijā varēs pretendēt uz vienreizēju soda naudu dzēšanu.

Nodokļu atbalsta pasākumā uzņēmēji varēs pieteikties trīs mēnešus, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais noteikumu projekts par atbalsta pasākuma īstenošanas kārtību. Šodien to atbalstīja valdība.

Jāatgādina, ka nodokļu atbalsta pasākums ir vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā. Atbalstam varēs pieteikties gan komersanti, gan fiziskas personas, kam izveidojušies uzņēmumu vai iedzīvotāju ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes u.c. nodokļu vai sociālo iemaksu parādi. Atkarībā no nodokļu pamatparāda apmēra Valsts ieņēmumu dienests pasākuma dalībniekiem varēs piešķirt nodokļu pamatparāda un soda naudas samaksas termiņa pagarinājumu. Par pamatparādu tiks uzskatīta summa, kas noteikta 2011. gada 1. septembrī un nav samaksāta līdz atbalsta pasākuma sākšanas dienai. DB jau rakstīja, ka nodokļu parādu soda naudu amnestiju varētu izmantot ievērojami vairāk ekonomiskajā krīzē cietušo uzņēmēju, nekā sākotnēji cerēts, jo mainīts pamatparāda noteikšanas termiņš. Sākotnēji bija paredzēts, ka atbalsta pasākumā varēs piedalīties tie nodokļu maksātāji, kuru parādi radušies līdz 2010. gada 1. septembrim un nav samaksāti līdz iesnieguma iesniegšanai.

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

2013.gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas - šī gada desmit mēnešos piedzīti 243,59 miljoni latu, kas ir par 27,45% vairāk nekā 2012.gada desmit mēnešos, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā kopējā nodokļu parāda apjoma pieaugums bija 10%, 2013.gada desmit mēnešos kopējais parāda apjoms samazinājies par 2,93%, reāli piedzenamo parādu apjoms samazinājies par 24,50%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos. Viena no būtiskākajām VID iniciētajām izmaiņām normatīvajos aktos piedziņas efektivitātes uzlabošanai ir grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot iespēju noteikt riska personas statusu nodokļu parādniekiem (fiziskām personām, juridisku personu valdes locekļiem), skaidro dienests. 2012.gada 1.janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, centralizējot parāda piedziņas procesus un nodrošinot vienveidīgu un vienādas intensitātes piedziņas darbu visā valsts teritorijā attiecībā uz visiem VID administrēto maksājumu veidiem.

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nevērtē Nodokļu atbalsta pasākuma rezultātus, norādot, ka nodokļu parādnieki saistības var nokārtot līdz 2018. gada 2. janvārim.

Nodokļu atbalsta pasākums, kas tika uzsākts 2012. gada 1. oktobrī, bija vienreiz veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu parādniekiem, kas samaksā pamatparādu un 10% ar to saistītās soda naudas. DB ministrijā stāsta, ka pasākums tika piemērots 3009 nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļu veidos un 6415 nodokļu maksātājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju pieņemti lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo parādu summu 16,73 miljoni latu. DB jau rakstīja, ka no kopējās parādu summas faktiski samaksāti 2,944 milj. latu jeb 17,6%, taču daudz vairāk parādnieku saistības nokārtot nespēj. Proti, ar parādiem aptuveni 5 milj. latu apmērā jau bijušas problēmas – lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu atcelti.

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis no š. g. 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim un kura laikā privātpersonas un uzņēmumi, nomaksājot nodokļu pamatsummu, var pretendēt uz aprēķināto soda naudu atlaišanu, kosmētikas ražotājs Stenders saņēmis nokavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro , informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka ir pieņemts šāds lēmums. Uzņēmumam, kas tikai tagad iziet no finansiālā saspīlējuma, šāda valsts iniciatīva ir liels atbalsts un par to esam pateicīgi. Tas ļaus šos līdzekļus novirzīt uzņēmuma atveseļošanai un ražošanas jaudas palielināšanai, » komentē Stenders Mārketinga un attīstības vadītāja un uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa-Ziemele.

«Šis gadījums ir lielisks piemērs tam, kā dzīvē īstenojas likumā noteiktais mērķis par valsts atbalsta sniegšanu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem,» norāda VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Līdz ar Stenders īpašnieku maiņu, valde ir izveidojusi uzņēmuma augstākas vadības komandu, kas vadīs uzņēmuma operatīvo darbību. Tajā iekļauti līdzšinējie uzņēmuma vadošie darbinieki Mārketinga un attīstības direktore Baiba Čipa-Ziemele, kas no oktobra ir arī uzņēmuma izpildirektore, jaunā Pārdošanas un cilvēkresursu direktore Ieva Vīna un Ražošanas direktors Aleksandrs Gurkovskis.

Šā gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) negaidīti bloķējis SIA Fabrika Rauna bankas kontus; uzņēmumā uzskata, ka šāda veida situācijas signalizē, ka princips Konsultē vispirms nedarbojas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada oktobrī SIA Fabrika Rauna pieteicās atbalsta pasākumam nokavējuma un soda naudas dzēšanai, kas, kā norāda uzņēmuma īpašnieks Armands Cinis, nemaz nebija nepieciešams, jo aktuālais nodokļu saistību apjoms uzņēmuma tā brīža finanšu situācijai bija nenozīmīgs, taču pieteikums tika aizpildīts ar domu, ka varbūt noderēs. Programmas noteikumi paredz, ka visiem tās dalībniekiem nodokļu apmaksa jāveic stingri noteiktajos termiņos, citādi uzņēmums no programmas var tikt izslēgts. Kļūdaini nenomaksātie nodokļi atbalsta programmas ietvaros komersantam gan sagādāja krietni lielākas rūpes, kas faktiski uz laiku paralizēja SIA Fabrika Rauna darbību.

Nedēļas laikā kopš Latvijā stājās spēkā vienreizējais Nodokļu atbalsta pasākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopumā par iespēju saņemt nodokļu parādu soda un kavējuma naudu amnestiju, samaksājot pamatparādu un 10% soda naudas, saņemti 77 iesniegumi par piedalīšanos pasākumā.

No tiem lielākā daļa jeb 64 ir no juridiskām personām, bet 13 – no fiziskām personām, informē VID.

Savukārt informācijas pieprasījumu par nodokļu atbalsta pasākuma maksājumi bijis krietni vairāk – 179. No kuriem 136 saņemti no juridiskajām personām, bet 43 – no fiziskajām personām. Kā liecina informācija VID mājaslapā, lielo parādnieku saistības pret valsti septembra sākumā bija 114,02 milj. Ls.

DB jau vēstīja, ka no 1.oktobra daļa nodokļu parādnieku Latvijā var pretendēt uz vienreizēju soda naudu dzēšanu. Nodokļu atbalsta pasākumam varēs pieteikties līdz gada beigām, jo to paredz Nodokļu atbalsta pasākuma likums, kura mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes laikā radušos nodokļu parāda slogu, kā arī palielināt budžeta ieņēmumus.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 4 264 pieteikumi, informē VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Uz šī gada 26.oktobri pieņemti 1 995 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 20 611 272,71 eiro.

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 872 fiziskās un 2 392 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 1 055 fiziskām personām par kopējo summu 2 066 841,79 eiro un 940 juridiskajām personām par kopējo summu - 18 544 430,92 eiro. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

Jau vēstīts, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var VID pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Liepājas dome apstiprinājusi saistošos noteikumus Par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošana nekustamā īpašuma nodoklim Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Pēc Liepājas pašvaldības Nodokļu administrācijas aprēķiniem šis nodokļu nomaksas atbalsta pasākums (NAP) attieksies uz 4500 nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem. Saņemot pilnā apmērā nodokļu parādu, pašvaldības budžetā var iekasēt vairāk nekā 250 tūkstošus latu.

DB rakstīja, ka NAP ir vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, kas radies līdz 2011.gada 1.septembrim un līdz 2012.gada 1.oktobrim nav samaksāts. NAP mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos parādu slogu.

Ventspils pilsētas dome pieņēmusi lēmumu apstiprināt saistošos noteikumus Par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim un ar to saistītajiem maksājumiem Ventspils pilsētas pašvaldībā.

Saistošie noteikumi nosaka, ka nodokļu atbalsta pasākums tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklim un ar to saistītajiem maksājumiem par Ventspils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Personas, kam līdz 2011.gada 1.septembrim ir nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds un nokavējuma nauda, nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros varēs apņemties samaksāt pamatparādu ne ilgāk kā piecu gadu laikā (katrā maksājumā ne mazāk kā Ls 50), pašvaldībai dzēšot aprēķināto nokavējuma naudu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Nodokļu atbalsta pasākuma likuma un Ministru kabineta noteikumiem, kas stājās spēkā šā gada 12.septembrī.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti 7 780 pieteikumi, informē VID pārstāve Evita Teice – Mamaja.

Līdz šī gada 7.decembrim pieņemti 6 106 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 59 883 240,91 eiro.

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 3 799 fiziskās un 3 981 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 3 065 fiziskām personām par kopējo summu 7 199 898,80 eiro, t.sk. 5 208 383,58 eiro pamatparāds, 1 721 946,73 eiro nokavējuma nauda un 269 568,49 eiro soda nauda, un 3 041 juridiskajām personām par kopējo summu - 52 683 342,11 eiro, t.sk. 42 122 383,58 eiro pamatparāds, 6 895 717,66 eiro nokavējuma nauda un 3 665 240,87 eiro soda nauda.

Jau vēstīts, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var VID pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Nodokļu amnestijas pasākumi, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem apmaiņā pret tūlītēju parādu veidā iekrātu pamatsummas samaksu faktiski atbrīvoties no soda procentiem, bija labi iecerēts un gana ilgi lolots pasākums, kas šonedēļ beidzot ir sācies.

To, cik personu pieteiksies izmantot šādu iespēju, vēl laiks rādīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka šis pasākums potenciāli draud rezultēties ar kārtējās lietas skatīšanu Satversmes tiesā. Redz, visiem iedzīvotājiem tomēr ir tiesības uz to, lai dažādi likumi, to normas visiem tiktu piemērotas vienādi. Saistībā ar minēto nodokļu atbalsta pasākumu šis princips varētu arī palikt neievērots, jo cita starpā tas tiek attiecināts arī uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tātad runa ir par nodokli, kuru gan savulaik ieviesa valdība, taču piemērošanu faktiski nodeva pašvaldību rokās, ļaujot tām noteikt, kuriem iedzīvotājiem pienākas lielākas, bet kuriem - mazākas likmes. Tādējādi bija iecerēts panākt, ka NĪN dēļ problēmas nerastos sociāli maznodrošinātām ģimenēm, taču jau pašā fundamentā tika radītas divas problēmas. Pirmkārt, ļaujot pašvaldībām pašām izlemt, cik kam jāmaksā, tika pavērta laba iespēja tā dēvētajai draugu būšanai, spējai sarunāt un tamlīdzīgiem Latvijai raksturīgiem aspektiem. Respektīvi, tika radīta augsne tam, ka mazākas summas NĪN veidā var tikt aprēķinātas nevis tiem, kam tiešām šāds reveranss pienākas, bet gan tiem, «kam vajag». Otrkārt, vairāki eksperti jau ir norādījuši, ka nevajag aizmirst loģisko saikni - pašvaldību ienākumi ir tieši tik lieli, cik lielas summas tām izdodas iekasēt nodokļu, tostarp NĪN veidā. Tātad daļai pašvaldību pat ir pilnīgi vienalga, kā dzīvo cilvēki tajās, - galvenais, lai noteiktā datumā kasē ieplūstu nauda.

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**